Nepateiktais par... Keiloru Navasu

Pieticīgajā klubā "Lavante" (10. vieta aizvadītajā čempionātā) Keiloram Navasam par darba trūkumu vārtos sūdzēties nevajadzēja. Spānijā viņš nokļuva vēl 2009. gadā, kad iekļāvās "Albacete" rindās, kas tolaik spēlēja pēc ranga 2. līgā. Komanda izkrita uz 3. līgu un Navass pārcēlās uz "Levante", kur nebūt ne īpaši raženais (186 cm) vārtsargs pagājušajā sezonā arī lika par sevi runāt. Viņš neieguva leģendārā Rikardo Zamoras vārdā nosaukto balvu sezonas labākajam vārtsargam, taču ne tāpēc, ka spēlēja salīdzinoši pieticīgā klubā - šo balvu pasniedz vārtsargam, kurš La Liga čempionātā caurmērā vienā spēlē zaudē vismazāk vārtu. Navasam aizvadītajā sezonā bija 1,08 zaudēti vārti mačā un tas deva 4. vietu La Liga - aiz beļģa Tibo Kurtuā no Madrides "Atletico" (0,67), Gorkas Iraisosa no Bilbao "Athletic" (0,98) un Diego Lopesa no Madrides "Real" (1,00). Cita lieta, ka nav laikam vienlīdz daudz darba vārtsargam, piemēram, no "Atletico" vai "Real" un pieticīgā "Levante" vārtsargam. Tā ka patiesībā viņa teicamais sniegums Brazīlijas futbola laukumos bija daudziem liels atklājums, bet tas nebija nejaušs.
Tagad pat negribas ticēt, ka vēl pirms desmit gadiem Keilors Navass dzīvoja pussabrukušā mājā bez apkures un ūdens. Viņa ceļs līdz atzīšanai bija smags, ilgs un ērkšķains. Tajā pašā laikā - arī daudziem pamācošs.
Keiloram bija tikai 4 gadi, kad viņa vecāki nolēma doties peļņā uz ASV. Keilors tika atstāts vecvecākiem un viņš visvairāk baidījās, ka vecāki nekad neatgriezīsies. Vecāki atgriezās diezgan drīz, jo "Amerikas sapnis" nepiepildījās. Tā sasniegšana tikai radīja plaisu vecāku attiecībās un tie izšķīrās. Futbola bumba Keilora dzīvē pirmo reizi parādījās, kad viņam bija pieci gadi - tēvs bija atbraucis ciemos un paņēma dēlu līdzi uz kādu amatieru futbola komandu spēli reģiona čempionātā. Mazais zēns bija sajūsmā par vārtsarga spēli, par to, cik veikli viņš ķēra bumbu. Tam vārtsargam bija kādi 12-13 gadi, Keilors pat nezina viņa vārdu, taču tieši tas viņu iedvesmoja kļūt par vārtsargu un tikai par vārtsargu. Drīz sākās treniņi mazā sporta skolā (pēc Navasa pārcelšanās uz Spāniju tā saņēma 2000 ASV dolāru) un apmēram tajā laikā Keilors pievērsās reliģijai. Vecvecāki pieradināja viņu katru dienu lasīt Bībeli un regulāri apmeklēt baznīcu, bet kad viņam bija 8 gadi, tad kāda drauga mamma ieteica pirms katras spēles vērsties ar lūgšanu pie dieva, lai tas pie katra vārtu staba noliek pa vienam eņģelim - tā būs papildus aizsardzība. Kopš tā laika tas kļuva par Keilora rituālu - pirms katras spēles nostājas uz ceļiem vārtsarga laukumā (TV kameras ne vienmēr to parāda, tās taču vērstas uz laukuma centru, kur bumba tūdaļ tiks ievadīta spēlē), plati izpleš rokas un kau ko čukst. "Es runāju ar dievu un lūdzu tam palīdzību, tas man dod papildus pārliecību un mieru. Mani neinteresē, ko tribīnēs kliedz pretinieku līdzjutēji, man ir sava ticība un es ar to neveinam nenesu ļaunu," sava rituāla sakarā saka Navass. Vai atceraties, cik reizes holandieši mačā ar Kostariku trāpīja pa vārtu stabiem un pārliktni?...
