Kurš prasmīgāk izspēlēs kārtis?

„Bayern” – viesi savā stadionā

Lai arī spēle notiks Minhenē, būtu ļoti nekorekti bavāriešus dēvēt par mājiniekiem, jo UEFA ir izdarījuši visu, lai tas tā nebūtu. Protams, tā nav bijusi apzināta kaitniecība, bet gan ierastā lietu kārtība, taču šoreiz ir īpašs gadījums, jo mājinieki patiešām ir sasnieguši finālu. Proti, no 69 tūkstošiem skatītāju vietu, tikai 17,5 ir atvēlēti „Bayern” komandas faniem, tikpat – „Chelsea” līdzjutējiem. Tātad – skatītāju atbalsts nebūs kuplāks, kas ir būtisks mīnuss. Jūs jautāsiet - kam tiek atvēlētas pārējās biļetes? Zināma daļiņa tiek atmesta vēl vairākām cilvēku grupām, tostarp 1000 vietas medijiem, taču lielākais kumoss – 25 tūkstoši biļešu – tiek sponsoriem, viņu viesiem un vienkārši pudeļu korķu attaisītājiem. Stadionā būs 25 tūkstoši „Samsung”, „Sony”, „Ford” un „Heineken” pārstāvju, kuri, ja sekos iepriekšējo gadu pieredzei, no spēles redzēs diezgan maz, bet atcerēsies – vēl mazāk. Par šo cilvēku kopumu mēdz teikt, ka viņi dzīvē ir redzējuši 6 futbola spēles – piecus Čempionu līgas finālus un vienu Pasaules kausa finālu.

„Bayern” iekļūšana finālā ir aizsākusi diskusijas par to, kā tiek rīkots Čempionu līgas fināls. Proti, kāpēc līdzjutēji, kas visu sezonu ir bijuši kopā ar komandu, neredz klātienē pašu svarīgāko spēli? Atbilde ir skaidra un loģiska – finālu rīko UEFA, nevis Minhenes „Bayern”. Iepriekšējos gados, kad stadiona īpašnieki finālu nekad nesasniedza, šis jautājums nebija aktuāls, jo nebija jau precedenta. Tagad ir viela pārdomām. Līdz ar to bavāriešu kā mājinieku komandas priekšrocības būs visai nosacītas. Jā, zālājs būs pazīstams, tāpat arī tualetēs zinās, kur atrodas ziepes, bet kur - papīra dvieļi. Tāpat arī jāmēro tuvāks ceļš nekā oponentiem. Tomēr tie visi savā ziņā ir sīkumi. Vispār jau zālājs ir faktors, ar kuru var pastiept nedaudz sev vajadzīgajā virzienā, taču – reglamenta ietvaros. Pavisam noteikti „Chelsea” futbolistiem nebūs jānomīda kurmju rakumi.

Nacionālajos čempionātos – neveiksmīgi

Abiem klubiem ir ko pierādīt, jo šī ir pēdējā iespēja saglābt sezonu. Tiesa, „Chelsea” triumfēja Anglijas kausa izcīņā, bet premjerlīgā – tikai 6. vieta. Ja „Chelsea” neuzvar finālā, tad nākamsezon „aristokrāti” Čempionu līgā nespēlēs. Varam tikai iedomāties, kādus zibeņus tādā gadījumā spers Romāns Abramovičs.

Vēl trakāk ir veicies „Bayern”, kurus jau divas sezonas Vācijā pliķē Dortmundes „Borussia” jaunieši. Tikko kā piedzīvota sagrāve Vācijas kausa finālā, kas optimismu fināla sakarā nevairo. Optimismu nevairo arī sniegums laukumā, un šī tēze attiecas uz abām komandām, kas sestdien tiksies finālā. „Chelsea” priekšrocība varētu būt agresīva spēle uzbrukumā, daudz spēlējot „otrajā stāvā”, jo „Bayern”, nespēlējot Badštuberam, Alabam un Gustavo, aizsardzībā noteikti būs problēmas, kuras īstenībā vajā visu sezonu. Tikmēr „Chelsea” nepatīkamus brīžus noteikti sagādās duets „Roberī”, kā arī Mario Gomess uzbrukuma smailē, kuram gan pret angļu aizsardzības manieri varētu būt problēmas.

