Hokejs Lietuvā - kā dzimumlocekļa rituālā apgraizīšana Latvijā

Krieviem naudas pietiek, dažubrīd liekas, ka tās viņiem ir par daudz. Gadījums ar hokeja kluba „Vetra” izveidi un pieteikšanu KHL turnīram ir no šīs otrās sērijas... Uzņēmējs paniekojās futbola lauciņā (starp citu, investējot komandā ar šādu pašu nosaukumu), sarīkoja pāris skandālu (šim laikam raksturīgi – algu kavēšanās, neizmaksas utml.), līdz presē paziņoja, ka turpmāk visus spēkus veltīs hokeja kluba attīstībai. Futbolam arī tikšot, bet tā vairs nav lielā prioritāte, jo futbola cilvēki Lietuvā nemākot saimniekot. Četros pavadītajos gados kopā ar futbola klubu „Vetra”, biznesmenim A.Treušnikovam nesis zaudējumus septiņu miljonu ASV dolāru apmērā. Turpmāk visi spēki tiks veltīti hokejam, bet, ar vienu noteikumu – ja komanda saņems atļauju spēlēt KHL.

Šādu atļauju leiši visticamāk saņems aprīlī – tā ir lemts KHL institūcijās. Par to būtu maza bēda. Izbrīna, kas cits. Kādas ambīcijas vada minēto biznesmeni, kurš ir gatavs investēt projektā, kura vienīgā pievienotā vērtība ir dalība KHL. Citu priekšrocību nav, tāpat kā nav un nevar būt biznesa plāna. Hokejs Lietuvā? Cienot kaimiņus, atļaušos pasmaidīt. Ja vēl trīsdesmitajos abas kaimiņu valstis hokeja attīstībā bija uz vienas līnijas – Lietuva savā pirmajā starptautiskajā spēlē zaudēja Latvijai 0:3 - turpmāk katrs šāva uz savu pusi. Pēc sešdesmit gadiem, samērojot spēkus ar tiem pašiem latviešiem, Lietuva statistikas anālēs atzīmēs visu laiku bezcerīgāko zaudējumu - 0:27... Jā, viņiem ir pāris labu hokejistu, kas spēlē vai spēlējuši NHL (Zubrus, Kasparaitis), taču šie piemēri tomēr ir saistīti ar Krievijas līdzdalību šo hokejistu izaugsmē. Elektrēni kā bija tā arī palikuši par vienīgo hokeja punktu Lietuvā.

Atšķirībā no Rīgas „Dinamo”, leišu „Vetra” savu sastāvu pat teorētiski nevar balstīt uz kaut kādu pašmāju hokeja kvalitāšu rēķina. Jaunie saimnieki tā arī pasaka – viens vai divi hokejisti ar Lietuvas pasi varbūt būšot, citus vajadzēšot pirkt ārzemēs. Skaidrs, ka nopirks. Gan jau arī kāds no mūsējiem šī projekta pirmajā gadā paspēs iekosties „Vetras” piedāvātajā ābolā – tas ir tikai normāli. Vārtsarga Naumova vārds jau ticis populistiski locīts, taču tās ir bijušas tikai baumas. Algu fonds tiekot lēsts ap 4 miljoniem dolāru, kas ir apmēram 2 reizes mazāk nekā Rīgas „Dinamo” – nevar teikt, ka par šādu naudu divreiz niecīgāka būs leišu/krievu konkurētspēja uz ledus, taču zināmas kvalitātes tas tomēr parāda. Vēl tikšot viens miljons dolāru dots fārmkluba uzturēšanai jau pieminētajos Eleketrēnos, kas kopumā ir saprātīgi.

