Pekinas un Londonas debitanti. Kuri labāki?

Pirms četriem gadiem Pekinā no mūsu debitantiem vissekmīgāk startēja Māris Štrombergs un Ainārs Kovals - Māris kļuva par pirmo vēsturē olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā, bet Ainārs ieguva sudraba medaļu šķēpa mešanā. Kas ar abiem notika līdz Londonai un Londonā, tas visiem ir labi zināms. Pekinā 9. vietu ieņēma Latvijas sieviešu basketbola izlase un tas ir atzinības vērts rezultāts - jau nokļūšana vien uz Pekinu mūsu basketbolistēm bija liels panākums, ko vēl neviens nevar zināt, kad atkārtos vēl kāda no mūsu tā sauktajām lielajām sporta spēļu komandām. Devītā vieta debijas reizē pludmales volejbolā bija Aleksandram Samoilovam un Mārtiņam Pļaviņam, kas arī bija liels panākums un kas strauji palielināja pludmales volejbola popularitāti, kas kļuva par pamatu Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa iegūtajai "bronzai" Londonā.
11. vieta šķēpa mešanā bija Sintai Ozoliņai, kura kvalifikācijas sacensībās sasniedza jaunu Latvijas rekordu un kļuva par pirmo mūsu šķēpmetēju, kura ar jaunās konstrukcijas šķēpu pārsniedza 60 m robežu. Krists Straume un Kristams Zaļupe ieņēma 8. vietu smaiļotāju divnieku konkurencē 1000 m distancē un bija desmitie 500 m distancē. Vēl no Pekinas debitantiem varbūt var pieminēt Artūra Matisona iekļūšanu pusfinālā BMX riteņbraukšanā, bet pārējie debitanti ne ar ko īpaši neizcēlās. Neviens gan arī ar skaļu blīkšķi arī neizgāzās (varbūt vienīgi Ernests Gulbis tenisā, zaudēdams jau pirmajā kārtā, taču tikai varbūt, jo olimpisko spēļu turnīros arī pirmajā kārtā nevar trāpīties pretinieks, piemēram, no trešā vai piektā simta ATP rangā), taču to jau par panākumu laikam nevar uzskatīt.

Varbūt emocijas vēl ir svaigākas un skats tāpēc rožaināks, taču Londonā mūsu olimpiskie debitanti kopumā sasniedza labākus rezultātus, kaut gan starp viņiem nav čempiona vai vicečempiona un arī Jāņa Šmēdiņa "bronza" iegūta pārī ar Pekinā olimpisko rūdījumu un atzinību guvušo Mārtiņu Pļaviņu (tas gan nemazina ne Jāņa, ne abu puiši kopējā sasnieguma nozīmi un vērtību).
Ļoti labu iespaidu un daudz pozitīvu emociju deva vieglatlētes Laura Ikauniece un Poļina Jeļizarova attiecīgi septiņcīņā un 3000 m šķēršļu skrējienā. Laura ieņēma 9. vietu un atkārtoja Aigas Grabustes (žēl, ka izstājās savainojuma dēļ) Latvijas rekordu, apliecinādama, ka bronzas medaļa Eiropas čempionātā bija patīkams pārsteigums, bet ne "cūcene". Laurai ir vēl tikai 20 gadu un viņai šī vispār ir tikai pirmā pilnā sezona starp pieaugušajiem. Poļina savu talantu bija apliecinājusi jau jaunietes un juniores vecumā, taču vienubrīd runāja par viņas aiziešanu no sporta. Poļina neaizgāja, viņa turpināja jaunā kvalitātē pie jauna trenera (Viktora Lāča) un šosezon piecas reizes laboja Latvijas rekordu. Piektā reize bija pusfinālā Londonā. 13. vieta finālā - tas, jācer, ir tikai īstais sākums. Vēl augstāk - 8. vietā - ierindojās Latvijas rekordiste šķēpa mešanā Madara Palameika. Viņa bija vienīgā no sešiem mūsu šķēpmetējiem, kas vispār iekļuva pamatsacensībās. Īsti apmierināta Madara ar savu sniegumu nebija, rezultāts un līdz ar to vieta varēja būt labākas. To var arī saprast, jo Madara bija viena no titulētākajām starp mūsu olimpiskajiem debitantiem, viņa ir bijusi Eiropas U23 čempione, viņa vairākkārt startējusi Dimanta līgas posmos, tāpēc viņas tikšana astoņniekā pat ir likumsakarīga. Cita debitante Līna Mūze palika pirmā "aiz strīpas" kvalifikācijā šķēpa mešanā, taču viņa tikai pēdējā brīdī ielēca olimpiskajā vilcienā un tamlīdzīgos gadījumos debitanti nereti aizbrauc uz spēlēm emocionāli iztukšoti un vairs neko nespēj sasniegt no pavisam nesen rādītā. Līnai tā nebija un viņas 13. vieta ir laba vieta. Laba ceļamaize turpinājumam.
