Nepateiktais par... Miroslavu Klozi

Kad vienīgais spēlētājs Pasaules kausa izcīņas vēsturē, kurš guvis vismaz pa 4 vārtiem trijos finālturnīros (5, 5 un 4), 33 gadu vecumā ieradās Romas "Lazio", daudzi nemaz necentās slēpt smīnu - sak, kluba prezidents Klaudio Lototi nopircis mežā aizmirstu un jau rūsēt sākušu tanku. Un vispār - Kloze varēja taču karjeras beigās doties, piemēram, uz Katāru vai Krieviju, lai nopelnītu, bet Itālijas A līga gan nav tā vieta, te taču viņu "noēdīs bez sāls". Izrādījās, ka Kloze kļuva par vienu no veiksmīgākajiem darījumiem Lototi karjerā. "Tanks" izrādījās cīņasspējīgs un sašāva ne vienu vien "cietoksni". Izrādījās, ka Kloze vēl nedomā par karjeras beigšanu un uzspēlēšanu kādā salīdzinoši mierīgākā turnīrā nekā A sērija Itālijā, par sava vārda izmantošanu laba pēdējā līguma parakstīšanai. Kloze gatavojās braukt uz savu ceturto pasaules čempionātu.
"Lazio" Klozem noteica algu 2 miljonu eiro apmērā (sezonā), par ko daudzi arī bija neizpratnē, taču tikai līdz pirmajām spēlēm. Kloze nekļuva par A sērijas labāko vārtu guvēju, taču viņš arī nekļuva par veterānu, kurš karjeras beigās grib vienkārši nopelnīt un izbaudīt A sērijas čempionātu. Vienā no pirmajiem treniņiem jaunajā komandā Kloze aizkavējās, jo papildus trenēja sitienus no dažādām pozīcijām. Tad viņš pats savāca bumbas un aiznesa tās uz inventāra istabu, negaidīdams, kamēr to izdarīs trenera palīgi vai kāds no jaunajiem spēlētājiem. Tas bija pirmais, ar ko Kloze visus pārsteidza vēl pirms iziešanas laukumā pirmajā oficiālajā spēlē. Gluži vienkārši Klozes izpratne par "zvaigzni" laikam atšķiras no vispārpieņemtās - ja reiz viņš paliek papildus trenēties, tad pats arī savāc bumbas un viņam tas nav nekas pazemojošs vai neparasts. Cik no mūsu futbola "profesionāļiem" paliek pēc treniņa, lai vismaz pusstundu pastrādātu papildus? Tieši tāpēc lielākā daļa no viņiem arī ir "profesionāļi"...
Pirmās sezonas sākumā A sērijā Kloze popularitāte starp "Lazio" līdzjutējiem sāka strauji augt un drīz vairs neviens neatcerējās smīnus par kluba prezidenta nopirkto "veco tanku". Kloze sāka regulāri gūt vārtus, starp kuriem īpaši bija jau kompensācijas laika 3. minūtē gūtie uzvaras vārti mačā ar niknāko ienaidnieku AS "Roma" Mūžīgās pilsētas derbijā. Tribīnēs sāka parādīties Klozem veltīti plakāti, cilvēki uz ielas sāka viņu arvien biežāk uzrunāt, bet nākamajā rītā pēc jau minētā mača ar AS "Roma" pie "Miro" mājas durvīm piezvanīja pastnieks, kurš, kā izrādījās, bija kvēls "Lazio" līdzjutējs, nometās uz ceļiem un grasījās noskūpstīt Klozem kājas. "Es nespēju tam noticēt. Šeit notiek kaut kāds neprāts," teica vēlāk Kloze. Tribīnēs parādījās plakāts "Klose Mit Uns" - Kloze ar mums. "Lazio" radikālāko un nacistisko fanu mājiens bija skaidrs, viņiem jau sen vajadzēja varoni un tādu viņi saskatīja Klozes personā. Pats Miroslavs šajā sakarā jutās diezgan neērti un centās šo tematu vispār nepieminēt.
Tagad neviens vairs nav sašutis par to, ka Klozem maksā 2 miljonus eiro sezonā. Daudzi drīzāk ir neizpratnē par to, kāpēc tik pats vai tikai nedaudz mazāk maksā vienam otram citam...
Miroslava spēles stilam ir trīs galvenās idejas: katru epizodi nostrādāt līdz galam, vienmēr būt gatavam izrāvienam un rūpīga attieksme pret katru iespēju gūt vārtus. Vai tad tas ir kaut kas jauns? Tiem jābūt katra uzbrucēja nerakstītajiem likumiem, gluži vai tēvreizei, taču tur jau tā lieta, ka tikai nedaudzi prot tik regulāri izmantot visas trīs šīs patiesības. Kloze ir viens no retajiem.
