Kirova mīziens...

Pilnībā esmu par to, ka darba devējam ir tiesības zināt, vai darba ņēmējam vēl ir kādas citas darba tiesiskās attiecības. Aigara Ciprusa gadījumā stāsts ir elementārs. Viņam bija līgums ar federāciju par izlases trenera pienākuma izpildi. Visticamāk, ka līgumā bija arī atruna, ka visus citus darbus, kas nāks papildus kārtā un nebūs saistīti ar federāciju, Cipruss saskaņos vai vismaz – informēs LHF atbildīgo, šajā gadījumā prezidentu Kirovu Lipmanu. Normāls darba līgums, pareiza kārtība. Aigars gan to visu uzreiz aizmirsa brīdī, kad viņam piedāvāja pastrādāt ar vienu Lietuvas junioru komandu. Nu, liela muiža, visticamāk padomāja Cipa – izlases sakarā darbi tāpat bija pārskatāmi, iestrādnes veiktas, viss notika. Turklāt, līdz olimpiskās kvalifikācijas turnīram viņam tāpat nekādi tieši darbi vai komandējumi nespīdēja, ja neskaita internetā izlases kandidātu statistikas pārlūkošanu. Tiesa, Lipmans, uzzinot par Lietuvas variantu – uzreiz norāva viņam uzplečus... Formāli – viss pareizi. Tomēr – apskatāmies apkārt.

Cipurss kopā ar Nolanu pie lielās izlases aizvadīja divus turnīrus. Varētu pieķert klāt vēl viņu sadarbību pērnziem, kad abi bija pie U20... Tātad – cilvēku neatrada nejauši uz ielas, viņš nav hokejā ienācis vakar un – ar visām darbībām līdz šim parādījis, ka vēlas pie spēles arī palikt. Vai atgādināt par Aigara devumu kā hokejistam? Tas ir milzīgs – gan statistikas, gan morāles ziņā. Jo Cipa ir viens no tiem, kam Latvijas hokejā pauti ir doti nevis kā dekorācija. Viņš ir liela autoritāte. Nolans par abu sadarbību izteicās atzinīgi, nekādu pretenziju – turklāt, kas būtiski, Aigars prata līdz izlases hokejistiem novadīt un izskaidrot galvenā trenera redzējumu. Varētu teikt, ka arī abu treneru priekšstati par dzīvi bija visnotaļ līdzīgi. Bet - iztēlojoties tagad Lipmanu. Viņš uzzina, ka Cipruss ir „viņu nodevis”. Nodevība vispirms slēpjas faktā, ka Aigars tagad ir dabūjis vēl vienu darbu. Ielāgojiet, tas nav darbs Kaķīškalnā pie pacēlāja vai naktssarga postenis maksimā – nē, treneris paliek pie spēles, viņš ir hokejā. Viņš tā kā domā par karjeru, par zināšanām, par pieredzi, jo – Lietuvā ir brīva komandas galvenā trenera vieta. Viņš grib strādāt! Kirovs labi saprot, ka Aigars neko ļaunu ar šo soli Latvijas izlasei neizdara, tomēr – viņš pieņem lēmumu. Sodīt! Kuslie argumenti, ka šajā laikā Ciprusam bija iespēja izvērtēt Latvijas izlases kandidātus, bet viņš tagad šo darbu ir atstājis novārtā – izskatās pēc nezinīša pasakām. Par kādiem kandidātiem Lipmans runā? Tie sen jau visi ir zināmi. Vēl vairāk – zināms ir praktiski arī izlases sastāvs, kas spēlēs par olimpisko ceļazīmi. Tik pat labi viņš tagad var izmest no izlases arī Nolanu, jo viņš tak’ arī nedzīvo un – attiecīgi, nestrādā šajā laikā Latvijā. Viņš tak’ arī uz treneru soliņa spēles laikā tikai stāv... Kas vēl zīmīgi? Kirovs nesaka- „ja jūs zinātu kādu naudu Cipruss saņēma” - ko viņš stabili izmantotu citās reizēs... Jāsecina, ka nauda laikam šajā gadījumā nespēlēja galveno lomu, lai gan Lipmans ir viens no labākajiem „kapeiku pisējiem” visā Vakareiropā... Lēkātu arī par vērdiņu.

Kā federācijas prezidents var nesaprast, ka šāda rīcība būtībā sit pa izlasi? Ja gribēja Ciprusu sodīt, tad to varēja izdarīt citādi – civilizētāk, atbilstošāk hokeja vajadzībām, jo piekritīsiet, Aigars patiešām nav pēdējais cilvēks Latvijas hokejā, turklāt vismazāk viņa raksturs atbilst kretīna, neģēļa, nodevēja vai maitas kategorijai. Noņem viņam algu, ja vajag, ja vēlies pārmācīt - ja vēlies parādīt, ka darba ņēmējam ir arī atbildība. Jā, Cipruss kļūdījās un tā droši vien viņam būs mācība uz mūžu, tomēr – par kādu noziegumu runājam, ja saprotam izlases lietas? No kā nomīza Kirovs? Kas tie par tekstiem, ka vispār Nolans var arī iztikt „bez otrā trenera, lai tikai kāds puišiem pārtulko”... Mēs runājam par kolhozu vai par komandu, kura pretendē piedalīties prestižākajā izlašu turnīrā? Jā, varbūt galvenais treneris var iztikt bez palīga, bet valstsvienība (federācija) nevar atļauties būt tik absurdi un stūrgalvīgi principiāla, kas lielā mērā veido mikroklimatu ap komandu, noskaņojumu. Ja tomēr tas ir naudas jautājums, tad vēlreiz saku – nu, nav jāmaksā, ja negribēji, ja treneris kaut ko pārkāpa...Bet - noliekam blakus pienesumu un kompetenci, ko ar savām rokām un galvu Cipurss var dot komandai. Kā var neredzēt tādas kopsakarības? Lipmans pirms pāris mēnešiem kaut ko murmināja par „Dinamo” nejēgām un diletantiem, tagad viņš pats pēc tāda izskatās... Iespējams, ka ar muguras smadzenēm jūt, ka olimpiskajā turnīrā briest mēsli. Un – pareizi jūt... Bet – tad izdari visu, lai lietas notiktu, nevis gluži pretēji - tās sāktu mest pār kārti. It kā mūsu hokeja saimniecībā nepietiktu idiotisku lēmumu un arī pašu idiotu... Federācijas valdes sēdē balsojums par Ciprusu nebija, vien zināms, ka pret Aigara atlaišanu bija Balderis un Magonis, bet par... – eh, ko tur meklēt „par”... Ulmanis, Bļugers, Deniņš, pats Kirovs – visi no pasaules hokeja slavas zāles...

Lipmana loma Latvijas hokejā nav maza, tomēr dažos gadījumos viņš šauj tālāk par svītru, uz kuras rakstīti tādi vārdi kā loģika un saprāts. Tā uzvedas cilvēks, kurš nervozē, kam nav droša sajūta... Par ko? Kāpēc bija vajadzīgas šīs Ciprusa „raganu medības”, kuras var attaisnot, ja esam juristi, bet nekādi nevaram saprast, ja redzam un saprotam – kas ir Latvijas izlase. Kam tās nāca par labu? No kā Lipmans baidās?

P.S. Ja Teds Nolans patiešām ir teicis to, ko par otrā trenera neieciešamību citē ar savu muti LHF prezidents, tad arī kanādietis sāk izskatīties pēc maza meža dīvainīša...