Nomainījis heroīnu pret marihuānu

Nu jau trešo gadu aprīļa vidus ir laiks, kad Pēterim Višņevicam piezvanu pavisam noteikti - jo šis ir brīdis, kad Latvijas Basketbola līgā sākas izšķirošās cīņas, un otru labāku prognožu meistaru neatrast. Redzēsim, ka veiksies šogad, taču divus iepriekšējos pavasarus Pēteris gandrīz visos gadījumos pamanījies būt precīzs līdz pat niansēm! "Šogad tajā sešniekā ir baigā grūstīšanās. Baigā! Pietiek vienu momentiņu nenovērtēt pretinieku un tu dabū iekšā. Neteikšu, ka briesmīgi būtu uzkāpusi meistarība, taču līmenis izlīdzinājies, un basketbols kļuvis skatītājiem interesantāks. Un tas patiesībā ir labākais pamats, lai arī tā meistarība kāptu," viņš īsumā rezumē LBL regulārajā sezonā ieraudzīto, ko pēc ilgāka pārtraukuma atkal varēja darīt no malas. Taču - ne jau vispārīgas frāzes ir tās, ko gaidām, vēršoties pie šī vīra. Tāpēc pavisam konkrēti - Pēter, kas uzvarēs LBL ceturtdaļfinālos?

"Valmiera" - LU

- 2-1 "Valmiera". Divas uzvaras dodu organizētākajai komandai. "Valmiera" man šogad nepatīk daudz vairāk kā pagājušogad, taču viņiem ir atgriezušies labi spēlētāji - Bērziņš, Kaufmanis. Iļjins sāk dot rezultātu, labi savāca Čavaru - tas viņiem ir liels papildinājums. Galu galā - arī [Varis] Krūmiņš nav ar pirkstu taisīts. Tomēr vienu uzvaru universitātei dodu. Uz kā rēķina? Uz Peinera, dabiski! Viņam ir gan dotības, gan galva uz pleciem, un tas puisis spēlē un pakārto pārējo komandu tam, ko dotajā brīdī uzskata par vajadzīgu. Sistēmas viņiem nav kā tādas, bet visi cīnās, un pret tādiem ir nenormāli grūti spēlēt - ļoti grūti atrast pretindi. Jebkurā gadījumā - Peineram svarīgākais vispirms samezglot un tad - vai ieliek, vai dabū sodu. Principā ļoti vienkārši. Ja viņi vēl pieliktu aizsardzībā... Bet šajā gadījumā dodu 2-1 Valmierai.

"Barons kvartāls" - "Jēkabpils"

- Teikšu godīgi - neprognozējams pāris. Bet došu 2-1 "Baronam". Šoreiz spriežu sev netipiski, vienkārši skatos vērtības. Lielāku vērtību kā komandai šobrīd redzu "Baronam". Keins ir stabils darba darītājs, bet kā nospēlēs "Jēkabpils" zemgroza tēvainis - es nezinu. Viņš nav slikts, bet pieredzes vairāk ir Keinam. Tāpat Gulbis, Mētra. Tāpēc saku - pat ne tik daudz pieredze, kā savstarpējā virzība, viņiem ir konkrēts mērķis. Manuprāt, viņiem visa brigāde - sākot ar vadošajiem spēlētājiem un treneriem - šobrīd ir vairāk griboša. Tieši uzvarēt griboša. "Jēkabpils" sastāvs man šķiet ļoti, ļoti interesants, taču pietrūkst kopējas virzības - viņi tomēr ir vairāk sašķelti. Lielu lomu spēlē tas, kā nospēlēs, piemēram, Hlebovickis, kuru šobrīd nevar prognozēt - jo gadi padarījuši savu. Tāpat arī tas Pīdžejs nav tik stabils. Tur es redzu viņiem mīnusiņu. Tā komanda ir kopā faktiski no sezonas sākuma un ar tādu sastāvu viņiem regulārajā čempionātā vajadzēja nospēlēt visstabilāk. Tas nenotika, līdz ar to es neticu, ka viņiem izdosies saorganizēties tagad - līdz divām uzvarām.

