Pirms 10 gadiem. „Liepājas Metalurgs” turpmāk pucēs zābakus maskaviešiem...

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 247 (2000. gada 14.–20. augusts)

„Liepājas Metalurgs” – Maskavas granda „sadarbības” partneris

„LM” noslēgtā vienošanās pirms 10 gadiem ar Maskavas "Spartaku" (futbolā ) uzdeva jautājumu nevis par to, kam šāds līgums vajadzīgs vājākajai pusei (lasi, „LM”), kura parasti grib draudzēties ar stiprajiem, bet gan par to, kāpēc tas vajadzīgs maskaviešiem, turklāt vēl uz Rīgu „peroties” pašam „Spartaka” galvenajam trenerim Oļegam Romancevam?

„Kā stāsta laikabiedri, abas puses esot sākušas par šīm lietām runāt pirms mēneša. .. Runā, ka .. tā būšot lietišķa sadarbība, kurā iegūšot visi. Parakstīto līgumu saturu, protams, neviens neizpauž, lai gan Krievijas presē jau ir parādījusies informācija, ka viņi "noteikti būs ieguvēji". .. Ja, piemēram, "Spartak" bāzes komanda būs "Liepājas metalurgs", tad mūsu futbolistiem ir lielākas iespējas ik pa brīdim sevi atrādīt maskaviešiem, kas tiek saukti par vienu no spēcīgākajām Eiropas futbola organizācijām. Tajā pašā laikā "Spartak" var savus vājākos spēlētājus nosūtīt uz Liepāju stažēties. Šādā mijiedarbībā krieviem piederētu noteicošais vārds, tikai paliek neskaidrs, priekš kam viņiem par rezervistu poligonu bija jāizvēlas citas valsts futbola komanda? .. Reālāka varētu būt versija par "Liepājas metalurga" futbola un hokeja kluba finansiālo krīzi, kuru tas mēģina atrisināt ar krievu naudas palīdzību. Metāla biznesā pasaulē šajā gadā ir notikušas dažas sviru nomaiņas, kas noteikti ietekmēja arī liepājnieku saražotās produkcijas noietu. Uzturēt divas profesionālas (vai pusprofesionālas) sporta spēļu komandas nav lēts prieks, taču rūpnīcas vadībā ir gana ambiciozi cilvēki, kas sevi sauc par džentlmeņiem, un šādi ļaudis savas iekšējās problēmas nekad nereklamē. Jo tas var kaitēt viņu pašu biznesam.”

Uz jautājumu par to, ko noslēgtais līgums var dot Liepājas un Latvijas futbolam, atbildēja:

ALEKSANDRS STARKOVS, FK "Skonto" galvenais treneris:
„Es nezinu šā līguma nianses, toties zinu, ka varenie vienmēr vēlas "apēst" mazākos, un nedomāju, ka tā būs līdzvērtīga sadarbība. .. Es nedomāju, ka "Spartak" uz Latviju sūtīs pat sava trešā sastāva spēlētājus, jo šādu rezervistu ceļš vispirms ved uz "Saturn" klubu, kur futbolistiem, kā jau Krievijā, spēj samaksāt lielāku naudu. Es pat nezinu, kurš varētu atbraukt uz Latviju, jo mums, kā zināms, ir noteikts viesspēlētāju limits.”

JĀNIS MEŽECKIS, Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs:
„Man nav nekādu pretenziju pret šādu līgumu, jo tas ir profesionāls klubs, kurš ir tiesīgs darīt to, kas ir atļauts un normas robežās. .. Saprotams, ka tas ir labākais Krievijas klubs, un, ja Liepājā nolēma, ka šāds līgums viņiem var dot kaut kādu labumu, tad tas lai paliek viņu ziņā. Personiski es uzskatu, ka tas šim klubam var palīdzēt, un, ja tā ietvaros saprāta robežās notiks apmaiņa ar spēlētājiem un speciālistiem, tad - kāpēc gan ne?„

