“Warriors” iepērkas NBA centr(āl)tirgū, Biedriņš paliek

Ko „Warriors” ir ieguvuši?

Goldensteitas kluba vadība jau vairāku sezonu garumā centās iegūt papildinājumu garajā galā. Kluba jaunais īpašnieks Džo Leikobs pēc kontrolpaketes iegūšanas 2010.gadā to pasludināja par prioritāti. Mēģinājumi iegūt Amarī Stoudamairu, Taisonu Čandleru un Deandrē Džordanu nevainagojās panākumiem, un ģenerālmenedžeris Lerijs Reilijs turpināja meklēt. Sezonas sākumā pat izskanēja baumas, ka kareivji varētu iegūt Dvaitu Hovardu, bet NBA pazinējiem uzreiz bija skaidrs, ka tas nav nopietni. Aizvakar gan parādījās informācija, ka „Warriors” it kā veicot sarunas ar „Magic” par Elisa, Biedriņa un snaipera Dorela Raita aizmainīšanu, tiesa, nevis lai iegūtu Hovardu, bet lai, darījumā iesaistot Ņūorleānas „Hornets”, uz Oklendu dotos mums labi zināmais Vācijas izlases centrs Kriss Keimans. Darījums tomēr nenotika, un tieši „Warriors” no tā atteicās, jo parādījās iespēja centra pozīcijā iegūt vēl labāku materiālu – 2005.gada drafta izvēli Nr.1 Endrjū Bogutu.

Boguts ir pēdējās dekādes Austrālijas basketbola lielākais lepnums, kurš pirmo reizi sevi ļoti skaļi pieteica 2003.gada pasaules U-19 čempionātā, kad palīdzēja savai izlasei izcīnīt zelta medaļas, un pats tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju, vidēji spēlē gūstot 26 punktus un izcīnot 17 atlēkušās bumbas (salīdzinājumam – tikko Rīgā notikušajā 2011.gada U-19 čempionāta neapšaubāmajam MVP lietuvietim Jonam Valenčunam bija „tikai” 23+14, tā kā variet iedomāties, kā austrālietis plosījās 2003.gada turnīrā). Boguts ir pirmais ķenguru zemes pārstāvis, kurš NBA draftā tika izvēlēts ar pirmo numuru, un kopumā viens no sešiem ārpus ASV dzimušajiem basketbolistiem, kuriem ticis tāds gods (pārējie pieci – Maikls Tompsons (1978, Bahamu salas), Hakims Olaidžuvons (1984, Nigērija), Maikls Olovokandi (1998, Nigērija), Jao Miņs (2002, Ķīna), Andrea Barnjāni (2006, Itālija)). Boguts ir izteikts centra spēlētājs, fiziski ļoti spēcīgs, (213 cm, 118 kg), kurš pārsvarā darbojas tieši abos soda laukumos. Endrjū ir viens no labākajiem līgas centriem aizsardzībā. Savā laukuma pusē austrālietis ir labs gan individuāli 1-uz-1 kā pretinieku milžu noturētājs, gan arī kā pārējo komandu biedru aizsardzības robu apdrošinātājs (pēdējās 3 sezonās virs 2 blokiem spēlē). „Warriors” vadība jau paspējusi atzīmēt, ka Boguta aizsardzības kvalitātes lieliski iet kopā ar kareivju pamatsastāva spēka uzbrucēja Deivida Lī uzbrukuma talantiem, veidojot patiešām solīdu garo spēlētāju līniju.

