Dialogam nevis jāšanai
Katra cilvēka tiesības uz savu viedokli ir svētas, neatkarīgi no tā, vai tas stingri balstās uz nesatricināmiem faktu pamatiem vai konkrētu zināšanu trūkumu kompensē fantāzijas lidojums, instinktīva pārliecība vai citāda subjektīva (ne)patikšana. Arī katra žurnālista tiesības uz viedokli ir svētas, tiesa, profesionāļa statuss ne tikai sola plašāku rezonansi pateiktajam vai uzrakstītajam vārdam, bet arī izvirza augstākas prasības pret tā pamatotību faktos nevis pieņēmumos.
Tāpēc, neapšaubot Armanda Pučes tiesības Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijā notikušo valsts kapitālsabiedrību ziedojuma sadali starp 12 sporta spēļu federācijām traktēt tā, kā minēts SA+ publikācijas virsrakstā (Basketbolisti jāj citus... Pelnīti), uzskatu par pienākumu norādīt uz būtiskiem trūkumiem argumentācijā, kas ne tikai kropļo kopējo ainu, bet arī novērš uzmanību no LKSSA ilgtermiņa mērķa – palīdzēt sakārtot Latvijas sporta finansēšanas sistēmu, kas līdz šim darbojusies ar lieliem defektiem un ģenerējusi aizvien jaunus skandālus.
LKSSA tika izveidota, reaģējot uz sportu pārraugošās Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu neieinteresētību un/vai nepietiekamo kompetenci, kā arī jaudīgākās sporta sabiedriskās organizācijas Latvijas Olimpiskās komitejas tā laika nevēlēšanos ņemt vērā komandu sporta spēļu specifiku. Proti, lielo iesaistīto cilvēku skaitu un tātad ietekmi uz visas sabiedrības dzīvesveidu, vienlaikus ar aso konkurenci pasaulē, kas medaļu izcīnīšanu padara krietni sarežģītāku, nekā tas ir mazāk populārajos individuālajos sporta veidos. Sadūrušies ar neskaitāmiemnekompetentiem mēģinājumiem visu sporta pārvaldības sistēmu sakārtot pēc birokrātu kabinetos izstrādātām mākslīgām piegrieztnēm, kam nav nekā kopīga ar sportisko loģiku un dzīves realitāti, lielo sporta spēļu federāciju pārstāvji vienojās ņemt iniciatīvu savās rokās, lai kopīgās problēmas risinātu profesionāļu vidē.
Mūsu rīcībā nav absolūtās laimes formula. Nelolosim ilūzijas – no galda, pie kura LKSSA valde lēma par valsts kapitālsabiedrību ziedojuma sadali, visi dalībnieki piecēlās ar neapmierinātības sajūtu, jo naudas ir smieklīgi maz un katram allaž šķiet, ka viņš pelnījis vairāk, nekā saņēmis un tādās reizēs „aizmirstas” pa citiem kanāliem saņemtais atbalsts (piemēram, Latvijas nodokļu maksātāju faktiskais ieguldījums Rīgas Dinamo uzturēšanā). Kompromiss nekad nav bijis un nebūs ideāls risinājums. Taču tas ir nesalīdzināmi labāks par ierēdņu kabinetu klusumā pieņemtajiem lēmumiem.
Līdzīgi kā demokrātija ir vismazāk sliktā pārvaldes forma no visām iespējamām, arī LKSSA, kurā jau iestājušās septiņas no 12 sporta spēļu federācijām, ir vismazāk sliktais mehānisms interešu saskaņošanai un pārstāvēšanai. Kritērijus, „kuri, protams, netiek publiskoti” (citāts no A.Pučes raksta) patiesībā ir akceptējuši visi LKSSA biedri, saskaņoti ar pārējām sporta spēļu federācijām un tajos ietverti profesionāļiem saprotami parametri - sportiskie rezultāti, plānoto oficiālo starptautisko sacensību skaits, komandu lielums utt.
Savukārt nacionālo izlašu kandidātu atbalsta programmas sadarbībā ar klubiem ir loģiska vajadzība, ja gribam ievērot elementārus taisnīguma principus Latvijas sporta sistēmā. Faktiski visi lielie starptautiskie panākumi individuālajos sporta veidos ir kaldināti Latvijas Olimpiskajā vienībā, kuras darbību nodrošina sabiedriskā nauda. Turpretim sporta spēlēs nacionālās izlases ik gadu darbojas tikai dažu nedēļu vai, labākajā gadījumā, mēnešu garumā, bet pārējā laikā sportistu sagatavošanā lielākais smagums un atbildība gulstas uz klubiem.
