Briedis atpūšas un domā par...Angliju

Uzvarēja pelnīti un pārliecinoši

Liktenis – sliktenis nolēma jau ceturtdaļfinālā kopā savest divus potenciālos finālistus – Mairi Briedi un grieķi Lazaridi. Šo dienu laikā pārmiju dažus vārdus ar vairākiem pašmāju boksa ekspertiem, visi faktiski saka vienu un to pašu. Proti, grieķis patiesībā bija labs, bet par savu kļūdu samaksāja ar nokautu. „Grieķis bija viens no favorītiem. Sākās viss diezgan nervozi, bija manāms neliels uztraukums,” vērtē pazīstamais boksa treneris Arnis Ritenieks. „Sākuma sitienu sērija neiznāca tik laba, kā gribētos, bet vēlāk pavērās tāds emocionālāks bokss. Tad situācija normalizējās – nedaudz piešāvās pie grieķa, saprata, ka ātruma īpašības ir labākas. Grieķis izlaida sitienu, un tad jau pēc pirmā nokdauna viss aizgāja par labu Mairim. Mairis labāk izjuta situāciju, arī ātruma īpašības viņam bija labākas,” uzskata Ritenieks, kurš pats savulaik bija viens no vadošajiem Latvijas bokseriem. Pats Mairis sarunā ar SA+ atzina, ka bijis uztraucies tik ļoti, kā nekad. Bet ar laiku viss nostājās savās vietās.

Lietuvietis Maslobojevs (drīzāk – Lietuvas pilsonis) izskatījās manāmi satraucies. „Pirmais raunds pret leiti arī bija tāds – nekāds. Leiši un latvieši – mums tas bokss ir ļoti līdzīgs, varētu pat teikt, ka viens un tas pats. Ir sajūta, ka boksējies pats ar sevi. Mairis principā visus savus uzbrukumus veido ar labo sitienu pāri pretinieku plecam. Tas pret parastiem kreisās rokas priekšā turētājiem ļoti labi izdodas. Viņam ir ļoti laba izjūta, viņš pat pats nesaprot kā, bet vienmēr trāpa. Ir talants,” stāsta Ritenieks. Pats Mairis nebija ievērojis Lietuvas boksera uztraukumu, taču uzskata, ka lietuvietis cīņu zaudējis, jo sācis klausīt savu sekundantu kļūdainajos padomos – sak, tu zaudē, tev jāiet uzbrukumā. Par to viņš arī samaksāja...

To, ka finālā tiks francūzis Oriens, varēja saprast jau pēc ceturtdaļfināla cīņas. Kreilis, kurš labi kustējās, labi ieturēja distanci. Kā izrādījās – pats neērtākais pretinieks finālam. „Kas attiecas uz finālu, es uzreiz skaidri un gaiši varu pateikt, ka šim francūzim, kurš bija kreilis, viņi nebija gatavojušies,” kritisks ir Ritenieks. „Par to liecina daudzi faktori. Var jau arī teikt, ka nebija uzdevums nevienu nokautēt, bet es zinu Mairi, pats esmu stāvējis ar viņu pārī – Mairis ir tāds bokseris, kurš nemāk nenokautēt, ja viņam ir tāda iespēja. Viņam tas ir asinīs – „killera” instinkts. Nebija piestrādāts pie knifiem cīņā pret kreiļiem. Tajā pašā laikā tehnikas un izjūtas ziņā Mairis bija labāks, punktus savāca vairāk un, protams, finālcīņu uzvarēja, bet tas nebija tas Mairis, kas bija pirmajās divās cīņās. Neteiksim, ka viņam kaut kas nesanāca, bet vienkārši bija tāds mulsums un nervozitāte. Kā nekā fināls, nevar jau iet un tur trakot, bet – ko īsti darīt, arī nebija skaidrs.”

Pats Mairis gan norāda, ka nav bijis uzdevuma nokautēt, turklāt nu viņš ir sācis klausīt arī treneri, kurš visu laiku teicis, ka viss ir kārtībā, pēc punktiem uzvaram.

Ceļš līdz kronim bija trīs cīņu garumā, kas, no malas skatoties, nenāca nemaz tik grūti. Jāteic, par turnīra līmeni un saturu pārdomas radās daudziem...Uzreiz bija redzams, ka ukrainis Mazikins, krievs Orlovs un mūsu Gluhovs ir absolūti tūristi šajā sabiedrībā. To norāda arī Ritenieks: „Otrs mūsu pārstāvis Konstantīns Gluhovs...Nu, te ir tā lieta, kas ir boksā – prizmas, kuras tu dažreiz galīgi nevari apjaust. Gluhovs ir vienīgais, kas līdz šim ir uzvarējis vienā no posmiem ar trīs nokautiem. Tagad, skatoties uz finālistu fona, kā viņš izskatās, gribas uzdot jautājumu – kā tas ir iespējams, kā tas varēja notikt?! Un te ir jāņem vērā tā boksa burvība, ka – ja visa pasaule sadodas kopā rokās, tad var uzvarēt visās trīs cīņās ar nokautu un nonākt superfinālā. Protams, viņš ieies vēsturē – cepuri nost! -, bet nu tas viņa boksa līmenis...Nu, nevar vairs ar 1945. gada boksu mūsdienās tagad kaut ko izdarīt,” skaidro Ritenieks, sakot, ka Gluhovs ir tipisks latviešu boksa treneru produkts – kājas švakas, tik cenšas ar rokām kādam iezvetēt. Tiesa, Konstantīns sevi kā bokseri nemaz nav īsti pozicionējis – viņš tomēr ir cīkstonis.

