Kulda par hokeju, alu un Čeliosu

Arī Latvijas hokeja ļaužu attieksme pret Kuldu bijusi divējāda. Vispirms apbrīna par jaunā talanta izkārpīšanos uz NHL, pēc tam tāda kā vilšanās, ka Artūrs labprātāk runā krievu valodā nekā latviski. It kā latviešu valoda būtu pasaulē pati lielākā vērtība! Bet Veimārā dzimušais Kulda runā četrās valodās. Dzimtajā krievu, protams, vislabāk, tad droši vien angļu, vācu, kā jau Herdera vidusskolas absolventam klājas, un, protams, arī latviski.
Bet ne jau par filoloģiju šī saruna.
- Artūr, es par spēlētajiem spriežu tikai pēc tā, ko pats savām acīm esmu redzējis. Līdz Manheimai tu man biji diezgan izplūdusi bilde. Kādai lomai tevi gatavo NHL?
- Kā aizsargu, kurš vairāk aizsargāsies un izslēgs no spēles pretinieku līderus. Man šāda loma patīk, Pīterboro un Čikāgā tā esmu spēlējis un man tas iet pie sirds. Mani allaž laiž pret sāncenšu pirmo maiņu ar uzdevumu spēlēt pret kādu personīgi. NHL esmu nospēlējis tikai pāris mačus un runāt par savu NHL spēlētāja manieri nebūtu solīdi, bet Ontario junioru līgā visas astoņas spēles individuāli sedzu Tavaresu. Kā viņš uz ledus, tā arī mēs abi ar Bogosjanu. Ir interesanti spēlēt pret drafta pirmajiem numuriem.
- Tava loma ir neitralizēt līderus, bet NHL četrās spēlēs esi ticis pie divām piespēlēm.
- Lai kāds arī tu nebūtu, katrs cenšas dabūt kādu punktiņu. Šogad Čikāgā es diezgan bieži pieslēdzos uzbrukumam. Droši vien mans uzdevums nav daudz skraidīt pa ledu kā pussargam, taču, ja ir situācija, tā jāizmanto. 25 punkti Čikāgā - tas nav maz, turklāt es tikpat kā nemaz nespēlēju vairākumā.
- Un tāpēc tev regulārajā čempionātā bija ekstra plus/mīnus rādītājs. Kā iespējams nopelnīt plus 47?
- Kad sāku sezonu, man bija mīnus trīs, bet tad vienā spēlē uzreiz nopelnīju plus seši, un tā tas aizgāja. Uzvarējām ar sešām vai septiņām ripām un mans plus seši bija jauns kluba rekords. Tā viens plusiņš, tad otrs - ielika vienā pārī ar Čeliosu, spēle mums aizgāja, un tā arī sanāca 47.
- NHL arī tev ir plus divi.
- Varēja būt arī plus četri, ja Ovečkins neiemestu divas ripas...
- Vai savu pirmo spēli NHL labi atceries?
- Ne katru maiņu, bet atceros. Tas atkal bija interesants notikums. Vakarā ilgi nevarēju saņemties iet pie miera līdz beigās tomēr aizgāju gulēt. Tikko biju iekāpis gultā, zvana telefons, Atlantas numurs. Lai vācot kopā formu un lidojot uz Minesotu. Savācu formu, atlidoju, bet kur forma? Gribēju paslidot no rīta, bet vakarā forma jau bija klāt. Lieliska halle, laba mājinieku komanda un mēs vēl arī uzvarējām ar 3:2. Pašam liekas, ka spēle izdevās.
- ''Tharshers'' ir astoņi aizsargi ar līgumiem. Heinsī un Kubinam pa piecu miljonu līgumiem, Enstrēmam un Odujam - pa trim miljoniem, pārējie četri jauni un perspektīvi, bet tavs bijušais pārinieks Bogosjans izpelnījies kapteiņa palīga godu.
- Pērn arī bija astoņi aizsargi ar vienvirziena līgumiem, bet devītais bija pie mums Čikāgā. ''Wolves'' sezonas sākumā bija vienpadsmit aizsargu, no tiem septiņi ar NHL pieredzi, pēc tam vēl klāt nāca Čelioss. Konkurence ļoti nopietna un uz rezervistu soliņa sēdēja puiši ar desmit un divdesmit spēlēm iepriekšējā sezonā NHL. Vēl viens bija tāds, kurš pirms tam Čikāgā bija vadošais aizsargs. Pie konkurences esmu jau pieradis. NHL nekas viegli rokās nedodas.
- Kurš tev jānokož, lai tiktu ''Thrashers''?
- To, kurš tobrīd izkritis no aptveres. Tad svarīgi ir nonākt kluba aptverē, un un tad spēlēt un spēlēt. Bet sāksies viss treniņnometnē.
- Vai tu jau zini, kurš būs Atlantas jaunais treneris?
- Nē, tas vēl nav zināms. Man atkal vajadzēs sevi no jauna pierādīt.
- Vai Čelioss pēc treniņiem tevi nesūta pēc alus?
- Nē. Viņš ir superīgs cilvēks. Man agrāk i ne sapņos nerādījās, ka kādreiz spēlēšu vienā maiņā ar tādu grandu - trīs Norisa trofejas, vairāki Stenlija kausi, vairāk par tūkstoti spēlēm NHL. Kad pirms sezonas runāja, ka pie mums var spēlēt Čelioss, visi par to smējās: Čelios, un pie mums Čikāgas ''Wolves''? Slidojām treniņā aiz viņa, skatījāmies, ko viņš dara, bet spēlētājs Kriss ir ļoti labs. Un ļoti mīl hokeju. 27 profesionāļa sezonas... Viņam patīk hokejs, patīk būt komandā, tas jau ir kā dzīves veids. Varētu domāt, ja cilvēkam jau 48 gadi, ko gan viņam vēl vajag, bet Čeliosam hokejs dod baudu. Un viņš vienmēr ir labā formā.
- Un kādu alu tu dzer Amerikā?
- Tīri sakarīgs ir tas, kuru tu pats no Vankūveras reklamēji - ''Kokanee'', bet es ar alu neaizraujos, turklāt Amerikas alus nemaz nav alus.
- Pērnvasar runāju ar Oskaru Bārtuli un novēlēju, lai viņš Ziemsvētkus sagaida Filadelfijā, bet šovasar uz Latviju atved Stenlija kausu. Pēdējo novēlējumu vairs nav iespējams izpildīt, bet ko man novēlēt tev?
- Vispirms tikt Atlantas sastāvā un tur palikt, man šis ir līguma gads, tāpēc vajag labi aizvadīt sezonu. Čikāgā atgriezties negribu, man visas domas ir tikai Atlantā. Uz Čikāgu es negribu braukt. Zinu, ka varu spēlēt ''Thrashers''. Pirms tam man kārtīgi jāpastrādā Rīgā un pēc tam Bobija Ora nometnē Toronto.