Varbūt jābeidz spēlēt?

Neredzēju visas cikla spēles, taču tās, ko redzēju, sarūgtināja. Uz vienaudžu fona izskatījāmies švaki no visām pusēm. Pirms trijiem gadiem par daļu šās komandas spēlētāju futbola sabiedrībā runāja ar lielām cerībām. Toreiz puiši U-19 izlases sastāvā kaldināja komandas iekļūšanu Eiropas čempionāta elites raundā, kas mūsu futbolam bija diezgan liels notikums. Tā bija nokļūšana tālāk un augstāk nekā ierasts.

Diemžēl jāsecina, ka dažu gadu laikā sperts solis atpakaļ. Viens pēc tā laika panākumiem acīmredzot pārvērtējis iespētā nozīmi, cits - aizrāvies ar skatīšanos spogulī un izklaides pasākumu apmeklēšanu. Taču piemirsts pats galvenais - ka turpmākā izaugsme ir ļoti atkarīga no tā, cik daudz tiek strādāts arī turpmāk, nevis izdarīts līdz šim. Diemžēl disciplīnas problēmas ir tā lieta, ar ko arī paliks atmiņā šī U-21 izlase. Ne visi spēlētāji, protams, bet daļa - noteikti.

Puiši ir vēl jauni, un ne visiem vēl sava galva uz pleciem. Izklaidēties gribas - to visu var saprast, taču visam ir arī sava robeža. Ja spēle pasliktinās, biežāk jāiet trenēties, nevis izklaidēties līdz pirmajiem gaiļiem. Lai futbolā kaut ko sasniegtu, un sasniegto - nezaudētu, īpaši tādā valstī kā Latvija, kur futbola dabas bērnu dzimst maz, smagi jāstrādā bez pārtraukuma. Un gribas uzsvērt, ka tiem puišiem, kam vecums ap 20 gadiem - jāstrādā dubultā. Redzot U-21 izlases spēli un rezultātus, jāsecina, ka laikā no U-19 izlases panākumiem ne visi savā attīstībā izdarījuši maksimumu.

Ja skatāmies uz uzvārdiem, šķiet, komandā taču ir talantīgi puikas - mūsu nākotnes cerības gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Acīmredzot nevajag skatīties uz uzvārdiem un dzīvot atmiņās. Šobrīd šiem puikām spilgtas karjeras nedraud. Kvalifikācijas ciklā mūsējie aizvadīja astoņas spēles, kurās guva tikai vienus vārtus, bet ielaida - 21… Kur tad ir tie braši snaiperi un nesalaužamie aizsargi? Būsim godīgi, šobrīd runāt par talantiem ir nevietā. Varbūt jārunā par bijušajiem?

Labu atbildi tam, cik talantīgi un meistarīgi ir šie U-21 izlases puiši, sniedz Latvijas valstsvienība. Iepriekš allaž bijuši puikas, kurus niezēja mēle saukt uz lielo izlasi. Šobrīd mēle neniez.

Ja godīgi, es neapskaužu treneri Starkovu, jo viņš jauno/perspektīvo galā ir bez rezervēm. Kādu laiciņu būs jāiztiek ar tiem, kas ir. U-21 izlasē šobrīd nav neviena, kurš tuvākajā nākotnē varētu pretendēt uz spēles laiku valstsvienībā. Neviena! Var jau būt, ka drīzumā kāds tomēr pieteiksies. Es klusībā uz to ceru. Taču tad vienam otram "talantam" pusnopietna attieksme beidzot jānomaina pret ļoti nopietnu. Jābeidz domāt, ka futbolā jau ir sasniegts ļoti daudz, jo patiesībā vēl nav sasniegts nekas.

Latvijas U-21 izlases futbolisti ar izgāšanos aizvadītajā kvalifikācijas ciklā sev un kolēģiem izdarījuši lāča pakalpojumu, ja mēs runājam par laba darba atrašanu ārzemēs. Kā gan tu vari cerēt, ka tevi paņems, piemēram, kāds Rumānijas vai Slovākijas klubs, ja tu, nespīdēdams uz biedru fona, tikko esi bijis komandā, kas rumāņu un slovāku vienaudžiem zaudējis ar četru un pat sešu vārtu starpību?

Cerams, ka šis būs tas gadījums, kad visi kopā un katrs atsevišķi no kļūdām mācīsies, bet, ja ne, tad varbūt jābeidz spēlēt?