Maticins: "Laba hokeja nekad nav par daudz"

- Vienīgais, kam pagaidām netieku līdzi, tas ir Stenlija kauss, smej bijušais valsts izlases aizsargs Andrejs Maticins. - ESPN to nerāda, Krievijas šķīvī arī tas nav, varbūt vēlāk... KHL, U-18 un arī Latvijas izlases spēles skatos un man tās ir interesantas.
- Ko tu vari teikt par Latvijas izlasi?
- Par vārtiem un aizsardzību daudz maz viss skaidrs, un šo līniju kvalifikācija ir virs vidējā, bet uzbrukumā situācija ir diezgan skaudra: kas spēlēs pirmajās divās maiņās? Trešai un ceturtai mums tautas pietiek atliku likām, bet pirmajām divām trūkst. Ir spēlētāji, kas prot atvairīt pretinieku uzbrukumus, taču nav to, kas metīs ripas vārtos. Ne reizi nedēļā, bet pietiekami regulāri. Pasaules čempionāta jaunā sistēma ir tāda, ka nepietiks iemest tikai vienu ripu Norvēģijai, kā tas bija iepriekšējos gados, bet vajadzēs gūt vārtus katru vakaru.
- Vai tu Nolana vadībā esi pamanījis kādas novitātes?
- Nē. Un tas būtu diezgan bezjēdzīgi, ja Latvija tagad sāktu spēlēt citu hokeju, nekā prot. Nolans sezonas lielāko laiku tomēr nav ar komandu... Zinot mūsu puišu mentalitāti, viņi spēlēs, kā spēlējuši, plus izlasē klāt nāk lielāka vēlme to darīt. Ja mēgināsim visu lauzt, var iznākt, ka nolaužam visu, kas bijis, bet laika, lai kaut ko radītu vietā, var nepietikt.
- Vai tevi nepārsteidza tas, cik viegli mums gāja otrajā spēlē ar Dāniju?
- Mani abās spēlēs pārsteidza vispirms dāņi. Es diezgan labi zinu abus viņu trenerus, un viņi nav muļķi. Turklāt Pērs Bekmans vēl paņēmis talkā Andersu Eldebrinku. Ļoti labs speciālists aizsardzībā. Bet dāņu spēle bija diezgan tukša un bez jēgas. Viņi centās spēlēt kā pirmais numurs, bet to dāņi neprot.
- Varbūt pēc pagājušā čempionāta uzvaras dāņi nolēmuši, ka var Latviju nokost ar šādu taktiku?
- Varbūt, bet iznāca tā, ka tos pa pusei bīstamos momentus, kas bija, likvidēja Jučers, bet mūsu uzbrucēji labi izmantoja savas izdevības, un mūsu spēle nemaz nebija tik slikta.

- Vai Latvijas U-18 izlases uzvaras pret Šveici un Vāciju tev nebija pārsteigums?
- Nē. Ja rokam dziļāk: salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tie, kas spēlē šogad, ir spēlējuši visu sezonu. Visur spēlējuši. Un pieraduši, ka šo svarīgo spēļu ir daudz. Kā bija agrāk? Viens kaut kur spēlē piecas minūtes, otrs - ik astoto maiņu pēc piektās, trešais tikai tup uz rezervistu soliņa. Būtiski, ka mums ir divi labi vārtsargi - Merzļikins un Punnenovs, kuri atkal ir virs videjā un ir spējīgi uztaisīt rezultātu. Cita lieta, ka ar šīm divām uzvarām tomēr netikām 1/4 finālā, taču tur neko nevar padarīt. Hokejs šajā vecumā vēl ir diezgan haotisks - vairāk emociju nevis loģikas, metieni var būt stipri neloģiski, tāpēc ļoti labi, ka mums ir šādi vārtsargi. Viena šāda neloģiska ripa var pagriezt visu ar kājām gaisā. Ja arī mums iemeta ripas, vārtsargi tur nebūtu vainojami. Plus mums ir arī divi itin labi uzbrucēju trijnieki - Lipsbergs, Bļugers, Golovkovs, Jevpalovs, Jeļisejevs, ir seši septiņi uzbrucēji, kas var iemest. No visa sastāva kādu izcelt nebūtu lielas nozīmes, visi nospēlēja savu spēju robežās, un spēles arī bija labas, izņemot ar Krieviju. Mūsu spēlēšana MHL tomēr dod labumu. Turklāt viņi spēlē pie vecākiem puišiem, es to vienmēr esmu atbalstījis, ka labākie jāceļ uz augšu un vārīšanās savā sulā ir bezjēdzīga.
- Tu kā treneris esi uzvarējis Vāciju, bet droši vien ir būtiski, ka puikas pirmo reizi pieveica Šveici.
- Ar Šveici vienmēr bijis grūti spēlēt, bet šoreiz tā nebija. Varbūt tāpēc, ka viņus trenē kanādietis. Šveicieši nespēlēja savu hokeju, centās spēlēt kanādiski, bet no tā maz kas sanāca. Toties man patika vācieši. Viņi spēlē ar galvu, ir trīs, četri ļoti labi uzbrucēji, un Šveici viņi sasita pilnīgi pamatoti. Tāpat kā pamatota bija uzvara pret Krieviju.

