Vācija var atkārtot Itālijas, Dānijas un Grieķijas ceļu?

Priekšā vēl daudz spēļu un Vācijā neviens nepieļauj domu, ka viņu futbola izlase pirmo reizi kopš 1968. gada netiks uz EURO finālturnīru (un pirmo reizi uz Pasaules kausa vai EURO finālturnīru vispār). Pēc Pasaules kausa vai EURO finālturnīriem ne viena vien komanda - arī titula ieguvēja vai medaļniece - nākamo kvalifikācijas turnīru ir sākusi pasmagi vai pat neveiksmīgi, ne velti mūsu izlases treneri savulaik pat vēlējušies pirmajās kvalifikācijas spēlēs rudenī tieši ar tādu izlasi tikties. Galu galā - Nīderlande sāka vēl sliktāk, arī Spānija neiepriecina un arī Itālija izmoka uzvaras.
Kā Pasaules kausa un EURO uzvarētājiem līdz šim ir veicies nākamajā kvalifikācijas turnīrā? Rēķināsim tikai kopš 1960. gada, kad notika pirmais Eiropas čempionāts. Vecā kontinenta pirmā čempione PSRS nākamā (1962. gada) Pasaules kausa kvalifikācijā savā grupā uzvarēja. Pirmajai klupiens sanāca Čehoslovakijai pēc uzvaras 1976. gada Eiropas čempionātā - 1978. gada Pasaules kausa kvalifikācijā priekšā palaista Skotija. Vēl sliktāk nākamajā kvalifikācijā klājās 1982. gada pasaules čempionei Itālijai - 1984. gada EURO kvalifikācijā itāļi uzvarēja tikai vienā (!) no astoņām spēlēm un ieņēma grupā 4. vietu aiz Rumānijas, Zviedrijas un Čehoslovakijas. Nākamie klupa pārsteidzošie 1992. gada Eiropas čempioni dāņi un viņu klupšanā savu roku (kāju) pielika arī Latvijas izlase (0:0 Rīgā) - pašā 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra finišā dāņi atpalika no Spānijas un Īrijas. Trešā vieta. Visbeidzot - vēl pārsteidzošākā 2004. gada Eiropas čempione Grieķijas izlase. "Pirātu kuģis" netika uz Pasaules kausa finālturnīru 2006. gadā Vācijā, turklāt grieķi kvalifikācijas grupā ieņēma tikai 4. vietu aiz Ukrainas, Turcijas un Dānijas.
Vācijas izlasei jau reiz bija problēmas ar tikšanu uz nākamo finālturnīru pēc triumfa iepriekšējā. 1996. gadā vācieši uzvarēja Eiropas čempionātā, bet tikai ar lielām pūlēm uzvarēja 1998. gada Pasaules kausa kva;ifikācijas grupā - Vācijai toreiz bija 22 punkti, Ukrainai 20 punktu un Portugālei 19 punktu. Visu izšķīra dramatiskā uzvara pēdējā mačā savā laukumā pār Albāniju - 4:3. Bija 0:1, bija 2:2 vēl 80. minūtē, bet 87. minūtē bija 3:3 un tikai "zelta puisēna" (guva "zelta vārtus" EURO 1996 finālspēles papildlaikā) Olivera Bīrhova gūtie vārti 90. minūtē atnesa Vācijai kāroto uzvaru.
Tagad priekšā vēl septiņas spēles, taču tajās vairs praktiski nedrīkst zaudēt punktus. Šogad Vācijas izlasei vēl būs "treniņmačs" mājās ar Gibraltāru, taču jau pirmā spēle pēc gadu mijas Gruzijā vairs nebūs nekāda pastaiga. Tad sekos spēle viesos (Portugālē) ar Gibraltāru, bet tad nāks izšķirīgās spēles ar galvenajiem konkurentiem - turklāt tikai ar Poliju spēle ir mājās, bet ar Skotiju un ar Īriju viesos.
Vācijā pagaidām skaļi nerunā par Joahima Lēva atkāpšanos. Abās pēdējās spēlēs vāciešiem bija liels pārsvars (īpaši Polijā - mājinieki tikai 35-38 procentus - dati šajā ziņā ir atšķirīgi - laika kontrolēja bumbu...) un daudz iespēju gūt vārtus, taču reti kuru no tām izdevās izmantot (gūti trīs vārti trijās spēlēs - tas Vācijas izlasei ir ļoti neraksturīgi). Cita lieta, ka atskan balsis ne tikai par "svaigām asinīm" komandā (tādu vāciešiem netrūkst), bet arī par svaigām vēsmēm treneru korpusā. Šo kvalifikācijas turnīru Lēvs droši vien vēl pabeigs (ja nenotiks kaut kas īpaši pārsteidzošs) galvenā galvenā trenera amatā, bet tālāk... Daudz kas atkarīgs no tā, cik pārliecinoši Vācija pabeigs kvalifikāciju.