Sējējs nosēžas pie šaha galdiņa

Normunds pareizi dara, demonstrējot publiski šādu iniciatīvu, jo lielākā daļa Eiropas klubu gadu mijā vienojas ar saviem labākajiem vai cerētajiem, par nākamo sezonu. „Dinamo” līdzšinējā pieredze un tradīcijas gan balstītas bija pēc ugunsdzēsēju rokasgrāmatas, ko diktēja ne tik daudz Sējēja pieredze vai kvalitātes kā menedžerim, bet gan kluba iespējas. Kādas gan var būt sarunas ar spēlētāju par līgumu, ja menedžera rīcībā nav finanšu instrumentu – proti, nav skaidri algu budžeta apmēri. Jaunāko laiku „Dinamo” vēsture tieši ar to bijusi īpatnēja, ka menedžeris faktiski bijis kā žonglieris – no vienas puses viņu baro ar solījumiem saimnieki, ka nauda būs, bet mazliet jāpaciešas, no otras – spiediens no spēlētājiem, kas arī grib skaidrību par savu nākotni.

Atšķirībā no iepriekšējā gada Sējēja tuvākā apkārtne vēl iezīmīga ar to, ka viņam pakausī elpo kluba vadības padomnieks Pēteris Skudra, kura statuss gan oficiāli nekur nav publiskots (ko dara „Dinamo” sabiedriskās attiecības?), bet par kura vietu pie galda nepārprotami norādīja intervijā „Sporta Avīzei” eksprezidents Guntis Ulmanis. Tā nu komandas mugurkauls tiks veidots – ar Sējēja labo gribu, ciešā Skudras uzraudzībā. Kas no tā visa var sanākt – gan jau redzēsim, bet sastāva rati nākamajai sezonai patiešām jāsāk kalt jau tagad - vismaz attiecībā uz galvenajiem ieroču nesējiem, noteikti.

Var paredzēt, ka grūtākās sarunas no pašmāju gala būs ar uzbrucējiem – Dārziņu, Ņiživiju un Miķeli Rēdlihu, kam beidzas divu gadu parakstītās saistības. Sprukts ir jau piesiets uz vēl vienu sezonu. Principiāls varētu būt piedāvājums Ozoliņam, kurš gan nav solījis būt pieejams vēl vienam cēlienam, taču sarunās ar pašu hokejistu, var nojaust – Sandis, iespējams, būtu ar mieru. Ja kapteinis demonstrē tādu pašu apņēmību un attieksmi kā jau šīs sezonas nospēlētajā posmā – ir vērts viņu copēt. Iespējams, ka būtu lietderīgi vēlreiz atjaunot attiecības ar aizsargu Gerogiju Pujacu, kas no „Dinamo” aizgāja ne jau pārmērīgu prasību dēļ, bet gan viena otra vadītāja untuma dzīts – turklāt, abpusējo ieinteresētību var stimulēt fakts, ka Rīgas komanda joprojām ir parādā Žoram naudiņu vienas mēnešalgas apmērā, kas bija pārņemtās saistības no Toljati. Masaļski jāpatur, bet - vai Pruseks būs otrais? Savainojumi nav labs priekšnoteikums, lai viņā investētu vēl vienu gadu.

No esošā leģionāru pienesuma iespringt varētu Hosas snaiperu dotību dēļ, taču te lomu var nospēlēt gan piedāvājuma lielums, gan treneris. Ja Šuplers paliek, par ko varētu šaubīties, tad ir viens scenārijs, jo Marsels bauda trenera uzticību, kas ir būtisks faktors viņa pašpietiekamībā uz ledus. Ja ir cits galvenais, tad atkal jāsaprot – vai Hosam pēc jaunās koncepcijas tiks atvēlēta pienācīga loma un laiks laukumā? Nevienam citam no esošajiem „Dinamo” leģionāriem nav vērts degunu priekšā vicināt nākamās sezonas plānus, jo šie vīri ir tirgū viegli aizstājami.

Runājot par leģionāriem, jāatceras, ka ir vērts izmantot „Dinamo” īpašo kārti – mūsu kluba sadzīves piedāvājumu, kas esot KHL sapnis. Iespējams, to pašu Hartiganu var dabūt atpakaļ komandā, nepārmaksājot, jo ņem kā gribi – tam vecim bija iekšā vairāk, nekā Karijam, Iguldenam un Arnasonam kopā ņemot. Interesanta būs Skudras padoma loma šajā sakarā, kas noteikti varētu mēģināt mainīt līdzšinējās iestaigātās slovaku taciņas. Te, nu būs redzams, kas tad īsti vada kluba selekcijas darbu, jo Sējējs pagaidām jūtas kā pie šaha galdiņa, kur figūru izvietojums un noteikumi ir zināmi, bet jebkurā brīdī viņam var paziņot, ka viņš patiesībā spēlē... dambreti. „Dinamo” nākamās sezonas pamats tiks likts tieši gadu mijā vai 2010. gada pirmajā mēnesī. Cik labi būs pastrādāts šajā laikā, tik veiksmīga būs jaunā sezona. Sekosim notikumiem.