Melbārža konkurenti nesnauž

Krievi un viņu tehnika

Krievija šogad šokēja – jaunu bobsleja un skeletona kamanu iegādei vasarā tika iztērēti 2,3 miljoni eiro, kas ir absolūts bezprecedenta gadījums. Skaidrs, ka tas viss tiek darīts, domājot par Soču olimpiāde, kurā no viņiem gaida daudz, ļoti daudz. Un tam ir visi priekšnoteikumi – starta ieskrējiens, pilotēšanas prasmes. Bobsleja vecmeistars Aleksandrs Zubkovs šosezon ir ļoti pārliecinošs, taču pēdējais posms Laplaņā parādīja – ne neuzveicams. Austriešu „Wallner” kamanas ir Aleksandra Zubkova galvenā panākumu atslēga, kaut gan mīnusu šim sportistam ir maz. Šķiet, vienīgais ir neciešamais raksturs, taču arī tas nav mazsvarīgs faktors. Četriniekos krievi šobrīd dominē – teicami startē arī Kasjanovs -, kas nozīmē tikai to, ka ar tehnikas izvēli ir trāpīts. Krievi jau iepriekš ir pievilkuši pilnu alu ar tehnikas krājumiem vairākām ziemām, līdz ar to paši savos eksperimentos ir maldījušies. Šogad tādas problēmas nemana. Pagaidām...

Trāpīts būs arī ar trenera izvēli. Starptautiskās federācijas prezidenta Ivo Ferrani sagādātais Pjērs Lidērs savu darbu sāka ļoti bikli – vistiešākajā nozīmē. Apgādāts ir visu nepieciešamo un arī traucējošo – miesassargi, kuru klātbūtne viņu, maigi izsakoties, pamatīgi samulsināja -, Lidērs darbam šajā specifiskajā valstī ir adaptējies. Prognozes un liktās derības par to, kurā sezonas mēnesī viņš sev pārgriezīs vēnas, šķiet, ir izrādījušās neprecīzas. Kā būs tālāk, redzēsim. Iespējams, ka par labu ir nospēlējusi arī latviešu Siguldā pasniegtais īsais krievu valodas kurss, kas sastāvēja no trīs biezāku vārdu apgūšanas...

Varētu padomāt, ka ar krieviem Sočos nebūs iespējams konkurēt, taču mums un citām vadošajām nācijām ir kāda būtiska priekšrocība pār krievu bobslejistiem. Proti, krieviem bobslejs nekad nav bijis, nav un nekad nebūs asinīs. Tas nav mazsvarīgi. Nav pat iespējams uzskaitīt un atcerēties visus kāzusus, kas šīs valsts bobsleja saimi ir pavadījuši ļoti ilgā laikaposmā. Un tomēr – Aleksandrs Zubbkovs ir krievu bobsleja tīrradnis, un no viņa zīmētajām līnijām trasē var pamācīties pilnīgi visi piloti.

„Eurotech” spēks

Jau ilgāku laiku Latvijas bobsleja izlase mērķē gan uz pieminētajām „Wallner” kamanām, gan holandiešu „Eurotech”, ar kurām brauc arī Kanādas izlase. Par laimi, pagaidām nopietns spēks ir tikai Lindons Rašs, taču jārēķinās ir arī ar citiem „Eurotech” apgādātajiem pilotiem. Ja Edvīnam van Kalkeram maisa psiholoģiska rakstura problēmas, kā arī ļoti savdabīgi selekcionēts kvartets četriniekos, tad abiem jaunajiem Kanādas izlases pilotiem Springam un Kripsam vienkārši trūkst pieredzes un tā ķēriena, kas piemīt mūsu Oskaram Melbārdiem. Pieredze ir līdzvērtīga visiem, taču mūsējais savā pilotēšanas prasmē jau ir pāris soļus priekšā. Atkal atgriežamies pie tā, ko dod tas, ja bobslejs ir asinīs...

Lindons Rašs progresē no sezonas uz sezonu. Lidēra mantiniekam ir daudz lielāks potenciāls kā pilotam, ko viņš arī uzskatāmi parāda. Ja Lidērs ilgi jo ilgi savulaik cēlās un krita, līdz nokļuva tur, kur nokļuva, tad Rašam šis process ir bijis ātrāks. Tas liecina par talantu. Starts ir teicams, tehnika tāpat, taču stabilitātes vēl trūkst. Divniekos kanādietis potenciāli ir visnopietnākais pretendents uz uzvarām – to parādīja neitrālā Laplaņa, neizskaidrojams kritiens laupīja uzvaru Parksitijā.