KIROVS LIPMANS, "Liepājas metalurga" prezidents:
„Manuprāt, šāds līgums ir vērtējams pozitīvi, jo mēs vairāk skatāmies tieši uz bērnu un jaunatnes futbola attīstību. .. Bet attiecībā uz bērniem - viņi brauks pie mums spēlēt, mēs savukārt pie viņiem, un gan jau tā būs noderīga skola mums visiem. Tāpat mēs varēsim sūtīt apmācīt trenerus, kas arī neapšaubāmi ir pozitīva lieta gan Latvijas futbolam, gan hokejam. Es domāju, ka arī "Spartak" šajā līgumā var būt ieguvējs, galvenokārt tas tomēr ir nepieciešams mūsu pusei. .. Šī sadarbība ar "Spartak" varētu būt ceļš mūsu futbolistu pārbaudei Krievijas augstākā līmeņa futbolā, un Štolcera piemērs jau rāda, ka mūsu spēlētāji šajā līmenī sevi var parādīt ļoti labi. Arī Liepājā ir pietiekami daudz spēlētāju - Dobrecovs, Verpakovskis -, kas jau ir ļoti tuvu šim meistarības līmenim.”

ANDŽILS REMESS, laikraksta "Kurzemes Vārds" galvenais redaktors:
„Personiski man pirmais priekšstats ir tāds: kaut kas tur tomēr nav kā vajag. .. Ja tas ir formāls līgums un tikai agrāko saišu atjaunošana, tad tas ir pilnīgs blefs. Es, piemēram, esmu domājis - ko Maskavas "Spartak" reāli ir spējīgs palīdzēt "Liepājas metalurgam"? Skaidrs, ka labus spēlētājus, kas viņiem vajadzīgi pašiem, uz šejieni neviens nesūtīs, bet savus spēlētājus mēs varam sūtīt pārbaudīt bez jebkādiem līgumiem - divi jau ir bijuši. Ja "Liepājas metalurgs" patiešām pārvēršas par "Spartak" fārmklubu un no citas valsts mums sāk diktēt, kā komandai dzīvot un ko darīt, tad tas noteikti nav prāta darbs.”

GUNTIS INDRIKSONS, Latvijas Futbola federācijas prezidents:
„Jebkura sadarbība kaut ko dod, vēl jo vairāk - ar tādu klubu kā "Spartak". Neesmu šo līgumu redzējis .., taču pagaidām domāju, ka tas vērtējams drīzāk pozitīvi. Protams, tas, ka "Spartak" tiek dota priekšrocība uz spēlētājiem, nav vislabākais variants, taču tā ir kluba iekšējā lieta - domājams, ka citādi liepājnieki ir ieguvēji, iegūstot iespējas vieglāk un lētāk pārbaudīt savus spēlētājus, nevis braukājot pa visu Krieviju. .. Tas, ka šobrīd runā par iespējamo "Skonto" konkurentu pastiprināšanos, mani neuztrauc - bez konkurences nav virzības uz priekšu un rezultātu, tāpēc es tikai priecātos, ja Liepāja, Ventspils vai Daugavpils kļūtu spēcīgāka. .. Sadarbības līgumi ar labiem klubiem ir normāla parādība, un tā notiek visā pasaulē. Latvijā nekad nebūs tādas iespējas kā Anglijā, Itālijā, Spānijā vai Holandē, tāpēc es šeit nesaredzu nekā slikta.”

Sportacentrs.com atkāpe: Jau drīz no Maskavas uz Vēju pilsētu ceļoja galvenie treneri, nomainot viens otru, un piektās šķiras ārzemnieki, kurus droši vien citur nebija kur likt.

Andrejs Rubīns un Igors Stepanovs jau ar vienu kāju Anglijas klubā "Arsenal"

Pretēji „LM”, kura futbolisti vēl tikai cerēja uz spēlētāju masveida sūtīšanu atrādīties uz Maskavu, „Skonto” jau bija atvērusi konveijera leti ar futbolistu piegādi dažāda līmeņa Anglijas klubiem, tai skaitā tādiem no premjerlīgas.