Ko tālāk?

Auditorija šim visnotaļ bālajam (līmeņa ziņā) turnīram bija liela. Mairis šokēja latviešu publiku, īsi pēc Raivja Dzintara tuvplāna atvadu vārdus publikai sakot krieviski. Un, kā jau Latvijā, sākās neliels tracītis. Ritenieks stāsta, ka pat viņam katru dienu nāk klāt cilvēki un vaicā, kāpēc Mairis runāja krieviski. Ritenieks pauž versiju, ka šādi viņš, sakot „mēs to izdarījām kopā”, esot veltījis skatienu pārējiem bokseriem – pārsvarā krieviski saprotošiem -, lai kopīgi pateiktos par vakaru. Pats Mairis gan šādu versiju noraida, sakot, ka šos vārdus ir teicis publikai, bet veselas trīs valodas ir lietojis, jo vēlējies, lai visā pasaulē teikto saprot. „Tas, ka pateicu krieviski vienu teikumu vairāk, nekas traks nav,” viņš uzskata. Gan jau Raivis Dzintars vēl publiskajā telpā par šo precedentu izpildīsies, bet, godīgi sakot, Mairim turpmāk vajadzētu nopietni piedomāt pie tā, kā viņš sevi pasniedz savai publikai. Runāšanu angliski sapratīs kā visas pasaules uzrunāšanu, bet runāšanu krieviski...Tik liela tautas mīlestība – tā ir jauna situācija viņa karjerā, pie tā ir jāpierod un jāpiedomā.

Ko darīt tālāk, jo ir skaidrs – un to sarunā atzīst arī pats Mairis -, ka šis turnīrs, kuru tagad zinās teju ikviens latvietis, ir noiets etaps viņa karjerā. „Tagad ir jāiet nākamajā līmenī,” uzskata Ritenieks. „Tā jau tas boksā notiek. Sākumā ir jādauza visus, ko vien vari sadauzīt, lai tiktu augšā. Kad tev jau ir 25 – 30 cīņas aizvadītas, tad jau var dabūt kādu „title shot” – var jau sākt mēģināt pretendēt uz kādu Eiropas jostu. Tas ir milzīgs darbs, tāpēc cepuri nost tiem cilvēkiem, kas ir viņu pabalstījuši. Es atceros, kā viņš sāka. Mēs organizējām pasākumu „Ice Box” pirms diviem gadiem, un šā pasākuma ietvaros viņu paaicināja piedalīties. Sporta organizatori viņu pamanīja un uzdeva man jautājumus – kāds ir tas Mairis? Es teicu, ka tas ir kārtīgs, talantīgs džeks, lai ņem ciet – viss būs kārtībā,” atceras boksa treneris un filmas „Padoties aizliegts!” viens no personāžiem.

Tagad svarīgi būs ar abām kājām turēties pie zemes, jo, kā norāda Ritenieks, Mairis jau ir savulaik apdedzinājies... „Iepriekšējā „Bigger’s Better” superfinālā Mairim bija problēmas, viņš nevarēja uzvarēt un vēlāk pats arī atzina, ka vairāk skatījies uz interneta komentāriem, nekā savu izaugsmi. Tagad ir ļoti svarīgi būt noturīgam, jo sponsori sporta psiholoģiju nevērtē – vai nu nauda ir, vai naudas nav. Kā tu tiec ar to galā ir no paša sportista atkarīgs,” uzskata Ritenieks.

Jaunajā „BoxRec” reitingā Briedis ierindojas 26. vietā un, kā pats saka, tūlītējas pārmaiņas ir tikai faktā, ka nu viņa vārds ir lasāms pirmajā lapā. Visādi citādi par nākotni vēl tiks lemts – tagad ir jānosvin svētki un jāpārdzīvo kārtējais pasaules gals. Par jaunumiem viņš sola informēt janvārī, taču „Eurosport” jau tagad ir nākuši klajā ar piedāvājumu – proti, vēlas Mairi redzēt, boksējoties pirms kāda „Bigger’s Better” turnīra.

Viņš saprot, ka tagad būs jāorganizē kārtīgas astoņu raundu cīņas ar nopietnākiem pretiniekiem. Taču tagad, slavas un panākumu spārnots, viņš nedrīkst stebt karstu, ko pats arī labi apzinās, jo, runājot cīņas, ir jāizvērtē, vai tām maz var paspēt sagatavoties. Un, par gatavošanos runājot, Latvijā viņu noķert sparingojam, kā tas bija pirms šā turnīra, „Sporta Avīzes” fotogrāfam varētu vairs arī neizdoties... „Jādomā par to, kā gatavoties cīņām,” stāsta Briedis. „Šeit Latvijā var sagatavoties trīs raundu cīņai, bet astoņu raundu cīņai šeit nav reāli sagatavoties, ja runājam par sparinga partneriem. Būs laikam jābrauc uz Angliju, kur ir daudz labu bokseru. Tieši sparingošanas procesā. Ir jau kaut kādi gali, caur kuriem var parunāt par kādu nometni, gatavojoties konkrētai cīņai,” saka „Bigger’s Better” superfināla čempions. Par jaunumiem uzzināsiet, kad tādi būs – teica, ka piezvanīs.