"Dinamo" karstās vasaras īpatnības

Runa ir par KHL oficiālo kārtību – klubiem īstās nometnes sāksies no 23. jūlija. Ātrāk par šo noteikto datumu spēlētāji var trenēties individuāli, ko arī dara. Vieni pēc treneru izsniegtā plāna, citi – pēc izjūtām un savas izpratnes. Patiesībā komandu treneri būtu gatavi savākt hokejistus zem pletnes ātrāk, taču līga neļauj, draudot nepaklausīgos izmācīt ar soda naudām. Viena tāda inspekcija esot aizskrējusi pat līdz Omskai, kur turienes Avangard jau kopā it kā vālējot kādas pāris nedēļas. Dūmi un sviluma smaka bija, bet kā tas beidzās – informācija pazudusi atpakaļceļā. Šajā ziņā KHL ir īpatnējas veidojums – tos pašus slovāku Lauvas viņdien uzņēma pie kopējās bļodas, gluži vai kā sērdienīšus. Tādas atkāpes, šitādas – no vieniem prasa līmeņrāžus, citi mierīgi izlāpās ar acumēru. Kāpēc KHL savu paplašināšanos veica tik kroplīgā un nesakarīgā veidā – netiekam gudri. Slovāku federācija nebija pret, tad nu šeit jums vēl viena komanda! Bet, ja šie iecirstos? Vai tad Medvedevs uz kartes meklētu nākamo punktu? Kāpēc vispār vajadzēja šogad kaut ko šajā organizācija paplašināt, ja labi redzēja, ka klubi mocījās ar saistību ievērošanu - viens bankrotēja, divi apvienojās, diviem citiem, kas teicās, esot ar potenciālu, izrakstīja muļķu pases. Runa ir par Kijevas un Viļņas gadījumiem. Ja tos pēdējos nolika pie vietas, tad nākamie rindā vispār varēja stāvēt kaut puspliki – šos ierāva līgā pēc apmatojuma... Kas tie par dīvainajiem slovākiem, kam nav nedz halles atbilstošas, nedz garantēts finansējums? Uzņēma tāpēc, ka... tad viņi varēšot naudu dabūt. Ātrāk un citādi– nu, nekādi! KHL nospēlēja teātri, bet jautrākais, ka to arī skatās kā izrādi – saprot, ka notiek pamatīga apčakarēšana, taču visi smaida un raksta preses relīzes. KHL sper soli tālāk uz Rietumiem... Draugi, ne jau soļošana pa karti izšķirs šī projekta nākotni. Savediet pie kārtības jau esošo un tikai tad ejiet tālāk. Bet nē – krievam lielumānija kā amerikānim. Ja blefot, tad ar pārliecību.

Mēs tā kā vairāk pie zemes, taču arī Rīgas kluba sakarā ik pa brīdim var novērot pazīmes, kas kaut nedaudz, bet tomēr atgādina KHL virtuves kārtību. Tā jau saka, ka kopā dzīvojot, ļaudis paliek līdzīgi ne tikai viens otram, bet pat saviem mājdzīvniekiem. Ceturtdienas pievakarē Dinamo ar lielo autobusu stūrēs uz Valmieras pusi. Kas tajā sēdēs? Šuplers un viņa komanda. Menedžeris Sējējs dievojās, ka līdz piektdienai būšot atlikuši pavisam maz nezināmo, bet – tie būs. Ar vārtsargiem te jāsāk, jo šis lauciņš tika starpsezonā apstrādāts no nulles punkta. Proti, visas sejas būs jaunas. Par amerikāni Holtu jau esam rakstījuši – viņam līguma uz diviem gadiem. Blakus Normunds grib Krisam nolikt vēl vienu līdzvērtīgu kareivi, tikai šie vēl nedodas rokā. Četri stāvot rindā – tā saka Sējējs. Ja stāv, tad jāvaicā – kāpēc mums, atvainojiet... nestāv? Kāpēc mēs no šiem četriem neesam jau vienu paņēmuši? Klusums. Saprotams – viens ir gribēt, pavisam, kas cits – dabūt. Kamēr flirtēšana turpinās, tiek mājas aptieciņā sameklēts aspirīns un plāksteris. Uz Valmieru ar try out (latviski – paprovēšanas, izmēģināšanas, pagaidu) līgumu brauks Latvijas izlases vārtsargs Edgars Lūsiņš. Ar viņu kopā būs arī sešpadsmit gadus jaunais Ivars Punenovs. Kas tas par ērgli? Saka, ka dienās šim patiešām varot būt spārni. Vārtsargu treneris Sergejs Naumovs viņu ievērojis Tretjaka nometnē, bet pēdējā sezonā ar Harija Vītoliņa rekomendācijām puika spēlējies pa kādu Šveices attiecīgā vecuma līgas klubu. Augums ap 1,85m, tehnika – iedvesmojoša. Sergejs saka – dienās var sanākt lietaskoks. Bet Normunds papildina – dosim jaunietim ievilkt krūtīs mazliet vairāk pašapziņas. Redzēs, varbūt noderēs nākotnē. Tas priecē, ja tiek izvēlēta šāda stratēģija. Nometnē blakus nosauktajiem un, iespējams, arī tam nenosauktajam, bet šobrīd noskatītajam – locīsies...Ervīns Muštukovs. Nevajag satraukties – tā esot tikai un vienīgi solīda vienošanās. Līgums ar angļu klubu Muštukovam esot, tur viņš kārpīsies kā pirmais numurs, bet – kaut kur jau savi kauli jāieloka. Tā izdevies atrast izprotošu attieksmi Dinamo galā. Piekritīsiet, kaut kas nepiedzīvots, jo tam pašam aizsargam Sorokinam šī pati organizācija vispirms samazināja uz pusi algu, sakot, ka viņš spēlē slikti, bet pēc tam, atzīstot, ka Oļegs nospēlējis nākamajā gadā ļoti labi... vispār pat nepiedāvāja pēc sezonas piesēst uz tējas tasi, kur nu vēl izteikt darba piedāvājumu. Bet – sauksim tās par Dinamo īpatnībām. Tā vienkārši notiek!

