12h pēc spēles: 1-2-3-2-1

Par spēli
Uzsākot šo spēli, rīdzinieki turpināja no tās pašas vietas, kur bija beiguši pret „Spartak”. Atkal pirmajās minūtēs vairākas paviršības un neprecizitātes savā zonā, kas deva pretiniekam iespēju jau pirmajās minūtēs izvirzīties vismaz divu ripu vadībā. Par laimi rīdziniekiem, pretinieks savas iespējas neizmantoja un dinamieši ar Holta un kopējām pūlēm spēja vārtus saglabāt neskartus. Turpinājumā, izskatījās, ka arī „Severstal” pieņēma rīdzinieku piedāvātos spēlēs noteikumus un šādā spēlē līdz vārtu guvumiem ilgi nebija jāgaida. Rīdzinieki bija tuvu uzvarai, bet „Severtsal” gāja uz visu banku, parādīja raksturu un nopelnīja savu veiksmi.

Šīs spēles emocionālo līkni var raksturot kā kāpumu līdz ar katriem Laura gūtajiem vārtiem un spēles beigās ar strauju kritumu, līdz ar katru „Dinamo” zaudēto punktu. Nevar nepiekrist, spēle pēc scenārija bija ļoti interesanta un aizraujoša, tomēr divi punkti aizgāja pretiniekam un pats spēles stils, tik lielu uzsvaru liekot uz uzbrukumu, nevis aizsardzību, rada bažas, domājot par izslēgšanas spēlēm.

Vājais ķēdes posms
Šajā spēlē komanda bija tik ļoti aizrāvusies ar uzbrukumu, ka aizsardzībai piegrieza krietni mazāku vērību. Spilgts piemērs tam, kā uzbrucējs paļaujas uz to, ka aizsargi ar vārtsargu tiks galā, bija otrie zaudētie vārti. Pretinieks savu uzbrukumu sāka no savas aizvārtes, uztvēra ripu, šķērsoja vidus zonu, iespēlēja partnerim un pats vārtu priekšā saņēma atpakaļ ripu, ko pielaboja vārtos. Nepatīkamākais šajā procesā bija tas, ka pretinieka zonā, Marks Hartigans slidoja blakus šīm spēlētājam un ieslēdzot kājas droši tiktu līdzi un varētu nepieļaut izspēli, bet Marks izvēlējās izslēgties jau uz pretinieka zilās līnijas, paliekot par vienkāršu vērotāju tam kā attīstīsies notikumi.

Lūzuma punkts
Protams, ka noraidījums trešā perioda beigās bija ļoti nelaikā, bet tā bija spēles epizode un pie tāda spiediena, kādu visu pēdējā perioda izskaņu veica pretinieks, to pat varētu nosaukt par likumsakarīgu iznākumu. Galvenais zaudējuma iemesls šādā spēlē tomēr bija nespēja trešajā periodā izmantot nevienu no ātrajām pretuzbrukuma iespējām. Citējot Laura Dārziņa teikto par pēc spēles metieniem, arī šādā atklātā spēlē – vai nu ir (momentu realizācija), vai nu nav (uzvaras).

Vairākums/ mazākums
Vairākumā rīdziniekiem bija tikai trīs iespējas un ne vienu no tām neizdevās izmantot. Pēdējās spēlēs tieši vairākuma realizācija bija palīdzējusi izcīnīt uzvaras. Šajā spēlēs – nav vārtu vairākumā, nav arī uzvaras.

Pamatlaikā mazākumā nebija daudz darba, diemžēl tieši izšķirošajā brīdī četrinieks nospēlēja mazliet neprecīzi pozicionāli, atstājot pārāk daudz brīva ledus, un zaudēja vārtus. Papildlaikā rīdzinieki veica varoņdarbu, diemžēl komandai neizdevās to atalgot ar uzvaru pēc spēles metienos.

Treneru lēmums
Treneri turpināja spēlēt ar uzvarētāju sastāvu, proti, virknējumos nebija izmaiņu. Šķiet, treneriem nebija izdevies izdzīt no rīdzinieku prātiem rezultātu pret „Spartak”, jo savādāk, grūti izskaidrot spēles sākumā tik daudzās paviršības savā zonā. Domājot par tikšanu izslēgšanas spēlēs un spēli tur, rīdziniekiem ar steigu būtu jāpārvērtē spēle aizsardzībā un balanss starp uzbrukumu un aizsardzību.

Labais sliktajā
Dārziņa Hat-trick. Lauris Dārziņš ir tikai trešais „Dinamo” spēlētājs, kuram izdevies vienā spēlē gūt trīs vārtus. Pirmajā sezonā to paveica Mets Elisons (pret Minskas „Dinamo”) un otrajā sezonā - Aleksandrs Ņiživijs (arī pret Minskas „Dinamo”).

Holta sniegums. „Dinamo” ar vien biežāk Holtu atstāj vienatnē tikt galā ar pretinieku centieniem. Pagaidām, Holtam biežāk izdodas nekā nē.

Punkts. „Dinamo” nopelnīja vienu punktu. Šobrīd katrs punkts ir ļoti vērtīgs.

3 no 5
Rīgas „Dinamo” tika pie punkta, „Spartak” pieveica Minskas „Dinamo”, zaudējumi arī „CSKA” un „Torpedo”. Tabulā var redzēt komandu punktu krāšanas ātrumu jaunajā gadā.

Spēlētāju statistika spēlē pret „Severstal”