Oktobris - KHL treneru "melnais mēnesis". Kurš "kritīs" nākamais?

Nevajag uzreiz domāt par Peku Rautakalio un Rīgas "Dinamo". Viens mans labs draugs (starp citu - arī savulaik vairākus gadus bija galvenais treneris, tikai citā sporta spēlē) šaurā lokā jau piedāvāja somu treneri ar savu auto aizvest līdz Tallinai un pat nopirkt viņam biļetu uz prāmi līdz Helsinkiem, turklāt tas bija vēl pirms rīdzinieku došanās izbraukumā pa maršrutu Omska-Astana-Hantimansijska. Vai galvenā trenera maiņa atrisinās kaut daļu no Rīgas "Dinamo" problēmām, vai tā vispār kaut ko atrisinās un vai tikai galvenā trenerī ir vaina - tas jau ir cits jautājums. Bez Rautakalio ir vēl divi viņa tautieši, zem kuru krēsliem ir nolikta bumba ar laika degli.

Līdz šim lielākais no darba atbrīvoto treneru skaits KHL sezonā ir 12 - tik daudz atlaisto bija 2009./2010. un 2010./2011. gada sezonās. Pirmajā KHL sezonā darbu zaudēja 8 galvenie treneri, bet pagājušajā - 11 treneri. Tagad - vēl tikai viens, bet... Iepriekšējās četrās KHL sezonās tieši oktobrī ir vislielākais atbrīvoto galveno treneru skaits - 17! Tālāk seko novembris (9), decembris (6) un februāris (5). Skaidrs, ka pirmajā mēnesī (tikai 3 darbu zaudējušie) klubu īpašniekiem un vadītājiem pacietības vēl pietiek, vajag taču dod trenerim (īpaši ja tas klubā ir pirmo sezonu) ļaut pastrādāt un vismaz kaut ko paveikt (vai nepaveikt). Oktobrī un novembrī paciet[ības vadzis jau sāk lūzt... Turklāt tas ir gandrīz vai pēdējais laiks, kad jaunais galvenais vēl var paspēt iepazīt komandu un veikt tajā nepieciešamās pārmaiņas, lai paspētu sasniegt vēlamo rezultātu vai uzlabotu komandas sniegumu. Īpašs, protams, ir amerikāņa Pola Gārdnera gadījums, kuru savulaik Minskā atbrīvoja no darba vēl pirms KHL čempionāta starta, īpašs gadījums ir arī Raimo Summanens, kuru atbrīvoja no darba Omskas "Avangard'" pirms izšķirīgās izslēgšanas spēles... Par sava veida vietas saglabāšanas garantiju kalpo komandas iekļūšana Gagarina kausa izcīņā, ja vien, protams, trenera darba vieta nav Omska... Pavisam iepriekšējās četrās sezonās galvenie treneri no darba tika atbrīvoti 43 reizes, taču tie nebija 43 treneri, jo daži "krita" vairākas reizes.

