Šindela rēgs klīst...

Grūti spriest, kā šī komanda, kurai bija samainīts viss, ko varēja izdarīt, izskatītos, piemēram, uz Maskavas „Dinamo” vai Čeļabinskas „Traktor” fona, bet fakts paliek zināšanai – Novokuzņeckas „Metalurgs” bija viens no tiem pretiniekiem, kas varēja atļaut un piedot šādus izmisuma uzplūdus. Viņi vēl starpsezonā nezināja, vai vispār paliks KHL – tik bēdīgas bija krievu kluba naudas lietas. Arī tagad viņu kopējais budžets ir vismaz savas divas reizes mazāks kā Rīgai un tādā vīzē sastāvā parādās nevis rūdīti vilki, bet gan jauni kucēni. Protams, ka šādi apstākļi un „Dinamo” treneru plašais pārmaiņu vēriens, pēc satura un kvalitātes šo vakaru ielika pārbaudes spēļu kārtā – neko vairāk nevarēja vēlēties. Tātad, kādi bija akcenti:

1.maiņa: Karsums – Džonsons – Žirū. Acīmredzot, tika domāts par AHL bombardiera pielietojumu – Žirū ar katru dienu, ko pavada Rīgā, vairāk pietuvojas tā sauktajam „Šindela sarakstam”. Sestdiena parādīja, ka ķīmija starp esošajiem neveidojas – Aleksandrs it kā ir klāt, kad briest izdevības pie pretinieka vārtiem, taču nevar teikt, ka viņam nepaveicās. Viņš pagaidām ir pazudis starp Amerikas un Eiropas laukumiem...
2.maiņa: Šremps – Džeriņš – Meija. Abiem latviešiem šajā mačā tika atvēlēts lielāks spēles laiks, nekā viņi raduši iepriekš. Arī skaitliskais vairākums. Viņi attaisnoja to pilnībā, bet Šrempu ieraudzījām malējā uzbrucēja ādā pavisam citā – labākā – paskatā. Šī maiņa veidoja spēles garu un noteica arī galarezultātu.
3. maiņa: Bukarts – Lipsbergs – Indrašis. Tas, ka spēles pēdējā daļā viņus nolika rezervē, lielā mērā arī sniedz atbildi – ko viņi paveica. Lai gan sākumā ar enerģijas batoniņiem azotē viļņus radīja. Tomēr kopumā šo virknējuma modeli var izsviest miskastē. Grūti iztēloties, kāda šajā komandā paliek Bukarta loma – vai tiešām sūtīs uz Liepāju?
4. maiņa: Ivanāns – Bičevskis – Skvorcovs. Kamēr citi vēl tikai iespēlējās un meklēja sadarbības jaunajos apstākļos, šie jau skrēja. Tas noteikti bija centra Bičevska nopelns, kas spēj pozicionālā spēlē savilkt maiņu kulakā. Acīmredzot, ka ceturtā maiņa un tās uzdevumi ir Ivanāna loģiskākais pielietojums, ko varēja prognozēt vēl pavasarī.

Tiktāl sausais atlikums. Viena maiņa no jaunradītajām uzziedēja (Džeriņš), viena bija nekāda (Lipsbergs), viena mocījās (Džonsons), viena izpildīja uzdevumu (Bičevskis). Kas notiks tālāk? Eksperimenti turpināsies. Iespējams, ka brīdī, kad lasīsiet šīs rindas, „Dinamo” jau būs vienojies ar Kasparu Daugaviņu par viņa klātbūtni NHL lokauta laikā. Interesanti, ka Rīgas kluba menedžmentā (nejaukt ar treneru sastāvu) nebūt nav vienprātība par Berģu indiāņa piesaisti – nopietni ticis izskatīts pat variants „kam mums viņš ir vajadzīgs”... Tas labs akcents, jo šī sastāva komplektācijā šādu jautājumu komandas vadība tik pat kā neuzdeva – nu, vismaz piesaistīto leģionāru sakarā tā bija. Tagad Daugaviņa sakarā uzdod. Lai gan nomināli Kasparu NHL kontekstā varam uzskatīt par tādu pašu laika nositēju (labā nozīmē) kā Raiti – starp abiem ir liela atšķirība. Jau treniņu procesā, kurā Daugaviņš tika iesaistīts, viņš izcēlās uz radošāko uzbrucēju fona, turklāt, neaizmirstam – Otavā viņu ļoti lietderīgi izmantoja mazākumā. Par varēšanu uzbrukumā, neaizrausimies ar sapņu pils būvniecību – tur Kaspars nekādu Lauri Dārziņu vai Miķeli Rēdlihu nenotēlos. Un tomēr – vajadzīgs viņš ir, jo Rīgai šobrīd vienkārši vajag labus hokejistus. Gan sastāva dziļumam, gan vilkmei ap iztēlotajiem zvaigžņu piegādātājiem a’la Žirū... Tas nozīmē, ka pirmdienas vakaru atkal sagaidīsim ar citu kārtainās mīklas recepti. Nu, apmēram šādu:

1.maiņa: Karsums – Džonsons – Indrašis. Skaidrs, ka Miku ir jāceļ atpakaļ, jo tur viņu redzēja, tur viņš gana sakarīgi burzījās.
2. maiņa: Šremps – Džeriņš – Meija. Vienu spēli nospēlēja, jāļauj vēl. Ja tā bija tikai viena vakara brigāde, tad žēl, bet – puikām ir iespēja pierādīt pretējo. Ka viņi vienkārši tā prot...
3.maiņa: Ņiživijs – Daugaviņš – Žirū. Ja kanādietis nespēj atklāt savu snaipera talantu arī šādā komplektā, tad gan nevajadzētu viņu ilgāk mocīt.
4.maiņa: Ivanāns – Bičevskis – Biezais. Kā ceturtie viņi atstrādā labi, bet – tikai kā ceturtie.

Vai blakus Daugaviņam Rīgā var parādīties vēl kāds NHL spēlētājs, kamēr viņā krastā lokauts? Labs jautājums. Teorētiski var, bet tas tādā gadījumā būs saistīts nevis ar mērķi – kas mums vajadzīgs? – bet gan ar konkrētā spēlētāja aģenta izveicību. „Dinamo” menedžments šobrīd spēlētāju tirgū ir tuvāk šai pēdējai pavadai – diemžēl. Ja būtu mazliet vairāk hokeja cilvēku ap galdu, tad šajā iespējā (lokauts) varētu tikt saskatīts racionāls grauds, bet – tādu tur nav. Opuļskis? Mārupē viņš labi izskatās... Šajās domāšanas un izpratnes robežās Rīgas hokeja karaļi pagaidām arī darbojas.

P.S. Kas ir Šindels? Bija tāds uzbrucējs pērn Rīgas sastāvā, kurš arī bija tipisks bombardieris... Viņu atbrīvoja.