Vasara iesilst, tirgus – uzkarst

Bagātie neraud. Viņi tērē...

Kā jau ierasts, katram klubam ir sava koncepcija un taktika, kuru izmantot transfēru tirgū. Citi pērk, citi – pārdot, bet maz ir tādu, kas neiesaistās vispār. Ja runājam par futbola augstākajiem plauktiem, tad tādu nav. Kā jau tas bija gaidāms, tad šobrīd visvairāk naudas ir iztērējis PSG, kuri par 42 miljoniem eiro nopirka Tjagu Silvu no „Milan”, bet par 26 miljoniem – Ezekjēlu Laveci no „Napoli”. Skaidrs, ka šie nav pēdējie papildinājumi šovasar, jo PSG interesējas par visiem, un gan jau kādu arī dabūs. Summas neizbrīna – tās, šķiet, pārāk lielas. Tiesa, Laveci darījums ir adekvāts tirgus situācijai, kāda ir vērojama pēdējos gados. Viņa kalibra un pozīcijas spēlētāju nemaz daudz lētāk nenopirksi. Bet 42 miljoni par Silvu? Jūs laikam jokojat...Neapšaubāmi talantīgs centra aizsargs, kuram ir daudz tādu kvalitāšu, kas nepiemīt daudziem citiem šīs pozīcijas pārstāvjiem, taču nestabils un brīžiem uzskatāmi bezspēcīgs savu tiešo pienākumu veikšanā. Var jau būt, ka A sērija nebija īstā vieta viņam. Tomēr ar to papildinājumi nebeidzas. Skaidrs, ka papildinājumi nāk no Itālijas, jo kluba direktors Leonardo vislabāk pārzina tieši Itālijas apcirkņus, tāpat arī treneris ir Karlo Ančeloti. Par Zlatanu Ibrahimoviču tika samaksāti 20 miljoni eiro, kas liecina par to, ka summu ir sastādījis arī reālais sniegums laukumā, nevis tikai statistika, kas, gods kam gods, vēl joprojām ir spoža. Bet par Marko Verati – 11 miljoni.

Pagaidām otrajā vietā, vērtējot iztērētos līdzekļus, ir Londonas „Chelsea”, kuri ir iztērējuši gandrīz 50 miljonus eiro, papildinot vidējo līniju ar diviem spēlētājiem. Edens Azārs no „Lille” bija kumosiņš, pēc kura tiecās daudzi, taču „Chelsea” izrādījās veiklākie. 40 miljoni – tieši tik izmaksāja šāda spēlētāja iegāde, no kura gaidīs daudz. Tikmēr pavisam klusi, galdā liekot tikai 9,8 miljonus, „Chelsea” rindas papildināja Marko Marins. Vācu futbola talants pēdējās sezonās ir pavisam kluss, tāpēc arī nespēlēja Eiropas čempionātā. 9,8 miljoni pirms diviem gadiem būtu skaitlis, par kuru „Werder” vadība sākumā gardi pasmietos, bet pēc tam, kad izņirdzies būtu arī atbildīgais par sanitāro mezglu, - izlaistu caur papīra smalcinātāju. Taču Marinu piemeklēja Baumjohana un citu līdzīgo liktenis – izdaudzinātais spēlētājs pārdega, strauji ejot uz priekšu savā attīstībā. Vides maiņa varētu būt noderīga, taču, ja neizdosies izkarot vietu sastāvā, tad nākamais solis jau būs strauji atpakaļ. „Chelsea” pašlaik atrodas pārbūves procesā, tāpēc arī šie pavisam noteikti nebūs pēdējie divi darījumi, jo ir caurami, it sevišķi uzbrukumā, kuri jāaizlāpa. Tāpat nav atmesta doma par Lukas Modriča piesaisti – spekulācijas jau ir dzirdamas vairākus gadus, bet tagad, kad izskatās, ka Modričs beidzot ir nobriedis pamest Totenhemu, viņa galamērķis varētu būt Madridē...