Iespējams, ka tieši ticība palīdzēja Keiloram pārvarēt pirmo nopietno pārbaudījumu. Iedomājieties - 13 gadus vecu puiku ne tikai nepaņem kluba istēmā, bet vēl arī pasaka iznīcinošu secinājumu: "Pietrūkst pamatiemaņu, vājš fiziski, trūkst auguma." Vārdu sakot - pavisam nederīgs. Keilors nepadevās, turpināja trenēties savā pazajā sporta skolā, pēc gada nedaudz paaugās un pavisam negaidīti necerēti saņēma uzaicinājumu no "Deportivo Saprissa", kas ir viens no Kostarikas slavenākajiem futbola klubiem. 14 gadu vecumā Keilors pārcēlās uz galvaspilsētu un sāka patstāvīgu dzīvi. Ja jūs domājat, ka viņam bija "viss un uzreiz", tad maldāties. Bija nākamais pārbaudījums.
Klubam bija finansiālas problēmas un Keiloru izmitināja vecā pussabrukušā mājā, kuru bija paredzēts drīzumā nojaukt. Keilors visā mājā bija viens. Tur nebija apkures un ūdens, tur nebija iespējas gatavot ēst, tur nebija pat segas, ar ko naktīs apsegties. Keilors to visu pacieta, jo ļoti gribēja spēlēt futbolu un ticēja, ka var kļūt par labu vārtsargu. Tiesa, reiz arī viņa pacietība bija galā, pusaudzis jau vāca kopā savas nedaudzās mantas un posās uz mājām, kad pēkšņi pienāca uzaicinājums ierasties Kostarikas jaunatnes izlasē. Tas deva jaunus spēkus. Drīz viņš beidzot ieguva normālus dzīves apstākļus un - likteņa dāvana par ticību un pacietību?! - satika savu lielo mīlestību Andreu Salasu. Ar bijušo modeli Navass iepazinās baznīcā, kur notika Bībeles lasīšana un apspriešana (to laikam var saukt par reliģisko izglītošanu, jo Kostarika ir ļoti ticīga zeme).
Navass un viņa ģimene (aug meita un dēls) ir ļoti ticīgi, viņš netiecas pēc publicitātes un izrādīšanās, bet tajā pašā laikā publicē savu treniņu ierakstu fragmentus, bet pavisam nesen Navass izlaida maksas 40 stundu vārtsargu treniņu kursu, kas tika ierakstīts kopā ar Keilora un citu vārtsargu treneri "Levante" komandā, savulaik arī labu vārtsargu Luisu Ljopisu. Tieši Ljopisam ir lielākais nopelns, ka Navass kļuva par tik labu vārtsargu, tieši ar viņa palīdzību Keilors uzlaboja savu spēles tehniku. Viņi abi pavada daudz laika, pārskatot videoierakstus un analizējot vismaz 7-8 pretinieku komandas spēlētāju spēles manieri un sitienus. Viņi daudz skatās un analizē Keilora spēli. Starp citu, aizvadītajā sezonā Navasam bija augstākais atvairīto sitienu procents (81) La Liga čempionātā. Ljopiss arī sagatavoja Navasam vairākus diskus ar to uzbrucēju spēles īpatnībām, ar kuriem viņš varētu tikties Pasaules kausa finālturnīra spēlēs grupā. Ko tur vairs brīnīties, ka spēlēs ar Angliju un Itāliju Navass ne rezies neielaida bumbu savos vārtos? Tieši Navasam bija visaugstākais atvairīto sitienu procents starp visiem Pasaules kausa finālturnīra vārtsargiem.
"Lavante" komandas spēlētāju sarakstā Keilora Navasa vairs nav. Būtu brīnums, ja viņš tur vēl būtu. Runāja, ka par viņu interesējas Minhenes FC "Bayern" un Madrides "Atletico", taču viskonkrētākā runa ir par Madrides "Real" - proti, laikraksts "Marca" raksta, ka Keilors Navass jaunajā sezonā varētu kļūt par Diego Lopesa aizstājēju. "Real" esot gatavs likt galdā 10 miljonus eiro un divi no tiem nonāktu paša Navasa kontā. Redzēsim.