Noteikumi pāļu dzinējiem (Pērc Sporta Avīzi un lasi bez maksas)

Ko līdz Kirova Lipmana čomiskās attiecības ar Starptautiskās hokeja federācijas prezidentu Fāzelu, ja viņš nespēj savai komandai jeb darba grupai uzdot elementāru uzdevumu – saprast, kāds ir olimpiskā hokeja turnīra nolikums. Sāga ap Kuldas pieteikšanu Vankūveras sastāvam no malas izskatījās pēc situācijas ar apjukušu pusaudzi, kam mamma atņēmusi datoru... Precizēšu – pusaudža lomā nav Kulda. Šo lomu uz maiņām dala Lipmans kopā ar Znaroku. Skaidrs, ka viņiem „kaut kāds AHL aizsargs” tagad ir vajadzīgs, ko var redzēt jau pa gabalu ar neatbruņotu aci, bet – vairs nesanāk. Mūsu hokeja amatpersonas ne tikai nesaprata, kas notiek ar olimpiskā turnīra formātu un kārtību, bet – viņas vienkārši par noteiktajām iespējām nezināja. Znaroks nav muļķis – viņam taču bija jāsaprot, ko nozīmē, gatavot komandu olimpiādei. Kad Lipmans pateica, ka Naumovam nav jābūt Vankūveras pieteikumā, elpu ievilka Znaroks un... pēc mirkļa Kirovs jau dziedāja kopā ar treneri kā Bumbiere ar Lapčenoku – proti, ļoti saskanīgi. Tāpēc nav brīnums, ka nevienam no federācijas pat nevajadzēja domāt par Kuldas problēmu, jo „tā bija pateicis Znaroks”. Labi, trenerim ir raksturs un viņš ir autoritāte, taču – vai tajā brīdī tomēr nebija jābūt pienākumu sadalei vai atbildīgo personu noteikšanai, kas pašķirsta olimpiskā turnīra dokumentus un klusāk vai skaļās, bet kompetenti izstāsta – kas mūs sagaida, bīdot noteiktas konsekvences. Pie reizes paturot prātā arī plānu B. Tāds var nebūt Znarokam, jo viņam tāds raksturs, bet federācijai ir jābūt gatavai jebkuram pavērsienam.

Mēnesi pēc olimpiskās hokeja komandas sastāva paziņošanas, tās rezervistos iekļāva arī Oļegu Sorokinu un Artūru Kuldu, kuri, protams, sākotnēji tur nebija. Šis reveranss jau bija ar pompu un zemtekstu – redz, mēs tomēr esam prātīgi cilvēki, spējam atzīt savas kļūdas, saskatīt iespējas. Tomēr, izrādās, ar to šis stāsts beidzās. Labi, uzskatīsim, ka Sorokinam tagad jābrauc mājās, jo viņš nav izturējis konkurenci, cīņā par vietu sastāvā. Ja tas nav patiesais iemesls, tad šī situācija no malas izskatās vēl komiskāka, jo – lai pārliecinātos, vai Oļegs ir labāks par citiem vai – pelnījis vietu pamatsastāvā vai nē, viņu noteikti nevajadzēja vilkt pāri okeānam. Taču Kirovam laikam vēl joprojām ir arēnas pāļu sindroms, kad varēja pusi pasaules apjāt ar stāstiem par „mums viss kārtībā, mēs visu sakārtosim”. Sakātoja jau ar’, tikai olimpiskās spēles nav pāļu dzīšanas sacensības pie Fāzela namdurvīm. Civilizētā pasaulē tiek slēgti līgumi, atrunāti noteikumi. To zināja un saprata visi! Krievi ar kanādiešiem pirms spēlēm apmainījās ar skarbām laipnībām par turnīra nolikumu, tomēr beigās abas puses respektēja izstrādāto kārtību. Kirovs vēl aizvakar kaut ko murmināja no sērijas „būs jārunā ar Fāzelu”. Mīļais cilvēk, ko tu vari runāt, ja noteikumi visiem vienādi?! Ko tu vari tagad prasīt Kuldam un viņa darba devējiem, ja puisim vēl pirms pāris nedēļām bija skaidrs, ka viņš šim Latvijas izlases sastāvam nepiestāv, ko apliecināja oficiālie pieteikumi, kas bija publiski pieejami visai pasaulei?

Vakar Krievijas oficiālās amatpersonas pateicās tiem izlases hokejistiem, kas bija iekļauti tā sauktajā rezervistu sarakstā un aizvadīja pirmsolimpisko sagatavošanās posmu līdz brīdim, kad varēja vēl veikt izmaiņas kaujas sastāvos. Līdz 16. februārim. Krievi neteica – šie hokejisti nav derīgi, viņi brauc mājās. Viņi pateicās vīriem par izrādīto attieksmi un izpratni, novēlot izturību un tālāko veiksmi karjerās, jo tā noderēšot mātei Krievijai jau tuvākajā nākotnē. Pat krieviem pa šiem gadiem ir kaut kas pielecis, domājot par mērķiem, sasniegumiem un nākamību... Mūsu federācija bija daudz lietišķāka savos paziņojumos, kas atgādināja ierakstus pacientu slimības kartē. „Latvijas hokeja izlases rindās netiks pieteikts ne Oļegs Sorokins, ne Artūrs Kulda. Sorokins jau tuvāko dienu laikā atgriezīsies Rīgā.” Sak, suņu skriešanas sacensības ir beigušās, vārgākie dodas uz patversmi. Vai nav sireāli un tajā pašā laikā – saprotami? Ne vārda, ka vispār mājup tagad vajadzētu braukt arī oficiālās delegācijas hokeja cilvēkiem, jo – jēga no viņiem tāpat uz vietas Vankūverā nav lielāka par masu skatu veidošanas fonu atklāšanas ceremonijā. Diemžēl.