Jāņa Timmas fiziskie dotumi, spēles rokraksts un NBA potenciāls
Otrpus okeānam sevi pierakstījis vēl viens latviešu basketbolists – Jāņa Timmas personā. Tāds bijis viņa mērķis jau kopš bērnības, kas pārvērties realitātē. Timmu šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) jauno spēlētāju izvēlē 2. kārtā ar 60. numuru izvēlējās Memfisas „Grizzlies” vienība. Lizumā dzimušais basketbolists kļuvis par trešo latvieti, kas izvēlēts NBA. Kāds spēles rokraksts ļāvis nonākt līdz basketbola „Mekai” un kāds ceļš vēl ejams tālākai attīstībai? Turpinājumā...
Timma ar basketbolu sāka nodarboties jau agrā bērnībā Krāslavā, taču pieaugušo basketbolā ieleca 15 gadu vecumā, pārstāvot „DU/Swedbank” komandu Amatieru basketbola līgā. 2009./2010. gadā Timma BAA Rīga sastāvā triumfēja Latvijas basketbola līgas (LBL) 2. divīzijā, panākumu atkārtojot arī nākošajā sezonā, kļūstot par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju. 2010./2011. gada sezonā latvietis triumfēja arī Swedbank atbalstītajā Latvijas jaunatnes basketbola līgā. Pēc šīs sezonas Timma devās uz Grieķiju, kur vasarā atrādījās A1 sērijas komandai „Ikaros”, taču atgriezās atpakaļ Latvijā, kur ar BK Liepājas Lauvas komandu noslēdza viena gada līgumu. Nospēlējis sezonu Liepājā, Timma 2012. gada vasarā pievienojās BK Ventspils komandai, kuras sastāvā izcīnīja 2. vietu LBL čempionātā un uzvaru Baltijas basketbola līgā (BBL), kļūstot par „Final Four” vērtīgāko spēlētāju.
Jānis Timma ir vieglā un spēka uzbrucēja pozīcijas spēlētājs. Timmas augums bez apaviem pirms jauno spēlētāju izvēles NBA tiek lēsts ap 201 centimetru un svars - 102 kilogrami. Jāņa auguma parametrus basketbola lietpratēji raksturo visai piesardzīgi, taču uzsverot, ka latvietis ir fiziski spēcīgs. Lai gan auguma dotības basketbolistam ir acīmredzamas, ārzemju eksperti šo statistikas ailīti min kā vienu no galvenajiem trūkumiem, kas Timmam ir jāattīsta, lai spētu regulāri un kvalitatīvi spēlēt NBA. Ļoti svarīga sastāvdaļa, ko pārbauda pirms jauno spēlētāju izvēles ir „wingspan” jeb spārnu plētums. Zemāk redzamajā attēlā (Kobe Braients kā piemērs) redzams, ka spārnu plētums tiek mērīts no vienas, līdz otras rokas pirkstgaliem (apzīmēts ar bultiņām).
Šie rādītāji tiek salīdzināti ar cilvēka auguma garumu. Dabiski normāls spārnu plētums ir gandrīz vienāds ar cilvēka augumu. Timmas augums ir aptuveni 201 cm, taču spārnu plētums - ~204 cm. Būtiska atšķirība starp abiem rādītājiem nav, tāpēc Timmas plētumu nevar uzskatīt kā bonusu, kas ir iedzimts, nevis kuru varētu izkopt un attīstīt. Kāpēc tik svarīgi ir šādi parametri? Ja spārnu plētums ir lielāks par augumu, tad droši var apgalvot, ka basketbola laukumā tas nesīs daudz augļus. Bieži vien basketbola eksperti smejot teikuši, ka labāk būt īsam, bet rokas sniedzas teju līdz potītēm. Katrā tekstā daļa savas patiesības... Garās rokas palīdz basketbolistiem savākt vairāk atlecošās bumbas, efektīvāk nostrādāt aizsardzībā, pārtvert bumbas un daudzas citas lietas. Labs piemērs iz vēstures ir Deniss Rodmens, kura augums ir tikai 207 cm, taču spārnu plētums – 225 centimetri. Ko deva iedzimtie fiziskie dotumi basketbolistam? Vidēji spēlē produktīvākajā sezonā NBA savākt 18,7 atlecošās bumbas. Fenomenāli, tāpēc auguma parametru noteikšana ieņēmusi svarīgu lomu pirms jauno spēlētāju izvēles. Timmas sakarā – Jānim šādas dotības Dievs nav devis.