„Kluba "Skonto" prezidents Guntis Indriksons pagājušās nedēļas sākumā paziņoja, ka ir panākta principiāla vienošanās par Rubina un Stepanova pārdošanu: "Mēs esam parakstījuši līgumus ar "Arsenal" par abu futbolistu transfēru. Tiesa gan, šis līgums stāsies spēkā pēc dažu tā punktu izpildes." Indriksons gan negrib šos nosacījumus izpaust.”

Tikmēr britu žurnālisti .. vēsta, ka "Arsenal" vadībai saglabājas interese par abiem Latvijas futbolistiem un ka tuvākajā laikā viņiem varētu piedāvāt līgumus. .. Pagaidām abi spēlētāji noslēguši līgumu vienīgi ar futbola aģentu, kurš palīdzēs vienoties ar "Arsenal" par izdevīgākiem noteikumiem. Šī aģenta palīdzība varētu būt ļoti noderīga, jo pavisam nesen viņš izstrādāja Mariana Pahara jauno līgumu ar "Southampton", un mūsu izlases līderis ar šo darbu palika apmierināts.

„Sākumā britu žurnālisti ziņoja, ka "Skonto" novērtējis Rubīnu par trim miljoniem sterliņu mārciņu, bet Stepanovu - par miljonu. Vēlāk gan Andreja cena informācijas līdzekļos samazinājās līdz diviem miljoniem. .. No "Skonto" kluba nometnes izspruka vēsts, ka patiesībā transfēra summas būs mazākas. Tiesa, Rubīns vienalga kļūšot par visdārgāk pārdoto Latvijas futbolistu, pārsniedzot Pahara pārejas summu no "Skonto" uz "Southampton" - 800 000 sterliņu mārciņu. Tostarp pavisam nesen vienā no kluba "Arsenal" populārākajām lapām internetā pavīdēja ziņa, ka Rubīns, Stepanovs un lietuvietis Tomass Daniļevičs, kas arī piesaistījis slavenā Londonas kluba uzmanību, kopā maksājot piecus miljonus mārciņu. Daniļeviča cena esot 500 000 mārciņu, un tātad varētu secināt, ka abi mūsu futbolisti maksā 4,5 miljonus.”

Lai mūsu futbolisti spēlētu „Arsenal” rindās, bija jāizpilda virkne nosacījumu: „Viens no tiem varētu būt atļauju iegūšana darbam Lielbritānijā, tomēr "Skonto" prezidents piebilst, ka ir arī citi punkti. Spriežot pēc iepriekšējās pieredzes, darba atļauju sagādāšana mūsu futbolistiem atkal varētu radīt sarežģījumus. Atcerēsimies, ka Paharam, Bleidelim un Astafjevam pirmajā piegājienā šie dokumenti tika atteikti bez loģiska pamatojuma un tos izdevās iegūt vienīgi pēc apelācijas izskatīšanas. Pēdējā laikā šīs darba atļaujas iegūšanas kritēriji kļūst arvien stingrāki, un teorētiski tas varētu Rubīnam un Stepanovam sagādāt vēl lielākas grūtības nekā viņu priekšgājējiem ceļā uz Angliju. Taču praksē viss var izrādīties vienkāršāk - Anglijā bagātajiem klubiem šā dokumenta iegūšana nesagādā gandrīz nekādas grūtības salīdzinājumā ar tik pieticīgiem klubiem kā "Southampton" un "Bristol Rovers".”

Sportacentrs.com atkāpe: Tobrīd Andrejs Rubins vēl nezināja, ka uz Londonas „lielgabalniekiem” dosies tikai Igors Stepanovs...