Iespējams, pietiekami daudziem būs palicis nepamanīts, ar ko tad īsti patlaban nodarbojas pats Višņevics - darbs ar "Turības" komandu beidzās jau pagājušās sezonas vidū un kopš tā laika plašāk zināmās darba vietās treneris nav izgaismojies. Tomēr nekur no basketbola Pēteris nav aizgājis. Vasarā viņš aizbrauca tur, kur jutās patiešām gribēts - tur, kur saņēma pilnvaras strādāt ar pilnu krūti un atkal mēģināt kaut ko uzbūvēt no pašiem pamatiem. Uz Saldu. 13-14 gadus vecajām meitenēm, kas pagaidām cīnās tikai LJBL otrajā divīzijā, nu ir savs Treneris! "Ehh, mazliet pietrūka laika kārtīgam darbam," par trešo vietu tabulā aiz Cēsīm un Rīgas TTP pirmās komandas mazliet cemmīgs Višņēvics, taču vienlaikus berzē plaukstas - no viņiem jau baidoties, tāpēc nākamgad būšot vēl jautrāk.

Kaut gan azarts trenera balsī ir neviltots, nenoturos nepajautājis, vai tiešām, skatoties LBL mačus, sirds tagad neasiņo? "Ja tu būtu redzējis, kā es darbojos treniņos..." iesāk Pēteris, neviļus liekot man pašam pabeigt teikumu: "...tad tādus muļķīgus jautājumus neuzdotu?" - "Nē, jautājums ir vietā, bet - tad tu pats saprastu, ka neasiņo. Ja redzētu, kā man pielipuši tie skuķi, ko viņas dara laukumā, un kā pret mani attiecas vecāki. Nav jau noslēpums, ka treniņos esmu gandrīz kā tirāns, tāpēc visi brīnās - man neviena nekavē nevienu treniņu! Atsakās braukt pie vecāmmammām, atsakās braukt uz visādām ekskursijām un Havaju salām. Meitenes pašas atsakās. Esot treniņš... 13-14 gadīgi skuķi! Neviens nesaprot, kā es to panāku - man te sauc par zombētāju... Saku: "Jūs taču varat nelaist tās meitenes!" Pretī man tikai noplāta rokas: "Nu, jā, bet tad viņa man visu māju izārdīs..."," staro Višņevics. "Man te prasa, vai neesmu ekstrasenss. Saku, ka nē - es vienkārši zinu sava darba vērtību. Zinu, kā es attiecos pret cilvēku."

Savas mājas Sējā Višņevics nav pametis un šobrīd ceļo - uz Saldu, kur saņēmis lietošanā dzīvokli, un pie iespējas - atkal atpakaļ. Dzīvei svešā pilsētā ir savi trūkumi, taču arī savas priekšrocības. "Te daudzi nezina, kas es esmu. Čaļi gan tagad sāk saprast - laikam būs painteresējušies. Bet tā - es te varu brīvi pamuļķoties. Piemēram, tirgū saku, ka meklēju zeķubikses ar vīlēm. Vīriešu. Kad man rāda nezin ko - klusēju. Un tad beigās saku, nē - man... šitā krāsa nepatīk." uzjautrinās treneris. Arī atšķirību starp to, ar ko basketbolā nodarbojies vairākus iepriekšējos gadus, un ko dara tagad, Pēteris apraksta tā, kā tikai viņš to prot. "Tas, ko darīju pagājušogad - tas ir heroīns. Bet šis, tā - uzpīpēt marihuānu. Saproti? It kā viss tas pats, narkomāns esmu joprojām, bet tagad - pavisam citā izpausmē. Šeit es dziļi elpoju un pīpēju vienu aiz otras, lai sasniegtu to dozu! Tur bija citādi - uzreiz smagais variants..."

Koši! Un kaut ko pārprast te var tikai tas, kurš iepriekš par tādu treneri Višņevicu neko nav dzirdējis. Lai sokas darbos, Pēter!