Papildus austrālietis labi cīnās par atlecošajām bumbām (karjerā 9,3 bumbas spēlē), ir pietiekoši labs piespēlētājs (2,3) un var gūt arī punktus (karjerā 12,7 punkti spēlē, labākajā sezonā bija pat 15,9). Bijušajam bukam (Milvoku, ne Gulbenes...) ir tikai divi mīnusi – pirmkārt, viņš tomēr nav spēlētājs, kuram regulāri var uzbrukumā, īpaši izšķirošajos brīžos, uzticēt bumbu ar pārliecību, ka centrs visu nokārtos. Jo uzbrukumā 1-uz-1 nav viņš tik meistarīgs kā Gazols, Novickis vai Barnjāni, un arī pavāji met soda metienus (karjerā 57,4%). Uzbrukuma talantu trūkumu vēl varēs aizstāt citi spēlētāji (jau pieminētais Lī, arī Stefons Karijs), tāpēc „Warriors” līdzjutējus vairāk uztrauc otra lieta – Boguta traumatisms. Savainojumu dēļ Endrjū tikai pirmo no savām septiņām sezonām ir nospēlējis pilnībā. Ieskaitot šo, pēdējos 4 gados kopā Boguts ir izlaidis 106 spēles, bet šosezon potītes lūzuma dēļ piedalījies vien 12 mačos. Šobrīd nav zināms, vai austrāliešu milzis šosezon spēs atgriezties laukumā.

Atkal negribētais Stīvens Džeksons

Otrs spēlētājs, kas iepriekš minētā darījuma rezultātā nonāca „Warriors”, ir uzbrucējs Stīvens Džeksons, kuram šī ir atgriešanās Oklendā. 33 gadus vecais veterāns reiz jau bija karavīrs nepilnas trīs sezonas no 2007-2009.gadam, turklāt komandā pildot kapteiņa funkcijas. Kapteinis Džeks (Captain Jack – tāda savulaik Džeksonam bija iesauka Goldensteitā) pirmo reizi Oklendā nonāca kā negribēta piedeva Ala Haringtona darījumā 2007.gada janvārī, un arī šoreiz „Warriors” labprātīgi viņu nebūtu ņēmuši. Tāds bija „Bucks” nosacījums – ja gribiet Bogutu, jāņem arī Džeksons ar savu sarežģīto raksturu un nākamajā sezonā viņam paredzētajiem 10 miljoniem ASV dolāru.

Par 203 cm garo vieglo uzbrucēju kareivju faniem palikušas neviennozīmīgas atmiņas. Džeksons bija Goldensteitas 2007.gada komandas – „We Believe” modeļa – sirds un dvēsele. Stīvens ir spēlētājs, kuram vienīgajam „Warriors” sastāvā gan tad, gan tagad ir NBA čempionu gredzens (izcīnīts 2003.gadā kopā Sanantonio) un kurš savā pirmajā sezonā Oklendā ar savu emocionālo dabu, līdera kvalitātēm un, protams, arī ar sniegumu laukumā spēja iedvesmot savus partnerus lieliskam regulārās sezonas noslēgumam un tam sekojošam triumfam pār Dalasas „Mavericks” izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā. Taču Džeksons ir arī vīrs, kurš var sagādāt lielas problēmas. Vīrs, kurš emocionālo paģiru laikā var jebkurā mirklī pieprasīt maiņu – šādos brīžos Kapteinis Džeks kļūst tik neizturams komandas ģērbtuvē, ka „Warriors” 2009.gadā aizmainīja viņu pie pirmās iespējas uz Šarlotes „Bobcats”. Vīrs, kurš var pieprasīt obligātu un neadekvātu līguma pagarināšanu līdz termiņam, kad spēlētājam būs 37 gadi – tieši tas tikko notika Milvokos. Un, kad galīgi širmītis aizveras, Džeksons var kļūt par ārtestveidīgo (atvainojiet, Pasaules Miera kungs, Jūs gan variet sevi saukt kaut vai par Māti Terēzi, bet Jūsu būtību tas nemaina...), kurš iet tribīnes pārmācīt līdzjutējus – labi atceramies 2004.gada „Pacers”-„Pistons” kautiņu. Tāpat Stīvens var izvilkt stroķi un nedaudz pašaudīties pa striptīzklubu – arī šāds gadījums ir spēlētāja krāsainajā biogrāfijā.

