Buškevics tic sev

Ingmārs Jurisons

@IngmarsJurisons 2010-11-15 20:13

Buškevics tic sev — Sandis neatmet cerību, ka vēl spēlēs augstā līmenī. To arī novēlam!
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze

Nospēlējis 33 minūtes Polijas čempionātā, Sandis Buškevics atkal ir bez darba - Sopotas klubs ar latviešu saspēles vadītāju viņnedēļ nolēma iet dažādus ceļus. Kaut pēc pāris mēnešiem jau būs pāraudzis Jēzus vecumu, un pēdējos gados vairāk meklējis, kur spēlēt, nekā spēlējis, Bušiņš netaisās padoties. Cilvēki tikmēr mēļo - par daudz prasot...

- Sopotas komandā tomēr neizdevās nostiprināties. Kas nesanāca?
- Viss sanāca, taču situācija izvērtās citādāk, nekā bija domāts. Kluba vadība jau sezonas sākumā ļoti gribēja dabūt pie sevis amerikāņu saspēles vadītāju Lorinzu Haringtonu, taču tobrīd viņš atteica. Tāpēc klubs uzaicināja mani. Taču pagāja dažas nedēļas un amerikānis acīmredzot saprata, ka situācija tirgū nav tik spoža, kā bija cerējis, un pārdomāja. Līdz ar to klubs dabūja, ko gribēja, bet man nācās doties projām. Sākumā klubam bija doma mani tomēr paturēt uz brīviem nosacījumiem - ja kaut ko atrodu, varu braukt projām, un pretēji - ja nespēju spēlēt otrā numura pozīcijā, kā komandai vajadzīgs, no līguma var atteikties viņi. Taču šobrīd klubiem Eiropā ir diezgan strikti budžeti, Sopota nav izņēmums. Liekas naudas šādai greznībai neatradās, un nācās šķirties. Taču esmu priecīgs arī par to, ka bija iespēja patrenēties un uzspēlēt kaut vai šīs trīs nedēļas, un paldies Kārlim [Muižniekam] un klubam - izdevās atkal atgūt spēles garšu. Pēdējā nedēļā jau jutos daudzreiz labāk, nekā atbraucot, bet, nu - kā ir, tā ir. Kā saka, tas ir bizness... [Smejas.]

- Turpat Polijā kādam citam klubam acīs neiekriti?
- Polijā klubi jaunus spēlētājus drīkstēja pieteikt līdz 5. novembrim. Tagad logs ir ciet un atkal atvērsies tikai pēc trim mēnešiem. Tā ka Polija tā nebūs, taču ceru, ka... Nē, es neko neceru. Negribu neko teikt, citādi būs kā parasti šādās reizēs. Labāk paklusēšu... Ja būs, tad būs.

- Bet pēc pesimista neizklausies!
- Nē, nē. Ja jau varēju izturēt visu šo laiku ticot, ka kaut kas tomēr būs - vēl uzspēlēšu un ne zemākajā līmenī - un beigās to arī sagaidīt, tad šobrīd plinti krūmos nemetīšu ne tik. Ticu un ceru. [Smejas.]

- Tiešām nebija neviens brīdis, kad gribējās nospļauties un kārt kedas un nagliņas?!
- Nē. Tā nebija. Ir dažādi apstākļi, ģimene, un, protams - ir grūti, kad nevari darīt to, ko gribi un it kā arī vari. Taču man joprojām ir ticība, ka vēl uzspēlēšu, un ne tajā zemākajā līmenī. Vēl gribas baudīt basketbolu... Sopotas komandā pavadītais laiks šo apetīti tikai uzlabojis.

- Mazliet nekorekts jautājums, taču - jau tik ilgi pastāvīgi nespēlējot basketbolu, nav problēmu nodrošināt sev un ģimenei iztikšanu?
- Šajos laikos visiem grūti, bet, nu - kaut kā turamies. Ja būtu ļoti lielas problēmas, tad arī varbūt šajā dzīvē ķertos klāt kaut kam citam. Taču, kā jau teicu - es ticu sev. Vēl ticu sev kā basketbolistam un gribu spēlēt.

- Dzirdēts, ka Bušiņš nespēlējot tāpēc, ka nelaiž lejā savu cenu... Piemēram, pagājušogad Ventspilī.
- Jā, arī es esmu dzirdējis šādu versiju. Tiem, kas tic šīm runām, varu pateikt - pagājušajā sezonā nauda nekur un nevienā gadījumā nebija arguments. Par to pat nebija runas. Nav tā, ka neredzu, kas notiek apkārt, un prasu kādam miljonu... [Smejas.] Tā nav taisnība, tas ir tikai mīts. Ne reizi nav bijusi šāda situācija. Varu tikai ieteikt, lai cilvēki šajā sakarā nomierinās un labāk domā par savu kabatu.

- No Valmieras šodien gadījumā nav zvanījuši?
- Nav gan. Šodien tikai atgriezos Latvijā. Telefons ir ieslēgts.