Omskas "Avangard" ir mainījis galvenos trenerus visbiežāk - 5 reizes - un arī tagad viens no nākamajiem atbrīvotajiem varētu būt Omskas komandā. Soma Petri Matikeinena krēsls nav stabils kopš paša sezonas sākuma, vienubrīd tas bija jau stipri sašķobījies, taču trīs uzvaras pēc kārtas to nedaudz stabilizēja. "Avangard" pašreiz Austrumu konferencē atrodas 6. vietā, taču Omskā ir grūti paredzēt iemeslu, kura dēļ galvenais treneris var tikt atbrīvots. Tā ka pirms ieņemt "Avangard" galvenā trenera vietu ir ieteicams iziet īpašu psiholoģisko sagatavotību, lai jebkurā brīdī būtu gatavs visnegaidītākajam vadības lēmumam un visdīvainākajam tā formulējumam (piemēram - atlaist par neskatāmu jeb garlaicīgu spēli, kaut gan komanda ir turnīra tabulas galvgalī, vai arī Summanena piemērs, kad viņam pirms mača vienkārši neaizsūtīja pakaļ auto un apsardzei pieteica nelaist viņu arēnā, ja gadījumā tomēr ierodas). Vēl viens somu treneris, kurš ir "zem sitiena", ir Hannu Jortika no Habarovskas "Amur". Pēc tik sekmīgās pagājušās sezonas (12. vieta) no komandas gaidīja vismaz tamlīdzīgu sniegumu. Jortiku var glābt tas, ka "Amur" sastāvs šosezon nav tik spēcīgs un ka Habarovskā tomēr nav izlutināti ar regulāru tikšanu izslēgšanas turnīrā (KHL īsajā vēsturē tas vispār notika pirmo reizi). Un tad nāk arī Peka Rautakalio... Šo izbraukumu spēļu sēriju viņš vēl droši vien pabeigt Rīgas "Dinamo" galvenā trenera amatā, bet kurš šajā lomā izvedīs komandu uz nākamo maču 22. oktobrī Arēnā "Rīga" pret Magņitogorskas "Metallurg" ar Jevgeņiju Malkinu priekšgalā - tas vēl ir jautājums. Zemāk taču vairs nav, kur krist.

Joprojām nav stabils bijušā Rīgas dinamiešu galvenā trenera Jūliusa Šuplera krēsls, kaut gan Doņeckā tieši publikas prasības atlaist treneri varētu arī nebūt tik kategoriskas - tā tomēr ir futbola pilsēta, hokejs pienācīgā līmenī Doņeckā nekad nav bijis, tur vienkārši nav dziļu hokeja tradīciju un tāpēc arī salīdzinoši nelielā hokeja halle (nedaudz vairāk par 4000 vietu) netiek aizpildīta. "Donbass" īpašnieku ambīcijas tāpēc gan nekļūst mazākas.

Kas vēl? Vladimirs Krikunovs? Diezin vai un ne tikai tāpēc, ka pēdējās divas spēles uzvarētas ar kopējo rezultātu 10:1. Krikunovs ir arī Kazahstānas izlases galvenais treneris, viņa uzdevums ir tikt uz Soču olimpiskajām spēlēm (Kazahstānas izlase spēlēs kvalifikācijas turnīrā Rīgā...) un atgriezties pasaules čempionāta Elites divīzijā, tāpēc zināmā mērā tika upurēts "Barys" rezultāts, iekļaujot komandā vairāk nekā jebkad vietējo spēlētāju un samazinot ārzemnieku skaitu.

Kas vēl? Valerijs Bragins? Veners Safins? CSKA pēdējā laikā iet tīri labi, turklāt - kā joko krievu kolēģi - kamēr Bragins sadzīvos ar Aleksandru Radulovu, tikmēr viņam nekas nedraud. "Salavat Julajev" spēlē nestabili, daži jau ir izteikušies par Ufas komandas norietu, taču Safins ir vietējais kadrs un tikai netikšana Gagarina kausa izcīņā varētu parakstīt viņam spriedumu. Bet varbūt zviedrs Janne Karlsons no Mitišču "Atlant"? Nebūs pārsteigums.

KHL ir trīs komandas, kurās galvenais treneris ne reizes nav atlaists sezonas laikā - Kazaņas AK "Bars", vairs neesošais HK MVD, taču tā pēctece ar tiem pašiem treneriem ir Maskavas "Dinamo", kā arī Rīgas "Dinamo". Savukārt tikai viens galvenais treneris ir bijis Hantimansijskas "Jugra", kas KHL aizvada savu trešo sezonu, taču tieši šosezon Sergeja Šepeļeva pozīcija ir kā nekad nedroša. Varbūt viņš būs nākamais? Viss var būt. Oktobris taču ir KHL klubu galveno treneru "melnākais mēnesis".