Prūsis sver un mēra. Nākotnei...

Tas bija vēl pirms nedēļas nogalē notikušā Latvijas čempionāta bobslejā, kas kopā ar Krievijas čempionātu bija ieguvis glaunu nosaukumu Baltijas kausa izcīņa, tomēr ne tas šoreiz galvenais. Šiem mačiem mūsējie būtu gatavi kaut nakts vidū (varbūt jaunie vēl nevarētu aizvērtām acīm izbraukt trases līkločus), tāpēc tas nebija tas, kas uztrauca Prūsi.

Izpētes un rūpju objekts bija uz sacensību svariem stāvošais bobs, divnieku bobs, bet sarunās tika pieminēti mistiski cipari – 170 un 390. No kamanām tika ņemti ārā braucēju beņķīši, likti atkal atpakaļ, montēti nost un atpakaļ boba aptecētāji, lūkots tika skrubināt nost „lieko” krāsu no boba... Kāpēc tādas dīvainas darbības?

Izrādās, Prūsis, kaut gan sakās neesam stratēģis, šoreiz jau domāja trīs soļus uz priekšu. Pēc tam, kad komanda sezonas vidū atvadījās no izlases pirmā pilota Jāņa Miņina, bet pašreizējais pirmais pilots Edgars Maskalāns jau pēc Vankūveras olimpiādes uz jautājumu par to, cik ilgi vēl brauks, ieturēja Vijas Artmanes cienīgu pauzi, liekot domāt, ka līdz Sočiem varētu pievērsties arī kādai citai nodarbei, loģiski ir modelēt situāciju, kad Latvija palikusi bez abiem iepriekšējā olimpiskā cikla pilotiem Miņina un Maskalāna.

Tur, vismaz vienā ziņā, paveras bēdu leja, jo 170 kilogrami ir boba minimālais svars bez braucējiem, bet par 390 kilo vairāk svērt nedrīkst tas pats bobs ar diviem vīriem iekšā. Uz svariem stāvošā tehnika spītīgi mazāk par 180 kilogramiem nerādīja, tomēr varianti, kā padarīt to vieglāku tika atrasti. Vai ar to būs pietiekoši, laiks rādīs. Zināmas pūles tas noteikti prasīs, bet arī no oglekļa detaļas tomēr nav taisāmas – bobslejistiem reizēm sanāk arī braukt ar sliecēm gaisā...

Paveramies Latvijas bobslejistu kaujas svaros (ņemam tos no Latvijas Olimpiskās komitejas mājas lapas internetā). Pilotiem Maskalānam svars ir 90kg (Starptautiskās bobsleja un skeletona federācijas mājas lapā – 92kg), Melbārdim – 95kg (98kg), stūmējiem – Daumantam Dreiškenam 103kg (108), Intaram Dambim – 88kg (90), Mihailam Arhipovam – 84kg (90kg), Raivim Brokam – 98kg (98), Reinim Rozītim – 86kg (85). Nav svarīgi, cik bobslejisti sver šobrīd – patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu abiem skaitļiem, un loģiska lieta – jo vairāk trenējas, jo smagāki muskuļi. Tas nozīmē, ka vieglāks neviens aiz savas vēlēšanās nekļūst, bet to ir vēlams likt aiz auss, iedomājoties nākotnes ainu.

Siguldā Maskalānu iestūma Dreiškens, Melbārdi – Dambis, Arhipovu, kura kandidatūra Latvijas izlases braucēja pilota lomā pagaidām izskatīta netiek, – Broks. Skaitām – 193 līdz 200 Maskalānam ar Dreiškenu, 183 līdz 188 kilogrami Melbārdim ar Dambi, teorētiski paskaitām arī Arhipovam ar Broku – 182-188kg.

Bobslejā parasti tiek ievērots nerakstītais likums – pirmajam pilotam labākais stūmējs, bobs un slieces. Ja bobs sver 180 kilogramus, ekipāžas rāmjos iekļaujas (ņemiet vērā vēl arī ekipējumu, ķiveres, naglu kurpes). Ja notiek tas, ko nevēlamies, un, piemēram, finansiālu iemeslu dēļ bobslejam ardievas pamāj Maskalāns, uz potenciāla pirmā pilota lomu rindā pirmais pašlaik ir Melbārdis. Pat, ja vasarā sviedrus Latvijas izlases treniņnometnē atkal lies Jānis Miņins, par ko ļoti skeptiski ir ne tikai viņš pats, Jānim sava vieta pilotu rangā būtu jāpierāda no jauna. Skaitām atkal (Melbārdis un Dreiškens, kurš ierindojās otrajā vietā pasaules pilotu stumšanas mačos, kuros Dambis bija piektais) – 180+95(98)+103(108)=378līdz386, un tas otrais cipars (bez bobslejistu ekipējuma) jau ir bīstami tuvu 390 kilogramu robežai...

Izeju vienmēr var atrast, un Sandim nepatīk pārsteigumi, kuriem viņš nav gatavs. Kuram gan tie patīk? Ja pagājušā gada vasarā prūsim bija, kā viņš pats teica, ne tikai A un B variants, bet arī C un D, loģiski, ka arī tagad viņam nekas nebūtu pretī kāršu partiju sākt ar pēc iespējam vairāk trumpjiem. Melbārdis, piemēram, varētu turpināt braukt kopā ar Dambi vai no boba vajag izmest visu lieko (smago). Tā nu arī Siguldā tika domāts, bez kā bobs var iztikt, traucoties lejup pa trasi (tika vētīta pat bremžu nomaiņas iespēja). Tā kā no oglekļa to taisīt nedrīkst, kaut kas būs jāziedo vai jāpārveido.

Ņemot vērā, ka sportistiem, līdzīgi, kā to dara cīkstoņi un svarcēlāji, nodzīt svaru nav prāta darbs – zūd spēks, gan jau par Melbārža un Dambja kopā braukšanas turpināšanu Sandis Prūsis ir domājis, taču Siguldas trases tornī tiek pārbaudītas arī citas iespējas. Jebkurā gadījumā viņš cer, ka Soču olimpiādē pēc trijiem gadiem Latvijai būs vismaz divas konkurētspējīgas ekipāžas (Edgar, Tu joprojām esi vajadzīgs!). Lai izdodas!

P.s. Starp citu, svaru stieņa atsvari tika izmantoti kā etalons, lai noteiktu, cik daudz svariem var ticēt.