Lietuvā eiforija ap KHL radās pēc tam, kad tur tika sarīkota viena no KHL šīs sezonas spēlēm – starp AK Bars un SKA. Sanktpēterburgas klubā šogad pierakstīts lietuviešu veterāns Darjus Kasparaitis, kas arī bija galvenais kairinātājs sešiem tūkstošiem hokeja līdzjutēju, kas šo maču Viļņā noraudzījās klātienē. Kasparaitis savainojuma dēļ uz laukuma tā arī neizgāja, taču kulisēs acīmredzot iedvesmoja vienu otru krievu naudas maisu, lai tas sāktu aizdomāties par iespējamo hokeja kluba izveidi un, kāpēc nē – spēlēšanu KHL. Tajā brīdī, kad šī ziņa nonāca līdz Latvijai, liela daļa mūsu līdzjutēju izbrīnā sarauca uzacis, bet – latvietis domā, leitis/krievs rīkojas.

Piespiest Lietuvā iemīlēt hokeju ir tas pats, kas sākt Latvijā entuziastiski praktizēt dzimumlocekļu rituālo apgraizīšanu (ebreju kultūras simbols). No līdzjušanas viedokļa raugoties, pasākums izgāzīsies jau pirms lentītes griešanas – atšķirībā no Latvijas, kur hokejam ir mediju uzmanība numur viens, Lietuvā tā labākajā gadījumā ieņems trešo vai ceturto pozīciju. Tradīcijas nepielūdzami sver kausus tikai un vienīgi basketbola virzienā un, ne velti, tas pats Kasparaitis jau minētās Viļņas spēles apmeklējuma laikā, bija visai sapīcis, ka viņa olimpiskā čempiona lauri (1992. gads – NVS komandas sastāvā) nav iemūžināti Lietuvas sportistu slavas alejā, kur, piemēram, aug arī PSRS laiku Lietuvas varoņu stādītie koki... Hokejista Kasparaiša zeltu viņi par savējo neuzskata.

Hokeja projekts Lietuvā tiks dotēts – par to šaubu nav un nevar būt. Krievu biznesmenim provizorisko zaudējumu apmērs vienas sezonas laikā var sasniegt vairāk kā desmit miljonus dolāru, bet tas ir vēl labākais scenārijs. Par sponsornaudām, kas nāktu no Lietuvas, viņi var nesapņot. Par ienākumiem no biļetēm – tas pats stāsts, jo atšķirībā no mums, leiši var mierīgi skatīties kvalitatīvu Eiropas līmeņa basketbolu, kas viņiem visādā ziņā mentāli ir tuvāks un saprotamāks. Cerēt, ka naudu piešpricēs KHL – nav pamata, jo nebūs produkta. Rīgā vismaz tas ir izdevies. Tāpat Viļņas „Vetra” pilnīgi nekādu sportisko azartu un asociācijas neraisa Krievijas hokeja izlutinātajai publikai. Politisko kontekstu arī te nepiesiesi, jo hokejs Lietuvā vienkārši nav populārs, attiecīgi – nav ko uzrunāt.

Atliek vaicāt – vai tas ir stulbums, vai viltīgs aprēķins? Krievi atmazgā naudu? Priekš kam izvēlēties kaut ko tik bezcerīgu un sarežģītu? Vēl jau gan neesam apskatījuši tādu modernā sporta fonu kā totalizatoru bizness. Tā mēdzot notikt – savācās bariņš, uztaisa vai nopērk klubu, sāk piedalīties nopietnā turnīrā (piekritīsiet, KHL tomēr ir kaut kas labāks, nekā Lietuvas futbola čempionāts). Tad dažas nejaušas manipulācijas ar noteiktu spēļu rezultātu izspēlēšanu un skat – arī nauda klubam parādās... Tik slikti par „Vetru” nedomāsim, tikai liekas dīvaini, ka uzņēmējs, kam pacietība Lietuvas futbola atbalstīšanā izsīka darbības ceturtajā gadā, tagad atradis sev rotaļlietu, kas viņu iedvesmo jauniem tēriņiem un tie būs vismaz 5 reizes lielāki. Ar prātu un skaidrā krievus patiešām neizprast. Citādi – lai tērējas, būs interesanti.