- Sergejs Gimajevs izteicies, ka Znaroks esot KHL labākais treneris...
- Necentīšos apstrīdēt Gimajevu, bet par 90 procentiem es piekritīšu. Šajos četros gados visas Znaroka komandas spēlē pēc viņa filozofijas un ir arī rezultāts. Zinot, kā tas notiek, krievu treneriem Oļegs un Haris ir neērti pretinieki, viņi Krievijā ir ārzemnieki ar pavisam citu domāšanu nekā Krievijas pašmāju treneri. Ar to arī viņi uzvar. Gagarina kausa finālā spēlē ārzemju treneru komandas. Biļaļetdinovs pēc savas domāšanas arī ir kā ārzemnieks. Turklāt Oļegs komandu stingri tur savās rokās, taču ne par daudz, ne par maz. Tās komandas, kur ir demokrātija, neko nesaniedz. Znaroka komandu spēlēs skaidri ir redzama arī spēles līnija: tas nav spartakiešu 8:6, bet: kļūdījies, tev nošauj vai nosēdina rezervē. Un Krievijā baiļu sajūta ir ļoti labs dzinējspēks... Varbūt ne Oļegs viens pats ir labākais treneris KHL, bet kopā ar Hari - noteikti, viņi ļoti labi viens otru papildina, Oļegs ir priekšplānā.
- Kur ir Maskavas "Dinamo" spēks?
- Viņi spēlē mūsdienu hokeju. Būt pirmajiem jebkurā laukuma punktā, esot labai fiziskai sagatavotībai, presingot visā laukumā. KHL aizsargi pie šādas spēles nav pieraduši, apjūk un kļūdās. Finālā Znarokam pretī trāpījies tāds pats cilvēks, un jebkura kļūda var būt izšķirošā, taču tā kā šo kļūdu ir maz, maz ir arī iemesto ripu. Tas ie 1:0 hokejs. Ja viens no pretiniekiem būtu Magņitka, šādu rezultātu nebūtu, būtu 5:1. Samazināt kļūdas, un katra spēlētāja loma komandā ir ļoti svarīga. Ja treneri spējuši izskaidrot, ko šodien laukumā drīksti darīt un ko noteikti nedrīksti, un hokejisti to pieņēmuši un izpilda, tad arī ir rezultāts. Redz, Jalasvāra un Solovjovs kaut ko dara par daudz vai neparezi, un viņi arī ir "Dinamo" vārtos atveduši pēdējās trīs ripas. Un kļūdas ir konkrētas!
- Ko vari teikt par tādu mazuli kā Aņisins?
- Spēlēt pret mazajiem vienmēr ir grūti. Kā sāk joņot kā Aņisins! Viņš taču viena uzbrukuma laikā vienu otru apved vairākas reizes. Un ja pretī trāpās neveikls aizsargs, kurš arī slikti slido, tad tas ir vakars uz ezera.
- Ko tu gribētu? Lai kausu uz Rīgu atved Žora Pujacs, vai Oļegs un Haris?
- Lai atved Oļegs ar Hari, bet Žora spēlē ļoti labi. Viņš it kā nav redzams, taču vienmēr ir savā vietā. Pujacs ir izaudzis par ļoti labu aizsargu. Viņam ir ļoti augsts un stabils vidējais spēles līmenis.
- Latvijā viens otrs Pujacu nenovērtē, bet Krievijā viņš iet uz uh!
- Pēc NHL drafta un sezonas Amerikā Žora nebija tik pārliecinošs, taču spēles izlasē viņam ir daudz devušas, pluss ir arī tas, ka viņš aizbrauca uz Krieviju. Tur viņam spēle aizgāja, turklāt Žora draudzējas ar galvu.
- Bet tu vienalga šampamieti gribi dzert no Oļega un Hara atvestā kausa!
- Man nekas nav pret Pujacu vai Summanenu, bet Oļegs un Haris man ir tuvāki.