„Warriors” bosiem noteikti ir jārēķinās ar Džeksona brīžiem nevaldāmo raksturu, bet viņa karjera liecina par faktu – kad Stīvens ir motivēts, viņš var būt labs palīgs. Turklāt abos laukumos galos. Kad uzbrucējs ieslēdzas pilnībā, viņš var būt ļoti agresīvs – savā pirmajā viesizrādē Oklendā viņš labākais kareivju perimetra spēlētāja aizsardzībā. Vai izdosies „Warriors” galvenajam trenerim Markam Džeksonam atrast pareizo pieeju savam uzvārda brālim un vai vispār Goldensteita saista nopietnas cerības ar vienu no saviem jaunieguvumiem, noskaidrosim jau tuvākajā laikā. Pastāv gan iespēja, ka Džeksons nemaz atkārtoti neuzvelk "Warriors” formas kreklu, ja klubs nolemj pēc šīs sezonas izpirkt spēlētāja līguma pēdējo gadu, un, lai Stīvens nebojātu komandas garu, atlikušajos šīs sezonas mačos viņš netiek ielikts sastāvā. Bet visticamāk tas nenotiks – publisku atbalstu uzbrucējam pauduši gan Marks Džeksons, gan Džo Leikobs. Turklāt Leikoba kungs jau paziņojis, ka atteikšanās no rezultatīvākā spēlētāja par labu traumētam centram nekādā gadījumā netika veikta, lai komanda atlikušajā sezonas daļā vairāk zaudētu un spētu saglābt 2012.gada drafta pirmās kārtas izvēli (pēc vienošanās ar Jūtas „Jazz” kareivjiem jāatdod džezmeņiem 1.kārtas izvēle, ja vien tā nav septītā vai augstāka). Tieši otrādi, darījums esot veikts, lai jau šogad lielais boss un treneris varētu izpildīt savu faniem doto solījumu – pēc 5 gadu pārtraukuma iekļūt izslēgšanas mačos. Tā kā visticamāk „Warriors” dos veterānam iespēju sevi pierādīt laukumā, lai kluba vadība apstiprinātu savus vārdus ar darbiem.

Ko „Warriors” ir zaudējuši?

Skaļākais vārds, no kā Goldensteitai bija jāšķiras, protams, ir Montei Eliss. Starp citu, basketbolists par savu aizmainīšanu uzzinājis tikai, kad jau bija ieradies Sakramento arēnā un sācis pārģērbties spēlei pret „Kings” – lūk cik nežēlīgs var būt Ziemeļamerikas sporta bizness... 26 gadus vecais spēlētājs aizvada savu septīto gadu līgā (visas Oklendā), viņš bija „Warriors” otrs apmaksātākais spēlētājs (11 miljoni sezonā, vairāk par Montei saņem tikai Lī) un bija kļuvis par komandas uzbrukuma identitāti – rezultatīvais aizsargs pēdējās piecās sezonās bija guvis vismaz 19 punktus spēlē. Dēļ rādītā atraktīvā basketbola Eliss kļuva par fanu mīluli, bet viņam tika pārmests par pārāk savtīgo spēles stilu (šosezon gan vidēji spēlē 6 piespēles – karjeras labākais rādītājs) un sniegumu aizsardzībā. Lai arī Džo Leikobs atzina, ka viņam ļoti patika vērot Elisu laukumā, kluba prioritātes bija palikt lielākiem visās pozīcijās un vairāk tendētiem uz aizsardzību. Oklendā saprata, ka aizsargu pāris Karijs-Eliss ir pārāk sīks priekš NBA standartiem, un neparocīgo mikrodueļu (mismatch) dēļ labu aizsardzību uzlikt nebija iespējams. Diez’ kāda tagad izskatīsies „Bucks” komandas aizsardzība, Elisam spēlējot kopā ar vēl mazāko Brendonu Dženningsu – tā jau būs buku galvenā trenera Skota Skailza problēma.

Papildus Goldensteitai bija jāšķiras no uzbrucēja Ekpei Jūdou un centra Kvamī Brauna. Maikla Džordana lielākas menedžera kļūdas atdošana drīzāk ir ieguvums nekā zaudējums, bet Jūdou vietā kareivji labprātāk būtu šķīrušies no Andra Biedriņa. Jo, pirmkārt, „Warriors” labprātāk no savas algu cepures (salary cap) izsvītrotu Andrim solītos 9 miljonus sezonā, nevis tikai 3,5, kas pienāksies Jūdou un tagad gulsies uz Milvoku pleciem. Un, otrkārt, kopumā Biedriņš un Boguts ir diezgan līdzīgi spēlētāji – ar limitētu uzbrukuma potenciālu un tendēti uz aizsardzību. Jūdou tomēr ir cita tipa basketbolists, un komandu ir labāk veidot no dažādiem spēlētājiem, kuri var viens otru papildināt. Bet, kā jau tika prognozēts, Biedriņu šosezon aizmainīt neizdevās.