Svarīgākās figūras

Kapteiņi:

Filips Lāms („Bayern”)
Lāma lomu komandā nevar pārvērtēt. Ir spējīgs spēlēt abās aizsardzības malās, pielāgojoties situācijai. Viens no slēptajiem spēles diriģentiem, daudz veidojot uzbrukumus. Daudz ir diskutēts par to, vai Lāms ir cienīgs būt kluba kapteinis, jo Bastians Švainštaigers ir atbilstošāka kandidatūra. Pēcspēles sitienu sērija pusfinālā pret „Real” to parādīja, tomēr – apsējs gan Vācijas izlasē, gan bavāriešu klubā ir ap Lāma roku. Šāda divvadība „Bayern” jau ir bijusi, atnesot iepriekšējo Čempionu līgas titulu, kad Lāma un Švainštaigera vietās bija Efenbergs un Kāns, turklāt var pat atrast kopīgās rakstura iezīmes kapteiņiem un asistentiem.

Frenks Lampards („Chelsea”)
Nespēlējot Džonam Terijam, visticamāk, apsējs tiks uzticēts Frenkam Lampardam. Precīzāk – tiks uzticēts, ja vien viņš dosies pamatsastāvā. Lampards, lai arī aizvadījis rezultatīvu sezonu, šosezon neizskatās tik spilgti kā ierasts. Notiekot treneru maiņai, ir palielinājies spēles laiks, bet kritusies rezultativitāte. Lampards aizvada dīvainu sezonu, un šis fināls būs viņam kā ļoti atbildīgs tests, kura iznākums lielā mērā izšķirs to, cik daudz šobrīd vēl var uzkraut uz viņa pleciem gan klubā, gan Anglijas izlasē. „Bayern” noteikti centīsies kontrolēt notikumus laukuma vidusdaļā, tāpēc Lamparda snieguma kvalitāte būs viens no atslēgas faktoriem uzvarētāja noteikšanā.

Līderi:

Bastians Švainštaigers („Bayern”)
Par Švainštaigera lomu ir rakstīts jau iepriekš, tāpēc īsumā var teikt – tā ir milzīga un nepārvērtējama. Komandas balsts laukuma vidusdaļā, galvenais uzbrukumu režisors. Laukumā paveic milzīgu darba apjomu, nereti palīdzot partneriem ar atbalstu laukuma malās, bet tikpat bieži – aizsardzībā, savas komandas soda laukumā. Raugi, Švainštaigers ir visur, kur ir bumba. Problēma tāda, ka savainojumu dēļ vēl nav sasniedzis formas pīķi, bet, lai kvalitatīvi spēlētu, viņam ir jābūt ļoti labā kondīcijā, citādi viņš vairs nav tik efektīvs – daudz kļūdās, maz piedalās uzbrukumos. Tas arī ir jautājums, uz kuru atbildi sagaidīsim sestdien – cik gatavs būs Švainštaigers? Esot labākajā kondīcijā, oponentu rindās viņam pretinieku nav.

Didjē Drogba („Chelsea”)
Pēc treneru maiņas ir apliecinājis sevi kā īstu un spilgtu līderi, kurš nevairās no melnā darbiņa, turklāt pats gūst arī vārtus. Paredzams, ka „Chelsea” nebūs daudz vārtu gūšanas momentu, taču Drogbas labākā īpašība ir spēja izveidot ļoti labas vārtu gūšanas iespējas no ļoti neperspektīvām situācijām laukumā. Gluži kā Makgaivers, vai ne? Spēcīgs sitiens, labs gaisa divcīņās. Zinot, kādas problēmas varētu rasties „Bayern”, kuriem nevarēs palīdzēt trīs aizsardzības figūras, droši var prognozēt, ka Drogbam būs iespējas izcelties. Līdzīgi kā Lampardam, šī būs, visticamāk, pēdējā iespēja uzvarēt Čempionu līgā, ņemot vērā to, ka „Chelsea” nav kvalificējušies nākamās sezonas turnīram. To var labot tikai ar uzvaru finālā.