Trešais klubs, kurš spridzina, turklāt izskatās, ka riskē nobombardēt paši savu šķūni, ir Turīnas „Juventus”. Kvadvo Asamoā, Lusio un Isla ir trīs pirmie papildinājumi šovasar. Lusio pievienojās bez maksas, līdz ar to tas šo darījumu attaisno, taču – vai viņš vispār ir vajadzīgs? Komandas sastāvs jau tā bija labi nokomplektēts un stabils, tāpēc maz ticams, ka Lusio izkaros sev vietu pamatsastāvā. Taču – ja reiz par brīvu, tad kāpēc gan ne, nodomāja „Juventus” vadība. Asamoā un Isla ir klasisks A sērijas transfērs. Proti, „Udinese” atkal atvēra slūžās, palaižot dziļākos ūdeņos savu kārtējo labas klases meistaru plejādi. Zīmīgi, ka visbiežākais galamērķis ir „Juventus”. Kā saka, ja reiz jau pieraduši spēlēt balti melnās formās, tad jāturpina. Par Asamoā jau ilgāku laiku bija interese arī no citiem grandiem, taču viņš ir ļoti specifisks spēlētājs, tāpēc ir nopietni jādomā, kā viņu izmantot. Nav pārliecības par to, vai „Juventus” patiešām ir izdomājuši. Ļoti ātrs, fiziski spēcīgs, izturīgs, veic lielu darba apjomu laukumā, taču – paredzams, tehniski ne pārāk apdāvināts. Vai kreatīvajā „Juventus” spēlē viņam ir vieta? Tāpat tikpat labs jautājums ir Islas pielietojums, jo „Udinese” visnotaļ oriģinālajā spēles sistēmā viņš bija gandrīz neaizstājams, viens pats atbildot par labo malu, bet „Juventus” izmanto gan malējos aizsargus, gan pussargus, bet – kur lai liek Islu? Tāpat, aizejot del Pjēro, vietā ir nācis dublikāts Džovinko. Precīzāk – atgriezies.

Vispār „Juventus” uzvedas paredzami, jau ierasti. Atkal interesējas par visiem, gatavi iesaistīties cīņā ar jebkuru, lai gan visa kā šai komandā ir gana. Vēsture rāda, ka pēc vasaras uzdzīves ir tikai divi iznākumi sezonai – tituls vai absolūta izgāšanās. Un, starp citu, vēl modē ir spēlētājus, kuri pirms gada ir izplēsta ar zobiem un nagiem, pēc gada pārdot par mazāku naudu, jo ne īsti apmierina sniegums, ne īsti ir kur likt. Eljero Elija atgriežas Vācijā, bet „Juventus” viņu pārdeva par 5,5 miljoniem eiro, nopirka – par 9 miljoniem eiro...Kopumā iztērēti spēlētāju iegādē ir vairāk nekā 45 miljoni eiro, bet ar to, šķiet, nekas nebeigsies.

Paslēpes

Ir klubi, no kuriem var sagaidīt visu un tajā pašā laikā – neko. Tāds ir, piemēram, „AC Milan”, kas katru gadu transfēru tirgū tēlo klibos. Tikko pārdeva Silvu, kas nav slikts darījums, ja vērtējam iekasēto naudiņu un sniegumu laukumā. Tajā pašā virzienā ir devies arī rezultatīvais gaisa un spēles jaucējs Ibrahimovičs. Klubs ir atvadījies no teju visas vecās gvardes, paliekot vienīgi kapteinim Ambrozīni. Klāt ir nācis Montolivo un vēl daži mazāk zināmi spēlētāji, kopumā iztērējot nieka 4,5 miljonus, bet nopelnot – 42. Līdzīgi viņi rīkojās 2009. gada vasarā, kad iekasēja lielu naudu par Kakā, bet visu vasaru sasprindzinājumā turēja kluba fanus, cenšoties pārdot arī Pirlo. Bija nopietnas runas par bankrotu, taču realitāte bija tāda – naudu patiešām vajadzēja. Šķiet, ka vajag arī šogad, jo pārdots ir Ibrahimovičs, cenšoties uzbrukuma līderi iegūt...uz īri. Viens no variantiem šobrīd ir Endijs Kerols, kuru varētu īrēt, bet tikpat labi varētu uz Liverpūli sūtīt Robinjo – spekulācijas ir dažādas. Tiesa, Liverpūle nav ieinteresēta īres darījumā, cerot dabūt atpakaļ vismaz 20 no 35 miljoniem mārciņu, kas tika iztērēti viņa iegādē pirms pusotra gada. Galjāni, atbildīgais par sastāva komplektāciju Milānas klubā, izteicās, ka viss ir skaidrs un gatavs, bet tad – pārdeva Silvu. Starp citu, to pašu viņš teica arī pērn, sakot, ka sastāvs ir nokomplektēts, bet tad nopirka Nočerīno. Tiec nu ar viņu gudrs...

Ierastās takas, lavierējot starp žurnālistu jautājumiem, izmanto arī Sers Alekss Fergusons. „Manchester United” ir pastiprinājušies ar Kagavu un Niku Pouvelu, bet vēl meklē. Ko? Kandidāti tiek minēti dažādi, kā reālākais – Žao Motinju. Fergusons, runājot par iespējamajiem pastiprinājumiem, ir izvairīgs – sak, sekojam līdzi tam, kas notiek tirgū. Vēl viens variants vidējā līnijā – Kevins Strotmans. Skaidrs, ka Fergusons meklē pastiprinājumu laukuma centrā, bet iespaids varētu būt mānīgs – kad šķiet, ka tas ir neizbēgams, šī pozīcija tiek piesegta ar nestandarta līdzekļiem. Kā tas bija aizvadītajā sezonā, no pensijas izceļot Polu Skoulzu.

