Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleAtsēdināt kapteini...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Ja vēlamies spēlēt kā kanādieši, tad ar to vien, ka tas tiek pateikts – nekas vēl nemainās. No Rīgas Dinamo sezonas pirmajās divām oficiālajām spēlēm, varbūt kopā viena - daudz maz sakarīga - sešdesmit minūte sanāk. Visu spēli vēl nemākam nospēlēt. Lūk, tieši tagad sākās jaunā trenera iesvētības...
Tas, ka izvēlētā un pasludinātā komandas šīs sezonas taktikas maiņa – agresīvs presings – ir pareiza un attaisnojama, parādīja abi piedzīvotie vakari. Vien pirmajā spēlē sākām pārāk vēlu, bet otrajā – pārāk ātri beidzām... Pret Atlant gan vajadzētu atzīt, ka treneris Gustavsons apspēlēja treneri Rautakalio. Jo pazaudēt spēli, kurā vismaz 45 minūtes tev pieder iniciatīva un, kurā trīs reizes liec pretiniekam būt iedzinējam – tas nebija labi. Nokļūstot mazākumā, Atlant izdarīja faktiski vienīgo, ko tajā vakarā vajadzēja izdarīt, lai dabūtu trīs punktus turnīra tabulā – piespieda kļūdīties Dinamo komandas kapteini... Vairākums ir Ozoliņa stihija un varēja domāt – nu, tik būs! Tomēr, gudras galvas ir izpīpējušas, ja Sandis tiek cieši segts vai – ja viņam blakus ir spēlētājs, kas traucē uzsākt manevru – aizsargs savas labākās īpašības spēj parādīt no sešiem gadījumiem piecos. Tas viens paliek kā nodeva viņa riskantajai spēlei. Tas, cik konkrēti viduszonā Atlant uzbrucējs uzsēdās Ozoliņam uz astes, liecina par pretinieku apskaidrību, nonākot šādās situācijās. Ļaut ieskrieties Sandim nedrīkst – pa šiem gadiem to ir sapratis gan vecs, gan jauns KHL treneris. Kur nu vēl to pieļaut vairākumā! Tā nu mūsējais tika iesēdināts peļķē ar visām no tām izrietošajām sekām.
Taču atkāpi par Ozoliņu ir jāturpina, jo ir acīmredzams, ka pagaidām Sandim pietrūkst to trīs četru nedēļu, kuru laikā viņš nesaprata, vai vispār varēs šogad paspēlēt. Tieši tajā laikā komanda turpināja savu gatavošanos, bet kapteinis apstaigāja ārstu kabinetus. Pirms trīs nedēļām viņam grūtības sagādāja iešana – tagad, viņš jau ir laukumā, mēģinot uzspēlēt dažāda izmēra un svarīguma instrumentus. Iespējams, ka Rautakalio zina, ko dara, iespējams, viņš tikai tā redz Ozoliņa pilnvērtīgu atgriešanos komandā – taču, pazaudētā epizode pret Atlant maksāja ne tikai vārtus, bet arī spēli. Ja Ozoliņš nav gatavs fiziski – un tas ir acīmredzams! – tad viņu nevajag likt laukumā. Tad viņš ir jātur rezervē un jādzen treniņos tik ilgi, kamēr viņa kājas ir atgriezušās uz ledus. Ja treneris domā, ka šajā vecumā Sandi tomēr ir labāk apbružāt ar spēļu palīdzību - lai tā būtu! Tikai tā viena uzskatāmā kļūda prasa konsekvenci – Ozo pēc tās bija jāatsēdina rezervē, lai pārdomā. Ne jau spēlētāja – viņš savus tikumus un untumus nemainīs - bet gan trenera dēļ, kam sava hokeja kompetence ir jāpamato ar rīcību. Jā, spēles situācija bija divdomīga – minūšu palika arvien mazāk, bija vajadzīgi glābēji vai vismaz tādi, kas spēj pamest peldriņķi. Taču fiziski pusgatavs Ozoliņš drīzāk pats ir ģērbjams glābšanas vestē. Pieņemsim, ka Rautakalio vēl osta šajā sakarā gaisu, kas sola tikai labākus laikus, taču viņa izslavētajai stingrībai būtu šobrīd jāatstarojas visos līmeņos – nešķirojot kapteiņus, debitantus, veterānus vai primadonnas, sākot no centra iemetiena līdz komandas ģērbtuvei. Starp citu, pats komandas kapteinis nebūt nesakās pārdzīvojam, ja treneris viņam ierādītu dažos gadījumos vietu pie dušas kabīnēm vai mazmājiņas... Nu – tad tas ir jāizdara!