Bez jau aprunātajiem un dzirdētajiem sastāva zobratiem, šis Valmieras cēliens būs īpatnējs ar vēl kādu novitāti. Pirmoreiz Dinamo tik daudzus hokejistus iecēluši pārbaudāmo kārtā. Vieniem būs kabatā līgumi – tos vadība sakārtošot līdz 23. jūlijam, jo pretējā gadījumā spēlētāji var arī neriskēt gulties zem Šuplera svara stieņiem – citiem uz rokas būs papīrs, ka līdz 31. augustam viņiem dod iespēju. Par Lūsiņu jau minējām augstāk. Try out kontrakti iespēlēti uzbrucējiem – Štālam, Berkvistam un Simekam. Sējējam padomā vēl viens laukuma spēlētājs (bez vārtsarga), taču kurā pozīcijā – to menedžeris nesauks, pat ja viņu mocīsim... Nemokam, laujam strādāt. Tādā kā pārbaudes režīmā Dinamo kreklu pielakos arī Ainars Podziņš no Kriļja Sovetov, taču, spriežot pēc darbībām ap šo uzbrucēju un replikām, ko starp zobiem var atrast un saskatīt Sējēja mutē – ar šo astoņpadsmit gadus veco jaunieti komanda saista ļoti nopietnus plānus. Pēc vecuma Podziņš kā juniors var spēlēt KHL klubā vēl divas sezonas – tātad, pa šo laiku var puiku iespēlēt kārtīgā līmenī. Laikam pats Ainars arī sapratis sava ceļa taisnumu, jo – ieklausieties – šajās dienās viņš nokārtojis Latvijas pilsonības jautājumu. Tas nozīmē, ka Latvijā tagad ir par vienu jaunu hokejistu vairāk un šo rindu autoram gribētos vēl šim teikumam pielikt galā vārdus – labu hokejistu... Pastrādās, redzēsim, kas no šī censoņa dienās sanāks. Pretī par Podziņu mūsējie uz Krievijas klubu sūta uzbrucēju Miku Indraši, kas ir divus gadus vecāks. Arī nav slikta rokāde, ja ņem vērā, ka Kriļja Sovetov nav tā sliktākā vieta, kur izkopt un slīpēt meistarību. Labā ziņa – Mikum pase nav jāmaina...

No jaunajiem, ko Sējējs grib redzēt kopā ar večiem Valmierā, izvēlēts sekojošs bariņš: Miks Lipsbergs, Mārtiņš Jakovļevs, Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un Aleksandrs Galkins. No šiem Sējēja nosauktajiem, tikai Lipsbergs ir uzbrucējs, pārējie – aizsargi. Savdabīga izvēle, kam laikam vajadzētu sniegt atbildi uz jautājumu – ko darīsim ar savu hokeja saimniecību pēc pieciem vai desmit gadiem? Sargāsim jeb – spēlēsim aizsardzībā, ar domu, ka uzbrukumā mums var paveikties ar prettriecieniem. Ne jau velti jaunais Dinamo trenera palīgs ir aizsargs Viktors Ignatjevs. Kā smejies – ejam pa taku, kas mums iemīta vislabāk. Objektīvi – latviešu aizsargi pasaulē ir izveidojuši savdabīgu kvalitātes standartu ar plusa zīmi. Daudz viņu nav, bet – mums nemaz daudz nevajag. Starp citu, vēl jau pa vidam būs jātiek skaidrībā, kas notiks ar Vašingtonas Capitals stažieriem Kristapu Sotnieku un Nauri Enkuzenu, kas šajās dienās atgriezušies no tālā ceļa. Kādas domas un iespējas abiem turpināt savas karjeras Ziemeļamerikā – par to jau citā rakstā. Karsta vasara.