Rīgas „Dinamo” uzbrukuma piekritēji salikti rāmjos!

To, ka Jūliusam Šupleram patīk sēdēt uz dinamīta kaudzes, to mēs visi jau zinām. Iespējams, pateikts kā joks, tas ir izgājis tautās arī kā apliecinājums Rīgas „Dinamo” spēlei šīs sezonas sākumā. Tas ir kā Forestam Gampam ar teicienu „Dzīve ir kā šokolādes kaste. Nekad nezini, ko izvilksi.” Tāpat arī ar „Dinamo” nebija zināms, kādu hokeju spēlētāji rādīs.

Tas, ka šosezon pēc 16 spēlēm izdevies pretinieku būrī dabūt 56 ripas jeb vidēji 3,5 ripas spēlē (vairāk tikai „Salavat Julajev” – 65, pēc vidēji spēlē iemestām ripām priekšā arī Magņitogorska (3,53)) priecē ne tikai hokejistus, bet arī līdzjutējus. Turklāt, ja tas ir par 12 ripām vairāk kā iepriekšējā sezonā, jāsit pa plecu visiem, kas skrējuši uzbrukumā.

Panākumi frontē atspoguļojas arī uz „goda dēļa” (statistikas rādītāju galvgalī – 5 labāko sarakstā). Aleksandrs Ņiživijs pašreiz ir ceturtais rezultatīvākais hokejists līgā ar 17 (7+10) punktiem. Līdz Aleksandram Radulovam no „Salavat Julajev” gan patālu – viņam 25 (5+20) punkti. Tiesa, jāņem vērā, ka mūsējie aizvadījuši visvairāk spēļu, līdz ar to teorētiski citiem vēl ir iespējas Aleksandru apsteigt. Savukārt rezultatīvāko aizsargu topa pirmajā vietā jau kādu laiku gozējas dinamietis Sandis Ozoliņš – 17 (2+15) punktu, par diviem punktiem apsteidzot Kuteikinu („Salavat Julajev”) un Rahuneku no „Lokomotīves”, kuriem gan attiecīgi 3 un 2 spēles rezervē. Starp citu, Ozoliņam priekšā rezultatīvo piespēļu sadaļā visā līgā priekšā ir tikai jau minētais Radulovs!

Marks Hartigans ar 9 precīziem metieniem (labāko trīsdesmitniekā vēl arī Karsums un Surovijs – pa 6 vārtiem) kopā ar kluba biedru no Minskas Demaginu dala 4. vietu vārtu guvēju sarakstā (Platonovam no Magņitogorskas un Červenkam no „Avangarda” par diviem precīziem trāpījumiem vairāk). Rīgas „Dinamo” ir īstā komanda, lai vidēji labu spēlētāju padarītu par „zvaigzni”. Pirmajā KHL sezonā un šajā Marks Hartigans, aizsargi Vestkots un Novāks „Dinamo” pirmajā sezonā, un, protams, 2009./2010. gada labākais KHL metējs uzbrucējs Marsels Hosa abās Rīgā pavadītajās sezonās. Šogad „politisko kapitālu”, t.i., savu cenu noteikti jau pieaudzējis Surovijs, ar katru brīdi labāk izskatās Troters, bet par Mikušu vēl nevar saprast, vai dosies pa pirmās sezonas „leģionāra” Ronalda Petrovicka un iepriekšējās sezonas palīgu Adriana Fostera un Tailera Arnasona taciņu prom no kluba, vai arī viņa apslēptās spējas atklāsies vēlāk.

Tas ir nozīmīgs kapitāls, ko var iegūt „Dinamo” ne tikai ārzemnieks ar sezonas pirmās puses spēli. Plusu un mīnusu ailīti statistikā komandu treneri un menedžeri parasti tomēr skatās mazāk nekā gūtos vārtus un rezultatīvas piespēles (ja vien tas nav Čehovas „Vitjazj”, spēlēšanai kurā līdz šim ievērojamu lomu spēlējusi ailīte „soda minūtes” – jo vairāk, jo labāk). Šosezon ne tikai ārzemnieki, bet arī vietējie spēlētāji sekmīgi apdraud pretinieku vārtus, bet Hosa tagad, kaut gan AK „Barss” dala 3. vietu snaiperu sarakstā, guvis tikai 4 vārtus. Rīgā viņš pašlaik būtu Hartigana vietā...

Bieži gan uzbrukumā neveicas vai pietrūkst meistarības, vai pretinieku vārtsargus glābj viņa labākie draugi – vārtu stabiņi un pārliktnis, tomēr potenciāls ir, un tas var tikt izmantots jebkurā spēlē! „Dinamo” šosezon vairs nav spēļu, kurā tai jau pirms mača nebūtu izredžu. Arī spēles laikā komanda var atspēlēties no nelabvēlīga rezultāta, ja ir rīdzinieku diena. Kāpēc uzbrukums kļuvis labāks? Liela loma ir Sandim Ozoliņam un viņa spējai ieslidot pretinieku zonā ar ripu un viņa lielmeistara pauzes, kā arī pirmās maiņas ļoti laba (un rezultatīva) sadarbība skaitliskajā vairākumā. Tikai iepriekšējā nedēļā (paradokss?) dinamieši skaitliskā vairākuma realizēšanā atkrituši uz 8. vietu līgā (19,8%), bet vienubrīd bija pat labāko trijniekā.