Interesanti procesi notiek arī „Tottenham Hotspur” rindās. Jauns galvenais treneris (Andrē Vilašs – Boašs), kuram ir izdalīts solīds starta kapitāls. Tiek lēsts, ka ap 100 miljoniem eiro. Apmēram pusi gan ir plānots iekasēt par Modriču un Defo. Pagaidām ir divi solīdi pastiprinājumi – Sigurdsons (10 miljoni) un „Ajax” kapteinis Vertongens (12,5 miljoni). Daudz aprunāta ir Sigurdsona pāreja, jo tikpat ļoti viņu pie sevis vēlējās arī „Liverpool”, kuri pauž neizpratni, kāpēc Gilfi Sigurdsons ir devis uz Londonu. „Spurs” ir aktīvs spēlētājs tirgū, interesantus pavērsienus varētu radīt iespējamā Modriča pārdošana. Ja uz „Real”, kas šobrīd šķiet ticamākais variants, tad uz Londonu varētu doties Kakā, kuram līdz ar to Madridē vairs īsti nav ko darīt, vai arī – Iguains.

Kamēr negaidīti klusi ir „Manchester City”, kuri sēž uz nullēm, tikmēr kaislības Londonas „Arsenal” nometnē. Lukašs Podoļskis spēlēs, bet Volkots un van Pērsijs taisa viļņus. Robins van Pērsijs paziņoja, ka līgumu nepagarinās, atverot vaļā tenku maisam galu. „Manchester City” tiek minēti kā iespējamie precinieki, taču – tas vēl neko nenozīmē. Izdzirdot jaunumus, to pašu dziesmu sāka dziedāt arī Teo Volkots – sak, kāda jēga te rauties, ja līderi mūždien dodas prom? Pašlaik arī viņa nākamās sezonas fineses ir neskaidras, kā varianti tiek minēti abi Mančestras klubi un „Liverpool”.

Pavisam klusi uzvedas Spānijas klubi. Droši vien tāpēc, ka viss ir kārtībā, var svinēt kārtējo triumfu izlašu mērogā. Vienīgais vērā ņemamais darījums – Hordi Alba dodas uz Barselonu. Vēl pieminēšanas vērti ir divas turku futbola zvaigznes – Altintops no „Real” un „Galatasaray”, bet vecmeistars Emre – no „Fenerbahce” uz Madrides „Atletico”. Pagaidām klusi ir pilnīgi visi „La Liga” klubi!

Vācijā vaigus piepūtuši ir Minhenes „Bayern”, kas ravē un stāda. Mandžukičs, Dante, Šakiri, Pisarro un citi ir ieradušies, bet Oličs, Pranjičs, Buts, Petersens – devušies prom. Godīgi sakot, sastāvs izskatās vēl iespaidīgāk, turklāt rezervistu soliņam vajadzētu būt garākam, taču šis klubs, līdzīgi kā „Juventus”, nākamajā vasarā vienu līdz divus tikko svinīgi iegādātos pārdos – jūs redzēsiet. Kopumā bundeslīgā interesanti akcenti ir salikti sastāva komplektācija, ja vērtējam to šobrīd. Hofenhaima un Volfsburga audzē muskuļus, bet Leverkūzene veido jaunu komandu, paliekot bez Derdijoka, Barnetas, Ballaka un Adlera.

Bet vēl viss šovasar ir priekšā. Redzēsim, kas tiks izvilināts no Dienvidamerikas meža. „Santos” pārstāvji ir izteikušies, ka ne Neimars, ne ieroču pienesējs Ganso vairs šajā klubā nespēlēs. Jautājums – kur tad viņi spēlēs? Par šobrīd Brazīlijas visbiežāk aprunāto duetu, no kuriem gaida uzvaras vārtus finālā (Ganso pats ir izteicies, ka vēlas, lai Neimars no viņa piespēles gūst uzvaras vārtus Pasaules kausa finālā), interesējas pilnīgi visi, un pārejas agrāk vai vēlāk notiks, jautājums – kad, kur un kā?

Ziniet, kas ir piektais lielākais darījums šovasar? 203 centimetrus garais Lacina Traore, kuram nav nevienas spēles Kotdivuāras izlasē, par 18 miljoniem eiro pievienojās „Anzhi”. Veči, beidziet taču vienreiz dzert...