Darījuma saldo un nākotnes scenāriji

„Warriors” ir šķīrušies no rezultatīvākā spēlētāja, no perspektīva jaunā uzbrucēja un no centra, kurš tāpat bija nelietojams. Ieguvumi – potenciāls All-Star kalibra centrs savos labākajos gados (27), tiesa, ar veselības problēmām, kā arī pieredzējis uzbrucējs ar neskaidru motivāciju. Ņemot vērā arī saspēles vadītāja Stefona Karija (ap kuru – nevis ap Elisu – Goldensteita izvēlējās veidot kluba nākotni) problēmas ar savainojumiem, jāsecina, ka darījumam ir zināms riska faktors. Bet tomēr šo rindu autors vairāk gribētu pievienoties viedokļiem, ka no šīs maiņas „Warriors” vairāk iegūs nekā zaudēs. Jo vieglāk jau ir nedarīt neko un cerēt uz brīnumu (Karijs-Eliss kļūst par aizsardzības superduetu), bet tas, šķiet, nav Leikoba kunga stilā. Turklāt ļoti reti NBA parādās iespēja iegūt labu garo pret labu mazo – tāda noteikti bija jāizmanto. Kā šī maiņa realizēsies laukumā, to rādīs tikai laiks, bet atļausimies paspekulēt:

Pozitīvais scenārijs – Karijs un Boguts vairs netraumējas tik regulāri, un abi kopā izlaiž maksimums 15 spēles sezonā, Džeksons Džeksonam uzdāvina „We Believe” kreklu, un spēlētājs, pozitīvo emociju vadīts atkal spēlē kā 2007.gadā. Deivids Lī kopā ar Bogutu kļūst vēl labāks. Andris Biedriņš atgūst agrāko iedvesmu un pārliecību un sev atvēlētajās 15-20 minūtēs savāc gandrīz double-double. „Warriors” jau šosezon tiek play-off (šobrīd kareivji atrodas 4 uzvaru attālumā no 8.vietā esošās Hjūstonas) un turpmākajos 5 gados kļūst par regulāru izslēgšanas spēļu dalībnieci, vienreiz iekļūstot arī Rietumu finālā.

Negatīvais scenārijs – Karija potītes turpina neturēt slodzes, problēmas arī Bogutam, katrs regulāri izlaiž vismaz 20 spēles sezonā, Džeksons Džeksonam uzdāvina „We Believe” kreklu, kuru spēlētājs trenera acu priekšā saplēš un paziņo, ka viņam vajag 5-gadu-50-miljonu līguma pagarinājumu, pretējā gadījumā basketbolists atsakās iziet laukumā un sola sašaut kubu „Oracle” arēnā vai pakārties ģērbtuvē, Deivids Lī nevar saspēlēties ar Bogutu, Andris Biedriņš turpina spēlēt kā šosezon, pilnībā pazaudējot trenera uzticību. „Warriors” šogad neiekļūst izslēgšanas mačos, turklāt, paliekot 9.vietā Rietumos, komanda zaudē 2012.gada drafta 1.kārtas izvēli par labu „Jazz”, un Goldensteita arī turpmākos 5 gados neiekļūst play-off.

Visticamāk realitāte būs kaut kur pa vidu. Kuram variantam tuvāk, spriediet paši.

Kādu iespaidu maiņa atstās uz Biedriņu?

Kā jau šo rindu autors bija paudis iepriekš, Biedriņam bija nepieciešamas jebkādas izmaiņas. Protams, labāk būtu tikt aizmainītam uz citu komandu, bet arī šāds notikumu pavērsiens var nākt Andrim par labu. Īstermiņā noteikti. Tā kā Boguts vēljoprojām nevar palīdzēt laukumā, Biedriņam liktenis atkal ir piespēlējis neticamu iespēju doties laukumā sākumsastāvā. Pirmajā mačā pēc darījuma pret Sakramento treneris Andrim ļāva laukumā cīnīties 30 minūtes – rezervistam, kurš pēdējos 5 mačos kopā bija spēlējis tikai 24 minūtes un nebija guvis ne punkta... Starp citu, pēdējo reizi Biedriņa minūšu skaits ceturtajā desmitā bija iesniedzies 2010.gada 14.decembrī, tātad tik daudz mūsu centrs nebija spēlējis 15 mēnešus.