Kanādiešus var tikai apskaust par to, kāds ir viņu nodrošinājums. Sākot jau ar divām trasēm un fantastisko starta estakādi Kalgarī, beidzot ar teicamajām „Eurotech” kamanām. Pēc uzvaras Laplaņā Rašs kameras priekšā atzina, ka savām kamanām pirms brauciena nav pat pieskāries – tās startam gatavoja pats ražotājs. Apbrīnojami!

Trīs Kanādas ekipāžām ir teicams starts un tehnika, bet, pieliekot klāt braukšanu...Ja Nīderlande atrisinās savas iekšējās problēmas, tad to pašu varēs teikt par viņiem. Tikmēr latvieši klusi zīmē jaunu shēmu, kā savā īpašumā iegūt „Eurotech” kamanas. Iepriekšējie centieni ir cietuši sakāvi, bet, izmesti ārā pa durvīm, mūsējie gatavojas kāpt iekšā pa logu. Vai līdz Sočiem izdosies? Redzēsim.

Latviešu trenētās izlases liek uz vienu zirdziņu

Jau sen aiz muguras ir tas laiks, kad Reto Geči, Marsels Ronners un Kristians Raihs varēja okupēt visu goda pjedestālu. Kopš šie vīri nogāja no bobsleja skatuves 21. gadsmita sākumā, Šveicei sekmes bobslejā ir itin periodiskas, pārsvarā liekot uzsvaru uz vienu pilotu. Tāds bija Martins Ānens, vēlāk nāca Ivo Riegs, bet tagad Šveices mundieri uzspodrina Ānena superstūmējs Beats Hefti. Tieši Hefti raksturs, komplektā ar šveiciešu centieniem atrast vismaz vienu cienīgu pretinieku visiem pasaules varenajiem, ir mums devis Beatu Hefti – bobsleja pilotu.

Šveices izlasi trenē Jānis Ķipurs – tā ir kvalitātes zīme. Treneris, kuru ar atplestām rokām gaida ikvienā izlasē. Finansiālo iespēju un raksturu nesaderības dēļ mēs nevaram šādu speciālistu piesaistīt sev, ko kāri izmanto konkurenti. Nokomplektēti ar teicamajām „Citius” kamanām, kas ir autobūves giganta „Audi” lolojums, šveicieši lēnām rāpjas atpakaļ tronī. Hefti sevi jau ir pieteicis, pārējiem traucē lēnais starta ieskrējiens un ļodzīgā braukšanas prasme. Maz ticams, ka kādā citā trasē, kas nebūs Sanktmorica, kāds cits bez Hefti ir spējīgs uz lielām lietām. Taču pasaules čempionāts šogad notiks bobsleja Mekā...

Pārējie? Šmits un Galikers ir noiets etaps, Riko Peters nākotnē varētu būt bīstams, taču ar tik lēnu startu to izdarīt būs grūti. Gregors Baumans? Iespējams, varētu būt „melnais zirdziņš” šosezon, kad beidzot pieteiks sevi Pasaules kausa apritē.

Kā ierasts, ar ASV izlasi strādā pieredzējušais trases treneris un tehnikas virtuozs Jānis Skrastiņš. Bobsleja Tehniskā centra (BTC) šefa lolojumi sevi piesaka arī ASV izlases sastāvā. Šogad Stīvens Holkombs ar latviešu kamanām uzvarēja pasaules čempionātā, tāpat arī Pasaules kausa izcīņā latviešu meistaru veikumu var novērtēt. ASV izlasē, tāpat kā Šveicē, ir viens ļoti nopietns sportists – pasaules un olimpiskais čempions Stīvens Holkombs. Komentāri lieki. Otrā un trešā pilota pozīcijās ir izmaiņas teju katru sezonu, bet, uzspīdējuši Ziemeļamerikas trasēs, Eiropā viņi atkāpjas ēnā. Un tā vienmēr. Gandrīz...

Tikpat „spoži”, cik šosezon izskatās Batners un Kaningems, iepriekš ir izskatījušies tādi piloti kā Maiks Kons, Džons Napjērs...Un vēl vairāki, kuri pat ir izkrituši no prātā.

Vācieši pirms olimpiādes nosēdušies. Atkal...

Varam it kā priecāties, ka regulāri apsteidzam Vācijas izlases sportistus, kurus vajā visādas ligas. Te sarma, te par ātru izskrien startā, te stūmējs paslīd...Jāteic, divu jaunās paaudzes pilotu – Frīdriha un Arndta - potenciāls ir galvu reibinošs. Langens latviešiem jau izmeta frāzi, ka Frīdrihs ir viņa atbilde Melbārdim. Tad vēl ir a la’ Matiass Hefners – proti, Manuels Mahata, ar kuru konkurēt būtu grūti, ja vien būtu labs starts. Un, protams, pieredzējušais Floršucs, kuru stumj Kevins Kuške. Tas nozīmē, ka viņu redz kā izlases līderi. Vismaz šosezon un vismaz pagaidām.