Pirms jauno spēlētāju izvēles tiek mērīta atspere jeb, cik augstu cilvēks spēj uzlekt no vietas un ar ieskrējienu. Timma no vietas var uzlekt 71 cm augstumā, taču augstākais šī gada jauno spēlētāju izvēles lēciens pieder Kodijam Zelleram – 89 cm. Latvietis atbilst aptuveni vidējam pagājušās sezonas NBA spēlētāju statusam – ap 70 centimetri. Ar ieskrējienu Timma lec 84 cm augstumā. Secinājums pēc rezultātu aplūkošanas ir vienkāršs – ar atlētiskumu latvietis nevar izcelties, taču atbilst NBA vidējiem rezultātiem. Tas nozīmē, ka problēmu šajā rādītāja nevajadzētu būt, taču ir iespēja izaugsmei.
Ātrums ir svarīga basketbola sastāvdaļa, ko pārbauda arī NBA. Timma apkārt soda laukumam spēj apskriet 11,62 sekundēs, atpaliekot no ātrākā skrējēja C.J. Leslija vairāk kā par sekundi. Apkārt soda laukumam ir jāskrien sāniski, uz priekšu un atmuguriski, tādejādi var noteikt skriešanas ātrumu dažādās pozīcijās un situācijās reizē (skatīt video).
Timma Eiropā vairāk piekopj spēli 4. numura pozīcijā, taču epizodiski spēlē kā vieglais uzbrucējs. Šai pus okeānam ar Timmas auguma parametriem apvienot spēli dažādās pozīcijās ir vieglāk. Basketbolists pats atzinis, ka vieglāk esot spēlēt spēka uzbrucēja postenī, jo trešie numuri ir daudz kustīgāki, nākas daudz skriet līdzi, tāpēc jāpatērē daudz spēka. Ārzemju skauti Jāņa ātrumu min kā vienu no galvenajiem trūkumiem – gan spēlētāja, gan ekspertu domas sakrīt, kas nozīmē, ka ir izaugsmes iespējas! Kā 4. numuram vairumā gadījumos uz trīspunktu līnijas jāliek bloki, lai komandas biedri var vieglāk atbrīvoties no sedzēja, taču pašam nākas palikt uz trīs punktu līnijas. Šajā zonā Jānis jūtas droši un ir efektīvs, jo ir labs trīs punktu metējs (skatīt video no 2:52).
Mūsdienu basketbolā spēlētāji var spēlēt vairākās pozīcijās. Tas norāda par basketbolista kvalitātēm – jo plašāk var spēlēt, jo grūtāk pretiniekiem. Timma sarunā ar sportacentrs.com atzina, ka šāds spēles stils viņam netraucē rādīt labāko sniegumu. Jānis var spēlēt gan par 3. numuru uzbrukumā un aizsardzībā, gan spēka uzbrucēja postenī. Timma šajā sakarā pauda gandarījumu: „Tas nāks man tikai par labu – jo vairāk mācēsi, jo labāks būsi.” Turpinot par pozīcijas izvēli spēles laikā, Timma raksturojot sevi izteicās, ka pozīcijas maiņa un rotācija spēles laikā dod lielas priekšrocības: „Uzbrukuma laikā groza tuvumā man ir iespēja uzspēlēt kā 4. numuram pret 3. Tas pretiniekam sagādā problēmas, jo man ir lielāka iespēja mazāku spēlētāju iespiest groza tuvumā.”
Timma šogad piedalījās NBA pirms drafta jauno spēlētāju treniņnometnē „adidas Eirocamp 2013”. Latvietis sevi labi parādīja, izpelnoties lielu uzmanību pēc vienas spēles epizodes, kur ātrajā uzbrukumā basketbolists trieca bumbu grozā no augšas. Šeit Jānis pierādīja, ka ātrajos pretuzbrukumos (transition offence) spēj atrast labu pozīciju. To Jānis ne vienu reizi vien ir demonstrējis. Lai gan Timma nav ātrākais basketbolists, taču spēj atrast racionālāko un labāko pozīciju laukumā (skatīt video).
Spēlējot Eiropā Jānis savas fiziskās dotības efektīvi izmanto spēlē ar muguru pret grozu. Timmam ir labi fiziskie parametri, spēj ieņemt labi vietu groza tuvumā – ja ir laiks sagatavoties, tad izdodas gūt vieglus punktus. Lai sevi latvietis pierādītu otrpus okeānam, viss būs paša rokās – jāuzlabo metiena, lēmuma pieņemšanas ātrums un kāju darbība aizsardzībā. Ja būs progress šajos rādītājos, tad debija NBA nebūs aiz kalniem. Pašlaik NBA pieprasītākie spēlētāji ir vieglie uzbrucēji (šādiem parametriem basketbola „Mekā” Jānis atbilst), kuriem ir labs caurgājiens (viens pret vienu) un laba viens pret viens aizsardzība. Latvietis portālam Krāslava.lv sūkstījās, ka viens pret viens amerikāņi ir ļoti labi, taču Eiropā viņiem bieži vien būtu nostaigāts. Timmam ir labs caurgājiens (skatīt video no 1:35), taču kā min draftexpress.com eksperts Džonatans Givonijs – Timmas fiziskās dotības ļautu kļūt par labu aizsargu, taču šobrīd viņš tāds nav. Tas ir viņa pats lielākais trūkums. Ja latvietis spēs apvienot šīs komponentes, tad izredzes tuvāko gadu laikā debitēt NBA ir vērtējamas ar „+” zīmi.
