Ņirgāšanās

Šķiet, tikai retais nav lietas kursā par Martina Dukura Leikplesidas piedzīvojumiem. Kā zināms, viņš sacensības noslēdza sev netipiski zemajā 8. vietā. Protams, Martina sniegums trasē bija tālu no ierastā un pieredzējušais sportists to labi saprata, taču gadu gaitā iekrātā pieredze un skrupulozās zināšanas par to, cik katra kļūda ir „vērta”, ļauj puslīdz objektīvi novērtēt savu rezultātu. Cipari Leikplesidā nepakļāvās nekādai loģikai...

Stāsts ir par to, vai var ticēt visam tam, ko redzam televīzijā? Ja runa ir par tablo, kas informē televīzijas skatītājus par laika un ātruma mērījumiem, tad tur redzamajiem datiem nav pamata atšķirties no oficiālajiem, jo televīzijā neizmanto kādas speciālas vai atsevišķas laika ņemšanas iekārtas. Taču Martina Dukura gadījumā pēc pirmā brauciena tika fiksēts viens rezultāts, bet brīdi vēlāk iedegās jau cits – precīzi 0,40 sekundes lēnāks.

Iespējams, to tā arī neviens nepamanītu, ja ne Leldes Priedulēnas acīgums. Saņēmuši neizpratnes pilnus skatienus arī no citu valstu pārstāvjiem un mudinājumus iesniegt protestu, Latvijas skeletona komanda tā arī darīja. Protests tika noraidīts, galdā ceļot ļoti vienkāršu argumentu – televīzijā redzamās rezultātu nesakritības nekādi nav attiecināmas uz laika ņemšanas iekārtām trasē, kur nesakritības it kā neesot tikušas novērotas. Drēbi pārzinoši ļaudis teic – tas vienkārši nav iespējams un šāda oficiālā protesta atbilde ir, maigi izsakoties, ņirgāšanās par Latvijas komandu. Jo laika ņemšanas iekārta taču viena!

Neizpratni Latvijas komandā raisot arī ātruma mērījumi sacensībās – treniņu režīmā konkrēti Martinam ātrums vietām ir bijis pat par 2 km/h lielāks nekā sacensībās, kad maksimālā kaujas gatavībā ir kā sportists, tā arī inventārs. Redzētais atkal nepakļaujas nekādai loģikai...Nemaz nerunājot par dīvainībām ap citu sportistu, tostarp arī bobslejistu rezultātiem.

Tā nu Martins Dukurs Latvijā atgriezās par četrām desmitdaļām bagātāks, un tāds arī paliks. Domājams, Latvijas izlases oficiālo paziņojumu par aktuālo tēmu visi ir lasījuši un daudzi, iespējams, pabrīnījās, kāpēc tāda samierināšanās. Bet ko lai citu dara? Sporta arbitrāžas tiesa Lozannā? Olimpiskajā sezonā šādām aktivitātēm nav ne laika, ne enerģijas, ne arī jēgas, jo sacensību mērogs šajā gadījumā nebija prioritārs. Svarīgākais bija vērst uz šo atgadījumu uzmanību (kas tika izdarīts), ievērojot taktiskas uzvedības normas jeb nenosauc nevienu par zagli, blēdi vai kā citādi, riskējot sevi pakļaut vēl lielākai apbižošanai. Tas arī (pieņemu, ar diezgan lielu sevis pārvarēšanu) tika izdarīts.

Fons visai šai epopejai ir ļoti nepateicīgs. Labi, pieņemsim, ka saceltā brēka patiešām ir nepamatota un Martins „godam” nopelnīja savu 8. vietu. Bet – vai tādā gadījumā neprasītos kāds paskaidrojums no Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas par to, kāpēc skatītāji tika maldināti, kāds tam bija iemesls, un kas tiks darīts, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos? Nekā tāda nav. Protests tika iesniegts (kas, starp citu, nav bezmaksas pasākums), tas tika izskatīts, lēmums paziņots – viss! Sak, ar mums viss kārtībā, jūs labāk saudzējiet dabu – lieki neķēpājiet papīru.

Un kā lai tagad ar bažām neskatās četrgades nozīmīgāko sacensību – Soču olimpisko spēļu – virzienā? Pēc SA+ rīcībā esošās informācijas, oficiālo laika ņemšanas iekārtu rādījumus ja ne visās, tad atsevišķās trasēs – noteikti, var „pielabot ar roku”. Visticamāk, tā acumirklī pazuda četras desmitdaļas Leikplesidā. Vai ir kādas garantijas, ka kas līdzīgs mūs negaida Sočos? Soču trasē ir 65 laika ņemšanas „acis”. Kā lai zina, ka gan Tretjakova, gan Martina Dukura braucienus mēra vienas un tās pašas? Pēdējie notikumi tā jau ne sevišķi lielo pārliecību par sportisko principu ievērošanu ir iedragājuši vēl vairāk.

Mēdz teikt, ka strīdos allaž piekāpjas gudrākais. Šis teiciens būs vietā arī Latvijas skeletona izlases sakarā. Protams, varētu jau iecirsties – boikotēt sacensības, bļaustīties, sakūdīt vēl citas valstis un tādā garā -, bet vai no tā būs vērā ņemama atdeve? Visdrīzāk lielākie cietēji būtu pati Latvijas skeletona komanda. Tomēr uzmanība ir pievērsta – cerēsim, ka tie, kam blēdības bija prātā, ir saņēmuši savā virzienā parādītu dzelteno kartīti. Varbūt tas būs pietiekami nopietns iemesls, lai nekas līdzīgs vairs neatkārtotos – sak, tomēr pamanīja...Bet varbūt notikumi Leikplesidā liks manipulācijām ar laiku pieiet vēl rafinētāk, pēdas ekrānā vairs neatstājot. Tā diemžēl arī var būt...Pēc tam ar sausi muti varēs skaidroties, ka visos treniņos slīdēja daudz ātrāk un arī trase būtībā izbraukta bez kļūdām. Kāds būs rezultāts, tāda arī vieta.