Pārējās tēmas

„Ventspils” futbolisti debitē Eiropas kausos ar uzvaru pār ungāriem (2:1 pret „Vasas”). Soļotājs Uģis Brūvelis Šveices atklātajā čempionātā izpilda olimpisko A normatīvu 50km soļošanā. Futbolists Andrejs Štolcers sist vārtus Maskavas „Spartaka” rindās apstājās tikai sestajā spēlē! 18 gadus vecais Kristaps Valters noslēdzis līgumu ar Turcijas lielklubu „EFES Pilsen”. Pirmo sezonu nāksies pavadīt farmklubā, citā augstākās līgas klubā „Muratpasa Antbirlik”. Amerikas augstskolas iekarot, sekojot Raita Grafa piemēram, nolēmuši basketbolisti Kaspars Cipruss, Māris Ļaksa un Raimonds Jumiķis. Vieglatlēts Viktors Lācis stāsta, ka grasās pamest Vičitas universitāti, kur viņš studē, jo tur ir zems līmenis vieglatlētikā, tomēr ir apmierināts ar iespējām, ko sniedz Amerika. Savā pirmajā starptautiskā turnīra finālčetriniekā Krievijas pilsētā Voroņežā nesen nodibinātais hokeja klubs "Rīga" ar 0:2 zaudēja vietējam "Voroņež", ar 0:7 - HK "Ļipeck" un ar 2:4 - "Motor" no Zavolžjes. Šajā mačā rīdzinieku labā vārtus guva Hromčenkovs un Cipulis. Latvijas stenda šāvējs Boriss Timofejevs posās savām trešajām olimpiskajām spēlēm un stāstīja „SA”, ka viņam uzreiz iepaticies Sidnejas šautuves stends un ka tur var labi just mērķi. Latvijas izlases basketboliste Dace Krūmiņa parakstījusi līgumu ar Viļņas "Lietuvos Telekomas" pēc sistēmas 2+1. Starptautiskās vieglatlētikas federācijas publicētajā pasaules visu laiku labāko rezultātu sarakstā 110m barjerskrējienā 68. ātrākais skrējiens vēsturē piederēja Latvijas rekordistam Igoram Kazanovam - 13,26 sekundes. 13,28s bija skrējis Staņislavs Olijars - 77. vieta. Trīssoļlēcējs Māris Bružiks ar 17,56 metrus tālu lēcienu varēja lepoties ar 35. labāko rezultātu pasaulē. Sieviešu trīssoļlēkšanā Gundegai Sproģei piederēja 30. labākais rezultāts (14,76m), 45. - Jeļenai Blaževicai (14,55m). Lodes grūdējs Jānis Bojārs bija 49. (21,74m), soļotājs Aigars Fadejevs - 49. 20km distancē (1.19:36), bet 50km - 39. (3.43:18). Eiropas Volejbola konfederācijas publicētajā pludmales volejbola rangā sievietēm Latvijas pāris Inguna Minusa un Inga Pūliņa ar 22 punktiem ieņēma 45. vietu (starp 110 volejbolistēm), bet par diviem punktiem mazāk bija Ingai Vētrai un Inesei Jursonei (dalīta 50. vieta). Vīriešiem Andris Krūmiņš un Jānis Grīnbergs ar 32 punktiem katrs dalīja 50. vietu, bet brāļi Austris un Ringolds Štāli (pa 3 punktiem) rangā bija otrā simta pirmajā pusē. Gandrīz 20 sportistiem, kas izpildījuši Sidnejas olimpiādes kvalifikācijas normatīvu, tā būs debija spēlēs. Pēc divām otrajām vietām Eiropas motokrosa čempionāta „Open” klasē Lielezera trasē Limbažos par Eiropas čempionu 19 gadu vecumā kļuva Latvijas motokrosists Lauris Freibergs. Tiesības rādīt Latvijas futbola izlases spēles 2002. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā iegādājusies TV-3, kuru varēs redzēt tikai nelielā attālumā no Rīgas... Rakstot par Latvijas čempionāta degradāciju vieglatlētikā, daudz ko izsaka arī uzvarētāju rezultāti. 31 disciplīnā, kurā sacensības notikušas 1980., 1990. un 2000. gadā Maskavas olimpiādes gadā labākie rezultāti uzrādīti 14, 1990. gadā – 9, bet pirms 10 gadiem – 8 disciplīnās (starp citu, 2010. gada Latvijas čempionāts zaudē 2000. gada meistarsacīkstēm ar 12:15... – kritiens turpinās)...