Meisele un stellatslēga

Rīdzinieku pašreizējā vieta KHL turnīra tabulā ir milzīgs kompliments komandai un treneriem. Sezonas ievadā TV raidījumā „Overtime” treneris Ģirts Ankipāns raksturojot komandas sniegumu un panākumu atslēgu kopā ar raidījuma vadītāju Armandu Puči nonāca pie kopsaucēja, ka Rīga „Dinamo” ir „stipra rakstura strādnieku komanda”. Un tā vien šķiet, ka šis ziņojums ir atradis dzirdīgas ausis un sasniedzis adresātu, jo sezonas pirmajā nogrieznī komanda ir spējusi šo raksturojumu piepildīt ar konkrētu saturu.

Lai „stipra rakstura strādnieku komanda” gūtu panākumus, tai ir jābūt ļoti labi fiziski sagatavotai. Pirms sezonas plaši izskanēja, ka šogad Rīgas „Dinamo” ir gan strādājuši vairāk, gan arī paši spēlētāji pēc tik neveiksmīgas sezonas bija motivēti uz nometni jau ierasties krietni vien labākā kondīcijā. Sezonas ievadā spēlētājiem komandā un ap komandu ir iespēja pārliecināties, ka ieguldītais darbs atmaksājas. Skatoties perspektīvā, dinamiešu pašreizējās veiksmes, kas balstītas labā fiziskā sagatavotībā un pašaizliedzīgā darbā, ir ļoti laba ziņa, jo nozīmē to, ka nākotnē spēlētāju fiziskajai sagatavotībai tiks pievērsta vēl lielāka uzmanība. Un tad atliek cerēt, ka pozitīvs piemērs būs gana lipīgs, lai tam būtu arī sekotāji, jo spēlētāju vispārējā fiziskā sagatavotība ir viens no Latvijas hokeja „Ahileja papēžiem”. Ne velti lielajā hokejā sev atrast vietu un piesaistīt uzmanību biežāk izdodas tādiem fiziski labi sagatavotiem un spēcīgiem puišiem kā – Karsums, Ķēniņš, Daugaviņš, Girgensons, bet sarežģītāk tādiem Latvijā atzītiem tehniskiem spēlētājiem kā Indrašis vai Bukarts, kaut potenciāli, ja Indraša vai Bukarta iemaņām uzliktu kaut vai Kēniņa vai Karsuma rāmi, tad... Kad sapņo, esot acis jāaiztaisa, bet ne jau sapņošana šo rāmi nodrošina. Dinamieši ir atgriezušies pie hokeja panākumu pamatiem, ka „fiziskā sagatavotība un kārtība pārspēj meistarību” un atliek cerēt, ka spēka pietiks visai distancei.

Protams, lai gūtu panākumus, ar vienkāršu fizisko spēku un izturību ir par maz, vajadzīgs arī atbilstošs meistarības līmenis. „Dinamo” ir virkne lielisku izpildītāju katrā līnijā – Telkvists, Ozoliņš, Robinsons, Vilsons, Šehura, Hosa - uz kuru pleciem veidojas komandas spēle un rezultāts, tomēr kopumā komanda pagaidām pārsvarā darbojas ar meiseli un stellatslēgu, pie tam ar šiem instrumentiem ir bijis pietiekami, lai paveiktu darbu. Sezonas turpinājumā, kad komandas jauda periodiski varētu arī kristies, darba paveikšanai būs vajadzīgi krietni vien smalkāki instrumenti un atslēdziņas.

Treneru kolektīvs ir panācis, ka komanda saprot meiseles un stellatslēgas pielietojamību un spēj ar šiem instrumentiem paveikt darbu. Turpinājumā treneru galvenais uzdevums ir atrast atslēdziņas, kas papildus pašaizliedzīgam darbam, ļauj izmantot arī komandas rīcībā esošo spēlētāju labākās īpašības. Šie treneru meklējumi ir acīmredzami, bet pagaidām pie pārliecinošu rezultāta, kāda konkrēta veiksmīga virknējuma vai spēlētāju saiknes izskatā, tikt nav izdevies.

Rīgas „Dinamo” komandā lielisks piemērs ir Marsels Hosa. Spēlētājs, kurš līdz šim bijis, pazīstams vienlaicīgi gan kā lielisks momentu noslēdzējs, gan kā spēlētājs, kurš mēdz brīvi attiekties pret saviem pienākumiem aizsardzībā. Tomēr šogad Marsels ir perfekts komandas spēlētājs, pat viens no paraugiem pašatdeves un cīņasspara jautājumos. Jāpiebilst, ka šobrīd Hosa gandrīz vispār nav guvis vārtus pēc izspēlēm no sava ierastā punkta, bet pārsvarā ar pašaizliedzīgu darbu pretinieka zonā un no cīņas vārtu priekšā. Proti, arī Hosa, tāpat kā visa komanda, pārsvarā darbojas ar meiseli un stellatslēgu. Tomēr Hosas punkts nav atcelts un brīnumnūjiņa nekur nav pazudusi – treneri meklē un, lai noturētu pozīcijas brīžos, kad komandas jauda varētu arī kristies, būs arī jāatrod, atslēdziņas, ar kurām atslēgt Hosas punktu. Tieši tas pats attiecas uz Indraši, Šehuru un citiem spēlētājiem, kuri šobrīd paveic labu darbu, bet var un komanda gaida vairāk. Būs brīži, kad tas „vairāk” būs vajadzīgs.

Treneri ir labi nostādījuši spēli un panākuši, ka komanda izprot un tic, ka tas ir ceļš uz panākumiem. Tas dod treneriem laiku un ļauj metodiski un bez panikas turpināt atslēdziņu piemeklēšanu. Sezonas veiksmīgs turpinājums lielā mērā ir atkarīgs no tā vai komandai izdosies noturēt to jaudu, ko tā demonstrē šobrīd un vai instrumentu kastē izdosies atrast atslēdziņu uz nodalījumiem, kur atrodas arī pa kādam smalkākam un specializētākam instrumentam. Lai izdodas!