Pēc pēdējās informācijas Boguta salauztās potītes stāvoklis tiks vērtēts pēc 2 nedēļām – tā joprojām tiek saudzēta speciālā aizsargzābakā. Tātad laukumā austrālietis varēs atgriezties ne ātrāk kā pēc četrām-piecām nedēļām, līdz ar to veselu mēnesi Biedriņš būs vienīgais kaut cik pieredzējušais „Warriors” centra spēlētājs. „Tā ir Dieva roka!”, teiktu Djēgo Maradona. Būs vien jāpiekrīt. Basketbola Svētais Pēteris jeb šajā gadījumā Svētais Džo (Leikobs) ir pasniedzis Andrim savu roku, un to jācenšas maksimāli izmantot. Uzvarā pret „Kings” Biedriņš pārtrauca savu 8 sauso spēļu sēriju, gūstot 6 punktus, kas priekš sākumsastāva centra nav daudz, bet tā nav Andra specialitāte. Ja komanda kopumā gūst 115 punktus, tātad ar uzbrukumu viss ir bijis kārtībā. Biedriņš kārtējo reizi sevi apliecināja aizsardzībā (3 pārķertas bumbas, 2 bloki), bet priekš 30 minūtēm prasītos vairāk atlecošo bumbu (4). Ja turpmākajos mačos Andris vāks vairāk bumbas zem groziem un turpinās sevi pierādīt aizsardzībā, un – pats galvenais – komanda turpinās uzvarēt, kas zina, varbūt latvietis atkal var iekarot „Warriors” vadības simpātijas. Ja arī Džeksons savu verdiktu vairs nemainīs, tad jāparāda sevi citu komandu treneriem – tas saistībā ar potenciālo maiņu nākotnē.

Tas par situāciju īstermiņā. Ilgtermiņā lielu izmaiņu, paliekot Oklendā, visticamāk nebūs. Ja ne šajā, tad nākamajā sezonā Boguts atgriezīsies laukumā, un, protams, kļūs par kareivju pamatcentru. Vai Biedriņš atkal nesalūzīs un nepadosies? Vai spēs ar iedvesmu atstrādāt savas 15 minūtes laukumā? Visticamāk Goldensteita centīsies latvieti atkal aizmainīt vasarā un nākamās sezonas laikā. Lai darījums varētu izdoties, mūsu labākajam centram ir ļoti nepieciešamas solīdas šīs sezonas beigas. Šo rindu autors gan vēljoprojām neatkāpjas no viedokļa, ka Biedriņam, ja viņš grib kļūt par nopietnu basketbolistu, kurš kā līderis aizved savu komandu līdz nopietniem tituliem – viņam būtu jāatgriežas Eiropā. Ja Andris tomēr grib pierādīt, ka kļūdos un ka viņš var atkal kļūt par pamatsastāvu centru arī NBA, tas ir jāsāk darīt jau tagad.

Andri, Tev ir dota neticama iespēja reabilitēties NBA laukumos – tā noteikti jāizmanto! Lai izdodas!

p.s. Biedriņa statistika otrajā spēlē pēc maiņas – 18 minūtes, 0 punktu, 0/1 metieni no spēles, 0/2 soda metieni, 3 atlēkušās bumbas, 2 bloķēti metieni. Secinājumus izdariet paši...

Saistītie autora raksti par Biedriņu lasāmi šeit:
http://www.sportaavize.lv/07032012-biedrina_pedeja_sezona_i
http://www.sportaavize.lv/09032012-biedrina_pedeja_sezona_ii

Autoram variet uzdot jautājumus, rakstot e-pastu uz: edgars.buls@inbox.lv.

Autoram variet sekot twitter portālā: @EB__23.