Pēc 2010. gada Pasaules kausa izcīņas Klozem bija 15 vārtu finālturnīros. Līdz Ronaldu rekordam atlika gūt tikai vienus vārtus, taču vai toreiz kāds varēja droši teikt, ka 32 gadus vecais Miroslavs Kloze pēc četriem gadiem vispār aizbrauks uz Brazīliju? Šaubos, ka tādu bija daudz, taču viens cilvēks par to bija drošs - pats Kloze. Jo vecāks 'Miro" kļuva, jo arvien labāk saprata, ka nav vīrietim nekā briesmīgāka par kļūšanu nepieprasītam. Impotence, matu izkrišana un vēl dažādas likstas, protams, arī ir sliktas, ar tām mūs katru dienu baida dažādās TV reklāmās, taču vēl briesmīgāka ir kļūšana nepieprasītam. Tas ir sabendējis dzīvi ne vienam vien sportistam un ne tikai sportistam. Tieši tāpēc Kloze ļoti labi apzinājās, kas jādara, lai vienā "jaukā dienā" nekļūtu nepieprasīts. Agri vai vēlu tas, protams, tik un tā notiks, neviena karjera nav mūžīga, taču - vēl ne tagad... Runā, ka Kloze guļ vismaz 11 stundas diennaktī. Runā, ka pirms katras spēles Kloze pats sev rīko teorētiskas nodarbības, analizēdams nākamā pretinieka aizsargu spēli. Runā, ka Kloze sāka atjaunot savus muskuļus ar aukstumu (ledu) daudz agrāk nekā tas kļuva par vispārpieņemtu un pārbaudītu procesu. Runā, ka ... Un laikam arī tieši tāpēc par Klozi tik daudz atkal runā.
Miroslavs Kloze ir gadu vecāks par Maiklu Ovenu un četrus gadus vecāks par Adrianu. Pirmais jau ir beidzis karjeru, bet otrais gandrīz beidzis. Līgumu ar "Lazio" Kloze pagarināja līdz 2015. gada sezonas beigām. Vācijā šajā sakarā ir joks: Joahims Lēvs izvēlas uzbrucējus 2018. gada Pasaules kausa finālturnīram un skaļi domā: "Tā, Miroslavs Kloze. 41 gads. Jāņem." Katrā jokā, kā zināms, ir daļa patiesības.
Nevaru nepiekrist kolēģiem, kuri uzskata, ka Ronaldu panākums - tas ir stāsts par to, kā dzīve ieliek tev rokās lielu talantu un tu to nes tālāk, pa ceļam kaut ko arī izšļakstīdams, bet tomēr lielāko daļu aiznes līdz galam, turpretī Kloze... Kloze ir piemērs tiem, kurus uzskata par "kokainiem" spēlētājiem. Tas ir stāsts par spēlētāju, kurš ir "tāds pats, kā visi citi", kurš aizvada desmitiem gadu smagā darbā, lai agri vai vēlu kaut ko sasniegtu. Kloze, kā nesen uzrakstīja viens kolēģis, ir visu "pelēko pelīšu" elks, piemērs tiem, kurus neuzskatīja par lieliem talantiem (izņemot vārtu gūšanas momenta izjūtu, kas uzbrucējam ir zelta vērta īpašība, taču kas bez liela darba nekļūs par zelta vērtību).
Miroslavs Kloze ir piemērs vēl kādā ziņā. Tas laikam nav nejauši, ka tieši Pasaules kausa dienās daudzi atcerējās, kā "Miro" 2012. gadā mačā pret "Napoli" palūdza tiesnesim neskaitīt viņa gūtos vārtus, jo pirms tam viņam bija spēle ar roku, ko tiesnesis nepamanīja, un kā Kloze, būdams Brēmenes "Werder" spēlētājs, mačā ar Bīlefeldes "Arminia" atrunāja tiesnesi piešķirt uz pretinieka vārtiem 11 m soda sitienu, jo pret viņu nebija pārkāpuma. Uz tamlīdzīgu rīcību ir spējīgs tikai ļoti stiprs cilvēks. Liels cilvēks.
3. septembrī "Esprit Arena" laukumā Diseldorfā paredzēta spēle starp Vācijas un Argentīnas izlasēm. Tā tika ieplānota jau labu laiku pirms Pasaules kausa fināla starp abām šīm komandām. Vai tas būs Miroslava klozes atvadu mačs Vācijas izlasē? Būsu jau skaisti, taču... Nav teikts, jo Kloze pats par karjeras beigšanu izlasē vēl neko nav teicis.