Džokeri

Toni Kross („Bayern”)
Tieši Toni Kross ir uzskatāms par komandas svarīgāko spēlētāju, jo pareizi izspēlēts, šis džokers var gandrīz vienatnē atnest komandai uzvaru, bet – var arī vienatnē to nogremdēt. Kross ļoti daudz spēlē ar bumbu, jautājums – kurā pozīcijā viņš tiks izmantots finālā? Vai blakus Švainstaigeram balsta pussarga pozīcijā, vai sev ierastajā pozīcijā - Gomesa atbalsta līnijas centrā. Tāpat arī lielāko daļu standartsituāciju izpildīs tieši Kross, tāpēc atbildība, kas finālā būs jānes šim vēl jaunajam puisim, būs milzīga. Sezona ir uzskatāmi parādījusi, ka Kross ir neprognozējams. Tas var atnest kausu, bet tikpat labi to var Krosa dēļ arī pazaudēt. Nav šaubu – skries viņš vairāk par visiem.

Huans Mata („Chelsea”)
Līdzīgi kā Kross, var nospēlēt spilgtu spēli, bet nākamajā būt tikai ēna. Pie di Mateo vairs nav tik spilgts kā pie Villaša – Boaša, kur viņam bija diezgan liela radošā brīvība. Nelielas cenzūras iespaidā, mazliet zaudējis savu radošumu un spožumu, taču par viņa kvalitātēm – spēcīgs tālsitiens, laba piespēle soda laukumā pa zemi - nedrīkst aizmirst un šaubīties, līdz ar to bavāriešu aizsardzībai tieši Mata būs lielais – nezināmais. Ņemot vērā to, ka „Bayern” aizsardzība vismaz pirmajā puslaikā būs vēl „zaļa”, varētu noteikt spēles toni, demonstrējot savas labākās īpašības.

Melnie zirdziņi

Tomass Millers („Bayern”)
Nav Jupa Heinkesa favorīts, tāpēc daudz šosezon ir iesaistījies spēlē no rezervistu soliņa. Tomēr paredzams, ka finālu Gustavo diskvalifikācijas dēļ uzsāks pamatsastāvā. Milleram ir ko pierādīt, jo pat aizvadītā Pasaules kausa rezultatīvākajam spēlētājam Heinkess ir piekabinājis zīmīti ar abreviatūru LVG (Luiss van Gāls), kas spēles laiku ievērojami limitē. Millers ir gana meistarīgs, lai mēs no viņa gaidītu vairāk, tāpēc, iespējams, tieši finālā Tomass aizcirtīs durvis aiz sevis, uzlādējot baterijas gaidāmajam Eiropas čempionātam.

Fernando Toress („Chelsea”)
„Chelsea” sāpju bērns, kuram iet līdzīgi kā Mārtiņam Cipulim. Tomēr mēs ļoti labi zinām, cik labs futbolists patiesībā ir Fernando Toress, tāpēc agrāk vai vēlāk viņa zvaigzne atkal uzmirdzēs, par to nav šaubu. Kāpēc lai tas nebūtu Čempionu līgas fināls? Lai arī ar vārtu gūšanu nevedas, ar labām piespēlēm uzbrukuma beigu fāzē ir spīdējis regulāri, kas vieš cerības. Futbola vēsturē netrūkst gadījumu, kad peltie un lamātie kļūst par varoņiem finālā. Kā būs šoreiz?