Timmam ir potenciāls nokļūt NBA – to apstiprina zināmi ļaudis otrpus okeānam minot, ka latvietim joprojām ir fiziski jāattīstās, lai spētu regulāri spēlēt NBA. Memfisas „Grizzlies” komandas izvēle tiek lēsta kā laba, jo līdz šim Timma ir manāmi progresējis (jāsaka paldies BK „Ventspils” komandai un Robertam Štelmaheram, un citiem). Galvenais iemesls, kāpēc Jānis pamanīts otrpus okeānam, ir labā trīspunktu metienu realizācija. Kāpēc Memfisa izvēlējas tieši Timmu ar 60. numuru, nevis citu spēlētāju? Komanda rēķinās ar latvieti, izvēlējās viņu kā trešo komandas opciju šī gada jauno spēlētāju izvēlē, lai basketbolists vēl kādu gadu spēlētu Eiropā un attīstītos, taču pēc tam pārceltos un ASV. 2. kārtā izvēlētajiem spēlētājiem nav garantēts līgums ar NBA komandu, tāpēc vēlme pierādīt Jānim sevi būs vēl lielāka. Šādas baumas klīst pie jeņķiem, taču jāņem vērā, ka iepriekšējās likumsakarības liecina par labu viņu teiktajam – spēlētājs attīstās, taču vēl ir kur augt. Ārzemju skauti min, ka latvietim ir centības trūkums, taču Latvijā uzticami avoti vēstījuši, ka Timma pēc skandāla pirms dažiem gadiem, ir mainījis savu attieksmi pret spēli un dzīvi. Viss ir atspoguļojies arī rezultātos, taču patieso latvieti acīmredzot amerikāņi nemaz nezina.
Svarīgs ir fakts, ka Timma pašlaik NBA atbilst 3. numura pozīcijas spēlētāja parametriem. Šāda tipa spēlētāji kā aizsargi-uzbrucēji, uzbrucēji un uzbrucēji-centri (spēlētāji, kurus var klasificēt kā 3. vai 4. numurus) Memfisas komandā ir desmit. Liela konkurence... Atgādinājumam interesants ir fakts, ka kopš 1995. gada tikai divi spēlētāji, kas izvēlēti ar 60. numuru, ir aizvadījuši 100+ spēles ar vismaz 10 minūšu vidējo pavadīto laiku laukumā.
Timmam izredzes ir... Latvieši cer, ka būs trešais latvietis, kas spēlēs NBA. Skautu un ekspertu prognozes arī nav peļamas un cerams, ka iepriekš minētos trūkumus Jānis pārvērtis par efektiem. Veiksmi turpmākajā izaugsmē latvietim, kas nonācis pie pasaules labākās līgas durvīm!
par aizsardzību - tā tiešām Jānim ir nopietna problēma un to ļoti labi varējām redzēt LBL finālsērijā. Denielss, kurš augumā ir apmēram līdzīgs, taču fiziski spēcīgāks, Jāni groza apakšā apspēlēja un izgrūstīja kā vien gribēja, savukārt nedaudz tālāk no groza, faktiski ar 1./2. soli jau bija viņam garām... un Denielss ne tuvu nebija tas ātrākais vai meistarīgākais vecis, pret kuru varētu atļauties izskatīties tik švaki defā.
secinājums - Timmam vēl daudz jāstrādā, lai sekmīgi spēlētu augsta līmeņa klubā Eiropā, par NBA nemaz nerunājot. taču materiāls ir - viennozīmīgi!
runājot par wingspan, ievērības cienīgs ir Bobcats spēlētāja Bijombo "spārnu platums" - pie viņa auguma 206cm, tas ir 231cm... fantastika!
Galvenie mīnusi šeit jau tika labi uzskaitīti, manuprāt, būtiskākais no viņiem –kāju darbība, kas traucē gan uzbrukumam, gan labai aizsardzībai. Treniņos kāju darbību neviens īpaši pastiprināti netrenē, tāpēc šeit ir jautājums par pašmotivāciju atrast papildus laiku savu prasmju uzlabošanai.