Kad bērzi sačukstas...

Dažas mūslaiku hokeja ieražas. Senais latviešu ticējums saka: ja Oļegs Znaroks saka, ka viņš nezina, kāds ir viņa līgums ar Latvijas izlasi, tas nozīmē – zina ļoti labi... Ja Normunds Sējējs saka, ka Rīgas Dinamo jaunās sezonas sastāvs tiek likts kopā palēnām, palēnām, tad tas nozīmē – dzirnavas maļ uz visiem gaņģiem... Ja Kirovs Lipmans lamā valdību, ka tā nepalīdz hokejam, tad viņa uzņēmumi ir nomaksājuši visus nodokļus... Ja Juris Savickis publiski saka, ka viņš dod Dinamo hokejistiem naudu, tad – viņš pats nedod neko... Tiktāl par folkloru, tagad par baumām.

Pasaules čempionāta laikā Latvijas izlases treneris Oļegs Znaroks tā arī netika skaidrībā ar savu personības dalīšanos. Pēc mača ar dāņiem mūsu stiprākajam hokeja mužikam vilka tā kā uz piņņu vai – vieglu izmisumu, bet jau dažas dienas vēlāk viņš teicās – jūtoties ļoti labi un pat bija aizmirsis, kas tur viņa līgumā rakstīts. Proti, līdz kuram gadam viņš ticis nolīgts kā mūsu izlases galvenais vingrotājs? Modri ļaudis gan dzirdējuši, gan pamanījuši, ka šo pašu jautājumu viņam uzdevuši Krievijas hokeja federācijas ļaudis, bet – jau ar nodomu. Znaroks pat ticis aicināts uz Tretjaka (KHF prezidents) ložu pasaules čempionāta laikā, kur draudzīgi izvaicāts. Runa ir par Krievijas izlases trenera darbu, kas pēc šī turnīra ir vakants. Cik nopietna ir šī interese un, vai tas vispār iespējams? Pats Tretjaks saka, ka ārzemnieks krievus netrenēs, bet, mēs jau nezinām, kā, piemēram, paši krievi uztver Znaroku. Kā savējo, kurš dzimis un audzis Čeļabinskā, kā pietuvinātu svešo, kurš dzīvo Latvijā, bet strādā Krievijā, vai kā iezīmēto ar Vācijas pasi? Tāpat nav skaidrs, vai Znaroks krievu sakarā tiek lūkots kā galvenais vai – viens no treneru komandas... Katrā gadījumā, dūmu ir gana, lai par šo padomātu. Tajā pašā laikā pats Znaroks saka, ka viņš labprāt turpinātu darbu ar Latvijas izlasi. Vai vajag? Lipmans gribētu kaut ko pie šī šķīvja pamainīt, par ko liecina LHF prezidenta publiskie izteikumi par Znaroka algu izlasē. Tomēr lielā problēma priekš Kirova ir pārmaiņas – ar Oļegu viņš kaut kā saberzies, ar citiem – vajadzēs pa jaunam. Turklāt, kur tos citus meklēt? Ar pašreizējo izlases sportisko rocību rinda pie galvenā trenera krēsla nestāv. Neviens neraujas vadīt komandu, kas ik gadus ir tuvāk pasaules hokeja čempionāta sūdvedējiem, nekā kāzu viesiem. Tāpēc – turpinājums solās būt ar intrigu.

Citas žagatas ir pamanījušas, ka pasaules hokeja čempionāta laikā pie Somijas izlases viesnīcas logiem, pat bērzi esot sačukstējušies, pieminot Rīgas Dinamo vārdu. Runā, ka finālspēlē uz ledus čempionu kreklos esot bijuši vismaz divi vai trīs veči, kas uzrunāti KHL latviskākā kluba sakarā. Saprotams, tas esot ticis vēl izdarīts pirms lielajiem godiem, kas nav laba ziņa. Loģiski, ka sarunāt darba iespējas, ja tavā CV ir ieraksts – pasaules čempions – no hokejista puses ir viens stāsts, no potenciālā darba devēja gala – cits. Ja nu Sējējam bija padomā kāds kandidāts, tad tagad šis putniņš (-i) varētu vismaz divas vai trīs nedēļas dzert un svinēt, bet pēc tam uz paģirām pateikt – jā, labs piedāvājums, bet – kur ir nauda? Tātad – ja Dinamo bija nodomi somu sakarā, tad tie ir noteikti sadārdzinājušies. Kandidāti? Ņemiet Somijas izlases spēlētāju sarakstu un pētiet. NHL večus uzreiz var nolikt malā, kas paliek? Tie, kas jau spēlējuši KHL, tiem būs grūti atteikties no kāposta, ko pelnījuši līdz šim. Atliek pataustīt uzbrucējus, kas bakstās somu līgās. Kāpēc uzbrucēji? Tāpēc, ka viņu vajadzība mums šobrīd ir lielāka, sevišķi jau runājot par centriem, taču – nevar izslēgt, ka tik pat labi tas ir kāds aizsargs. Tāpēc mēģiniet vakarā pagriezt šķīvīti sveču gaismā – varbūt kaut kas parādās.

Pieminējām naudu Dinamo sakarā, tomēr galīgi par utubungām arī nevajag šamējos iztēloties. Komandas īpašnieks Makarovs nav nodomājis pārtraukt finansēt šo klubu, tas nozīmē – ka piķis komandai ir, vai vismaz – pietiek, lai apmierinātu arī mērķus. Ja Rīga pamainīs uzsvarus vārtsargu stratēģijā – proti, paliks ar vienu Holtu un diviem pašmāju jaunajiem – tad iekavās var ielikt vismaz kādus 150 000 vai 200 000 eiro, kas pērn aizgāja Telkvistam. Par Dārziņu arī ir saņemtas kādas 500 štukas... Vismaz! Pavisam klusu tiek runāts – precīzāk, vispār netiek runāts - arī par tiem 500 stabiem latos, ko vēl pagājušajā vasarā Rīgas Dinamo sportiskajam kolektīvam ar līgumu apsolīja Latvijas televīzija. Šajā pavasarī tam bija jākrīt kluba makā. Jāpalasa valsts kontrolieres Sudrabas pēdējais ziņojums par auditu valsts televīzijas saimniecībā, gan jau atradīsim kādus konkrētus atskaites ciparus vai mājienus hokeja projekta sakarā. Tātad – ja parēķina, Dinamo brīvā vai papildus rocība ar ko variēt, lai slīpētu sastāvu, velk stipri pāri miljonam. Zinot, ka arī šogad MTG Group (TV3 un Viasat īpašnieki) grib no Dinamo iegādāties TV tiesības par skaidru naudu, bet komanda nemaz tā īpaši pēc šīs iespējas (lasi – naudas) neraujas, var pieņemt: a) vai nu sabiedriskā TV maksā vairāk par komercstacijām; b) vai nu komandas tā sauktajiem mazajiem jeb vietējiem akcionāriem īpaši svarīgas ir attiecības tieši ar sabiedrisko TV, kas, saprotams, spēlē daudz nozīmīgu lomu sabiedriski politiskajā viedokļu telpā. Tas gan tiešā veidā neattiecas uz hokeju, bet, ja ir iespēja savas biznesa intereses Latvijā veicināt ar valsts TV starpniecību, kāpēc to nedarīt? Kā smejies, ja valsts pati dod... Jo hokejs tomēr ir politika, ja reiz saprotam, no kurienes šim projektam nāk finansiālais atbalsts. Tātad – nauda Dinamo pietiek, lai gatavotos jaunajai sezonai, kas ir laba ziņa.