Tomēr ir arī labās ziņas. Vēl nekad iepriekšējās sezonās Rīgas Dinamo hokejisti nav demonstrējuši uz ledus tādu pašatdevi, kad visa komanda koncentrējas darbam aizsardzībā. Uzskatāmi to var redzēt brīžos, kad pretuzbrukumā vai vienkārši uzbrukumā iespēlējas kāds no aizsargiem – to treneris ir ļāvis darīt, novērtējot spēles situāciju. Iepriekš bija naivi cerēt, ka kāda pussarga lielā gribēšana tiktu piesegta no uzbrucēju puses – tagad ir citādi. Krišjāņa Rēdliha gūtie vārti tam bija spilgts apliecinājums. Jo aizsargs bija nokļuvis uzbrukuma avangardā un nebija tā, ka viņam blakus bija arī trīs mūsu uzbrucēji. Kāds no viņiem domāja tajā brīdī arī par aizsardzību. Tāpat ir acīmredzams, ka kārtība – 1+2+2 – ir krievu komandām apgrūtinoša. Taču šīs neērtības vieniem var būt rezultatīvas mums tikai tādā gadījumā, ja uzdevums tiek izpildīts visas spēles garumā. Mazākā atslābināšanās mūs padara par peramajiem zēniem. Ko vēl var izlobīt no pirmajām divām spēlēm? Nu, labi būtu, ja mēs nenonāktu līdz pēcspēles soda metieniem, jo lielo lācīti Holtu pagaidām izgājienos viens pret vienu pretinieks šuj kā dēlu. Tā tas bija arī pērn... Un vēl ir labi, ka pēc otrās spēles, kas neapšaubāmi bija mūsu izpildījumā kvalitatīvāka par pirmo izgājienu, treneris atkal neteica, ka „šī bija labākā spēle Dinamo izpildījumā, kopš viņš vada šo komandu”. Tas liecina, ka Rautakalio ilgtermiņā nemeklēs stāstus par skaistajiem zaudējumiem, kas noderētu komandas vadībai kā plāksteris. Vienu reizi pateica – pietiek...
Tostarp video piemērā par komandas saspēlētību, lieku šo fragmentu. Tā ir jāspēlē, bet – vārti tādos gadījumos ir jāgūst.
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
Mani māc pamatīgas bažas,ka arī Nolanam varētu neaiziet iecerētais z-amerikas hokejs izlases kontekstā.
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+8 [+] [-]
+6 [+] [-]
+6 [+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
Es domāju, ka būs labi, ja ne tad vismaz savādāk, varbūt Pekka ņemot vērā mūsējo varēšanu iemācīs šos spēles lakā mainīt stilus, sākumā no aizsardzības, bet pēc tam močīt pa visu laukumu, jo Jūļa stils jau sēdēja aknās!
+19 [+] [-]
Kopumā jau šī spēle bija ok un es arī labāk skatos šādu Pekas forčeking stilu nekā Jūļa "izdari to nezin ko" stilu kurš jau tiešām bija iesēdies aknās! Beidzot atkal ir bauda skatīties hokeju RD izpildijumā pat neskatoties uz to ka komanda zaudē un ja viņi šosezon pat netiks PO man tā nebūs problēma, jo es neesmu glorīhanters vai fanelis viendienītis kas jūt komandai līdzi tikai tad kad viņai iet un pa ilgiem laikiem man tiešām beidzot atkal ir bauda vērot hokeju mūsu čaļu izpildijumā tik protams arī vēl var redzēt, ka "pārkvalificēties" no Jūļa bezsistēmas (improvizācijas hokeja) uz Pekas forčeking hokeju nav nemaz tik viegli, bet ja sanāks, tad tas būs pilnīgi cits Dinamo!
+4 [+] [-]
Kas attiecas uz Holtu, tad nepatīk man pārāk šis nez kādēļ visu Latvijas līdzjutēju mīlulis. Viņam nav pārāk laba tehnika, daudz lieku kustību, un viņš lēni pārvietojas vārtos.
[+] [-]
Kāpēc tev vienmēr kas pie dinamo jāieraksta? Pats ne vienreiz vien esi atklāti teicis ka nepatīk DR, nu tad nelasi rkastus un nekomentē, nebojā nervus sev un cititiem.
+3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
...šiem diviem citātiem, kuri bija it kā nesaistīti, jo bija dažādās vietās ir kkas kopīgs. šie teikumi raksturo mūsu komandas klasi un mēs esam vidējas klases komanda....pagaidām...
....taisnība arī, ka - Ja vēlamies spēlēt kā kanādieši, tad ar to vien, ka tas tiek pateikts – nekas vēl nemainās.
...visiem trijiem citātiem ir viens svarīgs kopsaucējs, jeb precīzāk - raksturlielums, kas trūkst mūsu komandai, lai varētu Pekas ieceri realizēt dzīvē....un tā ir tā pati vecā, labā fiziskā sagatavotība, bez kuras nevar spēlēt tā kā mēs (Dinamo, Peka, fani) to gribam...
.....teorētiski visu var mainīt un laiks rādīs - kā būs....
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Neatceros kurš to teica, bet doma bija-skaists ir tikai spēlē rezultāts uz tablo,ja tas vēsta par tavas komandas uzvaru, bet pārējais viss jau ir otršķirīgs.
Pilnīgi pievienojos šo vārdu autoram.
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
Principā jau gandrīz katrā zaudējumā var atrast pozitīvo, vajag tikai meklēt
-2 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Protams ka var kāds biezais klubs arī aplausties, bet nu iespēja minimāla.
+7 [+] [-]
...P.S. ...pieļauju, ka viņš pats nezin' kā viņam tas sanāca...
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
P.S. labs līdzjūtējs ir pacietīgs līdzjūtējs...
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]