Šobrīd, bobslejistiem ejot gadu mijas pārtraukumā, vācieši ne tuvu nav tur, kur esam pieraduši viņus redzēt. Nav pārsvara tehniskajā nodrošinājumā, nav pārsvara starta ieskrējienā. Pagaidām - vieni no. Varētu jau sist plaukstas un runāt par lejupslīdi, ja vien...Ja vien šāds kritums viņus nepiemeklētu gan pirms Turīnas, gan Vankūveras spēlēm. Līdzekļi, kas tiek investēti FES kamanu ražošanā, ir milzīgi. Milzīgs ir arī jauno pilotu potenciāls, kas vēl ne tuvu nav līdz galam realizēts. Nebūs brīnums, ja pēc gadu mijas mēs redzēsim jau pavisam citu Vācijas izlasi.

Trīs vācieši, trīs krievi, šveicietis, amerikānis, kanādietis, nīderlandietis – lūk, kāda sīva konkurence mūsu bobsleja vēl tikai uzlecošajai zvaigznei. Un arī tas nav viss – mums garām sāk iet briti...

Brits Džeksons jeb – darbs atmaksājas

Lielbritānija ir valsts, kas vēsturiski ir bijusi ļoti spēcīga bobslejā. Tiesa, pēdējie piloti, kurus mēs varam atcerēties un nosaukt, ir lieliskais Šons Olsons un šovmenis Lī Džonstons, kurš izcēlās ar atraktivitāti, bet ne ar rezultātiem. Šosezon bobsleja elitē strauji ir ielauzies Džons Džeimss Džeksons. Kas viņš ir? – daudzi jautā. Vai jauns un daudzsološs? Par jaunu vis nenosauksi – sezonas otrajā pusē paliks 36 gadi. Brita Džeksona stāsts ir pamācošs – tas ir stāsts par mērķtiecīgu un gudru darbu, par pacietību. Tas viss ir ticis atalgots ar progresu gan braukšanā, gan startā, kā arī beidzot teicamu tehniku.

Britu panākumiem roku esam pielikuši arī mēs. Ik pa laikam viņi nopērk arī latviešu kamanas, ik pa laikam apmeklē Siguldas trasi, kur cītīgi pastrādā starta estakādē. Ik pa laikam Džeksons veic teicamus braucienus, bet četriniekos trijos no pieciem posmiem mūs ir apsteidzis. Lūk, kā – Soči tuvojas. Interesanti ir tas, kādu tehniku izmanto Džeksons. Ja var ticēt titriem, tad papildus „Singer” kamanām viņa rīcībā ir arī „Hilti” kamanas, kas uzrāda lielisku ātrumu. Leģendārā Hansa Hildebranda daiļrade jau sen kā, tāpat kā Drēzdenes kamanas, ir tikusi norakstīta – sak, labas kamanas, taču ne tik, cik nepieciešams. Kā redzams, nav tik traki – ne jau tikai autobūves giganti un autotūninga kompānijas spēj diktēt modi boslejā un atnest medaļas. Arī zelta rokām vēl ir nozīme, bet Latvijā šādas rokas vēl ir gana daudz, kaut arī jau ar sirmām galvām. Jāsmeļ, kamēr vēl var, citādi ar laiku varam palikt pie sasistas siles...

Latvijas izlases dalībnieki, vērtējot sezonas sākumu, teic, ka olimpiādes tuvums ir ļoti jūtams. Lielvalstis iet uz pilnu banku, progress ir acīm redzams. Nauda netiek skaitīta. Konkurentu rindas kļūst tikai biezākas. Katra lielvalsts nāk klajā ar saviem tehniskajiem brīnumiem. Un tomēr – uz visa šā fona nesnaužam arī mēs. Vēl vairāk – redzot Melbārža, Žaļima un Ķibermaņa veikumu šosezon, tieši uz mums lielvalstis sāk šķībi skatīties ar trīcošām rokām. Pēkšņi labs starta ieskrējiens bobslejā ir kļuvis par netikumu, par nesportisku rīcību pat! Tā šosezon runā. Un lai kādas citiem nebūtu selekcijas vai finansiālās iespējas, mēs nevis no elites attālināmies, bet ar jaunu, abosolūti nepieredzējušu sastāvu tai tikai strauji tuvojamies. Kā?! Bobslejs latviešiem ir asinīs...