Pludmales volejbolā abi mūsu debitanti bija kopā ar Pekinas olimpiešiem. Un gan Jānis Šmēdiņš, gan Ruslans Sorokins debitēja teicami - abi Latvijas pāri izkļuva no grupām, bet viens no tiem ieguva bronzas medaļas. Mums ir divu augstas klases pludmales volejbola pāri un tas ir neapstrīdams fakts. Patiesībā taču abi mūsu pāri bija pa pusei debitanti!
Divi debitanti mums bija BMX riteņbraukšanā un gan Edžus Treimanis, gan tikai 20 gadus vecais Rihards Veide iekļuva pusfinālā, turklāt viņi tajā nebūt neizskatījās bezcerīgi - nelielas veiksmes gadījumā mums varēja būt vēl viens finālists... Taču Edžus paveica kādu darbiņu, ko uzreiz visi pat nepamanīja - proti, viņš ieņēma otro vietu trešajā pusfinālbraucienā, lielā mērā ietekmēdams to, ka viens no favorītiem holandietis Ramons van der Bīzens (pirmajos divos pusfinālos bija 1. un 2. vietā) finišēja tikai piektais un viens no pēdējiem izvēlējās starta vietu finālā. Tā Edžus netieši palīdzēja mūsu čempionam Mārim Štrombergam.
Peldētājs Uvis Kalniņš neieņēma augstu vietu 100 m brīvajā stilā, taču tieši olimpiskajās spēlēs viņam izdevās par vairāk nekā 0,2 s labot personisko rekordu un pirmo reizi veikt distanci ātrāk par 50 sekundēm.
Teicama olimpiskā debija padevās jaunajam svarcēlājam Artūram Plēsniekam - startēdams B grupā, viņš ne tikai sasniedza personisko rekordu (390 kg summā), bet arī ieņēma 7. vietu kopvērtējumā. Pārsteidza puiša miers un pārliecība, ar kādu viņš veica savus piegājienus.
Otrajā kārtā galda tenisa turnīrā iekļuva pirmais mūsu pārstāvis olimpiskajās spēlēs šajā sporta veidā Matīss Burģis, savukārt cīkstoņi Anastasija Grigorjeva un Armands Zvirbulis uzvarēja pirmās cīņas un iekļuva labāko astoņniekā (1/4 finālā). Jau pirmajā cīņā zaudēja džudists Konstantīns Ovčiņņikovs, taču tā nebija izgāšanās - viņš līdzīgā cīņā zaudēja pasaules ranga līderim savā svara kategorijā.
Bija starp debitantiem arī neveiksminieki, kuriem negribēsies savu olimpisko debiju atcerēties. Taču... Arī slikts rezultāts ir rezultāts. Svarīgi ir izdarīt pareizus sacinājumus un turpināt ar vēl lielāku uzņēmību un mērķtiecību. Kopumā debitanti, kuru Latvijas olimpiskajā komandā Londonā bija vairāk nekā puse, nepievīla. Tas priecē.