20% no LKSSA atvēlētās kopīgās summas novirzīšana klubu atbalsta programmai nav vienreizējs žests – tas ir precedents, kam būs turpinājums. LKSSA turpinās rīkoties, lai visā sporta spēļu saimniecībā darbotos sistēma, kas stimulē klubus audzināt pieaugušo un jaunatnes izlašu kandidātus, kā arī piedalīties augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās. Basketbola savienībā tāda pastāvēja pirms gadiem desmit, un tagad ir atjaunota, jo laiks un loģika pierādīja, ka tās likvidēšana bijusi kļūda.
LKSSA rīcībā diemžēl nav naudas drukājamās mašīnas, kas vienīgā spētu nodrošināt visu sporta spēļu vajadzību apmierināšanu. Taču Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija turpinās darīt to, kāpēc tā tika izveidota – proti, cīnīsies par savu biedru kopīgajām interesēm un uzturēs savstarpējo dialogu, lai konstruktīvi risinātu dabiskās domstarpības savā vidē. Iespējams, nebūsim ideāli, taču ar šiem uzdevumiem tiksim galā labāk par ikvienu ierēdni vai žurnālistu.
Edgars Štelmahers
LKSSA prezidents
+9 [+] [-]
+9 [+] [-]
+6 [+] [-]
+6 [+] [-]
+9 [+] [-]
+5 [+] [-]
-1 [+] [-]
raksts paskidrs, fakti un argumentaacija vaaja, kas vareetu konfronteet ar Puces rakstu.
augsaa citaats, kas pieraada, ka basketbols nav pole position!
pasaules cempii, ja nemaldos pirmajaa desmitaa ir tikai hokejs! basis atkopjas, bet cels veel ilgi ejams liidz hokejam.
un taa nauda jau netika dota federaacijai ieklaujot gan viiriesu gan sieviesu basi, bet konkreeti VEF UN VENTSPILS klubiem!
taa kaa stelmaher, ko tu ar to gribeeji teikt, ka mees visi ar pusmiikstu, bet tu ar cietu taisiits?
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ja kas šo nesaprot ne tikai LOKs, bet arī lielākā daļa LV sabiedrības, cik esmu dzirdējis. Jeb Dukurus salīdzina ar dieviem, laikat pasaulē 30 cilvēki profesionāli nodarbojas ar ragavu sportu (ok parspilēju, bet zem 100 ir)...
[+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
varbūt kāds var precizēt kāda tad tagad ir atšķirība sadalītās naudas proporcija pēc ekspertu analīzes salīdzinot ar nekompetentajiem ierēdņiem?
protams par kritēriju publiskošanu nevar sapņot.
+1 [+] [-]
"Kritērijus, „kuri, protams, netiek publiskoti” (citāts no A.Pučes raksta) patiesībā ir akceptējuši visi LKSSA biedri..."
Publicēt un akceptēt gluži nav viens un tas pats. Bez tam, arī valsts uzņēmumu nauda uzskatāma arī par sabiedribas īpašumu, līdz ar to, ja LKSAA grib pretendēt, kā paši norāda, uz
"lai konstruktīvi risinātu dabiskās domstarpības savā vidē. Iespējams, nebūsim ideāli, taču ar šiem uzdevumiem tiksim galā labāk par ikvienu ierēdni vai žurnālistu."
Tad, es atvainojos, pirmkārt, jēdziens "savā vidē" stipri atgādina jēdzienu "kliķe", ar ko bieži tiek raskturota arī daudz Štelmahera kunga kritizētā politiskā elite.
Protams, faktā, ka par līdzekļu sadali spriež federācijas nav nekā slikta, bet, kas ir otrkārt, nepieņemai ir tas, ka sabiedrība netiek iepazīstināta ar kritērijiem. Tādē'jādi jaundibinātais veidojums šauj pats sev kāja vēl darbības sākumā. Būtu publiski zināmi kritēriji, diskutētu par tiem, nevis vērptu sazvērestības teorijas Valda Valtera stilā par Jaunupa visur esošo ietekmi.
Tā kā pretendējot uz to, ka var izdarīt labāk, varbūt vajag vismaz izdarīt tik daudz kā darīja nīstie birokrāti kādreiz - proti, ikvienam rīkojumam par naudas sadali līdzi uz Ministru kabinetu gāja paskaidrojums, kādēļ tā un ne citādi. Taču tagad, kad kārtības ieviesēji sākuši darboties, nav pat tā.