Iepriekšējās 4 spēles bija tās, kas iezīmēja izmaiņas rīdzinieku statistikas rādītājos ne tikai skaitliskā vairākuma realizācijā. Savos vārtos ripu Kriss Holts un Mikaels Telkvists pirms šodienas spēles pret „Spartaku” meklējuši 41 reizi (2,56 vārti spēlē, 11. rezultāts KHL). Vai varat atcerēties, kad „Dinamo”, kura šosezon acīmredzami labprātāk spēlē uzbrukumā, ir bijusi 6. vietā līgā pēc vidēji spēlē savos vārtos ielaistajām ripām? Tas apliecināja, ka arī Latvijas aizsargi, no kuriem šogad komplektēta komandas aizsardzības līnija, nemaz nav zemē metami. Ja vien tos, kā kāršu kavu nejauc katru otro spēli... Kāpēc tādas spēles kā iepriekšējā nedēļā (plus vēl pret „Torpedo”) rīdzinieku izpildījumā iepriekš bija kas nebijis? Cik bieži nav dzirdēts, ka uz pāris minūtēm zuda koncentrācija, kas „noraka” maču. Starp citu, arī pret „Torpedo” pēdējās minūtēs neizdevās nosargāt Holta vārtus „sausus”, iespējams, šī paša iemesla dēļ, bet gan jau Ozoliņš Krisam kādu kasti alus par statistikas sabojāšanu uzsauca. Kas mainījies? Disciplīna, disciplīna un disciplīna! Kā kārtīgam latvietim pienākas, brīvdomāšana ir asinīs, un tik viegli to „es šoreiz varbūt izdarīšu šitā” ārā dabūt nevar.

Četras spēles tas jau ir izdevies, un kā pēc burvju nūjiņas mājiena mūsu visu peltais „nejēga” Telkvists pēc atvairīto metienu procenta (93,1%) ir piektais visā līgā! Šajās spēlēs uz „Dinamo” bija prieks skatīties, jo komanda spēlēja savu spēli pat brīdī, kad nācās būt iedzinēju lomā pret „Lokomotīvi”. Un noteikti Znaroks ar Vītoliņu nebija gaidījuši tik organizētu spēli no komandas, kuru viņi zina, kā ir jāapspēlē. No komandas, kurai spēlē gadās pa vājuma brīdim periodu beigās, sākumā vai vienkārši tāpat. Komandu, kuru, var teikt, viņi pazīst kā savus piecus pirkstus un kura „spēlē viņu kombinācijas” (Znaroka vārdi). Protams, pretinieki bija pārāki gan pēc uzvārdiem, gan laukumā, taču to neizdevās pierādīt uz ledus. Gan paši maskavieši pārāk daudz piespēlēja viens otram tā vietā, lai mestu ripas vārtos, gan Telkvista brīnumdarbi vārtos to neļāva. Un pats svarīgākais – vājuma brīdi rīdzinieku izpildījumā tā arī neizdevās sagaidīt.

Tad kas ir labāk – vairāk iemest vai mazāk ielaist? Iemest var tik, cik ļauj pretinieks un cik meistarīgi ir uzbrucēji, bet aizsardzībā bieži pietiek ar kārtību, disciplīnu un pašatdevi. Iepriekšējās četrās spēlēs „Dinamo” ir pierādījuši, ka var vienlaicīgi gan mest vārtus pretiniekam, gan labi spēlēt aizsardzībā! To apliecina arī iemesto un zaudēto vārtu attiecība 56-41 (iepriekšējā sezonā pēc 16 spēlēm 44-56), kas pēc pirmajām divām sezonām komandai bijusi negatīva! Vai tā ir sagadīšanās, mājas spēļu faktors, kamēr pretinieki lidinājās no vienas arēnas uz otru, mirkļa iedvesma jeb komandas brieduma un spēka pazīme, rādīs jau šīvakara spēle izbraukumā pret mūsu iepriekšējās sezonas „klientu” „Spartaku”, kam reiz jau šosezon zaudēts. Turklāt vienībai tikko svaigi nomainīts galvenais treneris. Par to iecelts bijušais Rīgas „Dinamo” un Latvijas izlases uzbrucējs Igors Pavlovs.

P.s. Statistikas rādītāji ir labi nākamā gada līgumam, taču tie laiki hokejā iz pagājuši, kad ar uzbrukumu varēja izcīnīt Stenlija kausu, kļūt par pasaules čempioniem vai uzvarēt olimpiskajās spēlēs. Par ko es te? Ar šādu hokeju kā aizvadītajās četrās spēlēs var iegūt Gagarina kausu.