Nākamais graustu miljonārs

Kopš brīža, kad Satnams atstāja aiz muguras dzimto Indiju un pārcēlās uz basketbola akadēmiju Floridā, pagājis vien pusotrs mēnesis, taču puisi jau ievērojuši (grūti neievērot 213 cm garu bērnu!) un par viņu raksta ne tikai blogeri un fanu lapas, bet arī nopietnākie Ziemeļamerikas sporta mediji. Asociācijā šobrīd spēlē 85 ārzemju spēlētāji no 39 valstīm, taču Indijas to vidū nav. Un nekad nav bijis. "Satnams kādu dienu var paveikt Indijai to pašu, ko Jao Mins paveica Ķīnai - pievērst basketbolam visas valsts uzmanību. Tas tik tiešām varētu būt kas nozīmīgs!" pārliecināts NBA Basketbola operāciju direktors Indijā Trojs Džastiss.

Lai nu ko, bet skaisti izstāstīt stāstus amerikāņi prot, un tāds ir arī Bhamaram. Puika nāca pasaulē nelielā fermeru ciematā Pandžabas provincē, netālu no Pakistānas robežas. Par apkārtējo pasauli Satnams uzzināja tikai no grāmatām, bet spēli ar nosaukumu basketbols ilgus gadus nepazina vispār - ciemā nebija neviena groza, pie kura izmēģināt roku, nedz, protams, arī kabeļtelevīzijas, kas pavērtu priekškaru uz pasaules līgām. 600 gadus ciema vīrieši bijuši fermeri, tāds bija arī Satnama tēvs un par tādu gatavojās kļūt arī viņš pats, ja vien... Ja ne tēva jaunības sapnis, kuru savulaik viņam lika aizmirst viņa paša vecāki. Basketbols.

Ar tēva iemīļoto spēli Satnams iepazinās 12 gadu vecumā, kad pameta mājās un pārcēlās uz dzīvi Ludhjanas Basketbola akadēmijā, kur sāka apvienot mācības ar treniņiem. Kaut gan jau tolaik stiepās garumā par vidēji desmit centimetriem gadā, treneri uzreiz pamanīja dabas doto atlētisma un koordinācijas talantu. Puika auga griezdamies, drēbes un apavi kļuva par mazu dažu mēnešu laikā, taču arī basketbola spēle pamazām gāja no rokas, un Bhamara sāka spēlēt - Pandžabas jauniešu turnīrā, FIBA rīkotajā Āzijas U-16 čempionātā, tad arī NBA atbalstītajā "Mahindra Challenge", kur jaunekli pirmoreiz satika arī Džastiss, un uzaicināja uz Āzijas "Basketbols bez robežām" nometni. "Viņam kājās bija kedas, kas burtiski sadalījās - šuves bija vaļā un pēdas spraucās laukā. Tas arī viss, kas viņam bija. Viņš auga tik strauji!" atceras Džastiss. "Palīdzējām sagādāt apavus. Cilvēki par to daudz runā, taču neviens nav īsti drošs, cik garš viņš izstiepsies..."

Ņemot vērā šābrīža vecumu, skaidrs, ka vēl vismaz pāris gadus Satnams augs. Jau šobrīd viņš valkā 56½ izmēra apavus. Viņa tēva Balbira augums ir gandrīz 220 cm, garāka par diviem metriem arī vecāmamma. Pats Satnams nav kalsnējs un veselības problēmu mocīts, kā citi ātri augoši bērni - kājas vēl nav tik labi attīstītas, taču pleci plati un ķermeņa augšdaļa jau kā nobriedušam atlētam. Protams, basketbola prasmes pēc pāris gadu treniņiem vēl ir diezgan raupjas, taču speciālisti augstu novērtē Bhamaras acu-roku koordināciju un bumbas kontroles īpašības - viņa kustības jau šobrīd esot pārliecinošākas, nekā dažam labam NBA centram.

Augusta beigās Satnams kopā ar vēl 28 jauniem basketbola censoņiem no Indijas ieradās ASV un šobrīd trenējas IMG akadēmijā Bredentonā (Floridā). Lai gan programma katrai grupai paredz tikai trīs mēnešu treniņus, pirms tā atgriežas mājās un vietā ierodas citi, nav šaubu, ka 14 gadus vecais brīnumbērns paliks Amerikā. "Satnams ir uz ceļa, lai kļūtu par ļoti, ļoti labu ilgtermiņa basketbola spēlētāju," pārliecināts IMG jauno spēlētāju attīstības departamenta direktors Dens Barto. "Viņa galvenās vājības šobrīd ir mūsu lielākais spēks. Viņam piemīt neticams potenciāls." Barto apzinās visus riskus, kas saistās ar 14 gadus veca pusaudža attīstības prognozēm, taču līdz šim redzētais ļauj būt optimistam. "Sešu nedēļu laikā, kopš viņš ir pie mums, esam bijuši liecinieki dramatiskām pārmaiņām. Liela vēlme strādāt, viegli trenējams. Viņš alkst jaunu zināšanu. Bieži vien tik lieliem puišiem apkārt sapulcējas neīstie cilvēki, taču šeit tā nenotiks."

Sporta veids numur viens Indijā bez šaubām ir krikets, bet basketbols ar futbolu cīnās par otro pozīciju - ar to nodarbojas tikai pāris miljonu indiešu. Valstī, kurā mīt vairāk nekā 1,2 miljardi iedzīvotāju, tas patiešām ir "tikai"... Kaut gan tik nabadzīgā valstī kā Indija viena spēlētāja parādīšanās kādā aizjūras līgā nebūs iemesls, lai tērētu savas pēdējās rūpijas par kreklu ar NBA logo vai televīzijas kabeļa ievilkšanu spartiskajā miteklī (kāds indiešu žurnālists amerikāņu kolēģiem atzinis, ka tā tāpat būtu elites privilēģija) nebūtu jāšaubās, ka Indijas tirgus - viens no lielākajiem pasaulē, taču pilnībā neapgūts - komisāra Deivida Stērna acīs ir ļoti iekārojams.

Satnams Sings Bhamara gan par to šobrīd nedomā. Viņš vienkārši grib spēlēt bumbu. "Mans tēvs gribēja spēlēt basketbolu, taču vecaistēvs to aizliedza. Viņi bija fermeri - bija lauki, kas jāapstrādā... Viņam tā arī nebija iespējas, taču tagad tāda ir man. Vēlos spēlēt šo spēli, cik vien labi iespējams - tagad tas ir mans ceļš. Kurp tas aizvedīs, nezinu. NBA? Varbūt kādu dienu," intervijā "FanHouse" viņnedēļ atzina pats spēlētājs. Viņa angļu valoda pagaidām ir vāja, tāpēc palīdz tulks, un arī par NBA viņš nezina stāstīt neko daudz - vien piemin Kobi. Četras stundas dienā Satnamam paiet mācībās, tikpat - individuālos basketbola treniņos. "Kad devos prom no mājām, tēvs man piekodināja smagi strādāt un darīt godu savai ģimenei, mūsu ciemam un valstij. Tas ir mans mērķis."