Latvijas volejbola klubu topā „Poliurs/Ozolnieki”

Jau nedēļas vidū niezēja nagi pateikt, ka, var teikt, jaunizveidotā „Poliurs/Ozolnieki” komanda pagaidām simpatizē visvairāk no Latviju „Schenker” līgā pārstāvošajām vienībām. Arī turnīra tabulā 2. vieta. Vakar „Lāses-R/Rīga” un ožu savstarpējā spēlē guvu apstiprinājumu tam, ka:

1) volejbolu nespēlē uz papīra, bet gan laukumā. Kaut arī pirms sezonas vienubrīd izskatījās pēc jaunsalikuma, kuram ne tikai vieta aiz nelielas sastāva izmaiņas piedzīvojušā Rīgas kluba un jaunizveidotā VK „Biolars”, bet kurš var norauties arī no DU (vēl ar Vladislavu Hotuļevu Daugavpils vienības rindās). Pēc nospēlētām piecām spēlēm (arī ar Tartu, „Biolars” un „Lāsi”) zaudējuma rūgtums vēl nav izjusts;

2) daudz kas, ja ne ļoti daudz kas, atkarīgs no komandas ķīmijas. Acīmredzot Latvijas komandu šā brīža pieredzējušākajam trenerim Zigismundam Grigoļunovičam, skolā deldējot solu, šajā priekšmetā mazāk par pieci nav bijis;

3) vismaz vienā spēlē redzētais ļauj spriest par to, ka ozīšu sastāvā ir uzkurinātājs gan laukumā, gan ārpus tā. Tas ir Aivars Siļutins, kurš arī iepriekš fragmentāri spēlējis Ozolnieku vienībā;

4) galvenais treneris teicami pieprot arī „miglas pūšanu acīs”, apgalvojot, ka viņa komanda jau nu pie favorītiem nav pieskaitāma un gan jau īstie favorīti saņemsies. Jā, Tartu noteikti piecelsies, arī „lāsēni” rādīt vēl sliktāku spēli kā pāris pēdējos mačos nez vai ir spējīgi (ja nu vienīgi galīgi „piegriežas” naudas krāns pie kases lodziņa). Tāpat nez vai „Biolars” otrreiz uzkāps uz Ozolnieku grābekļa. Taktiski pareizi izspēlēta „vājo kārts” pagaidām devusi simtprocentīgas dividendes. Interesanti, vai arī šodienas pretinieki no Pērnavas brauks mājās ar zaudējumu?;

5) galīgi švaki jau nu ar Ozolnieku puiši nav. Lai ar kādu sastāvu pirms sezonas abas draudzības spēles pret Grigoļunoviča trenēto manšafti aizvadītu „Lāse-R/Rīga”, divi zaudējumi ir un paliek divi zaudējumi, bet „Schenker” regulārās sezonas rezultāti runā paši par sevi;

6) kā vēl viens kluba pluss jāpieskaita līdzjutēji, kuri pat Rīgā, „Daugavas” sporta namā iebāza mājinieku līdzjutējus maisā.

Otrajā vietā uz šo brīdi liekama „Biolars” vienība (tabulā ceturtie). Kaut arī tai līdz šim veicies ar kalendāru (trīs turnīra tabulas lejasdaļas vienības un „guļošais” „Tartu Pere Leib”) un vienīgo zaudējumu Jurija Deveikusa blicei sagādājis bijušais asistents Grigoļunovičs, uzvaras nākušas stabili, ar pārsvaru un solīdu sniegumu. Lai noskaidrotu, vai labāko secība ir pareiza, ar nepacietību tiek gaidīta vienības tikšanās ar rīdziniekiem jau nākamās nedēļas sestajā dienā, raugot, cik siltu uzņemšanu OC ”Zemgale” rīdziniekiem sarīkos Deveikus, Jamrovskis, Baburovs, Grimailovs, brāļi Baiki&Co.

Trešie Latvijas vienību vidū ir turnīra tabulas piekto ailīti aizņemošie rīdzinieki no „Lāse-R/Rīga”, kuriem augstāk atrasties liedz ne tikai uzvaru un zaudējumu attiecība (2:3), bet arī tas, ka bez piekāpšanās līgas galvenajiem favorītiem Tallinas „Selver” viņu „migā” plusos nevar ierakstīt arī divus zaudējumus savā ciemā, kaut arī tikai ar 2:3, Ozolnieku un TTU vienībām. Svarīgākais ir nevis tas, ka ir šie trīs zaudējumi, bet gan kā tie divi ar 2:3 tika sagādāti. Puiši lieliski saprot, par ko šeit ir stāsts. Tas, ka, atskaitot Tomasu Kalniņu, kurš tikai pret Ozolniekiem aizvadīja pirmo spēli, un 25 gadus vecos Latvijas izlases dalībniekus Andreju Zavorotniju un Arti Caicu, pārējie ir vēl diezgan „zaļi gurķi” (19-22 gadus veci) attaisno pieredzes trūkumu, bet ne necīnīšanos par katru bumbu. Turklāt, ja no septiņiem pagājušā gada pavasara Latvijas izlases kandidātiem, kuri pašlaik spēlē Latvijā, pieci ir rīdzinieku rindās, pārējie komentāri ir lieki...

Pagaidām ceturtie no četriem ir Daugavpils DU (priekšpēdējā 10. vieta), kuri atšķirībā no pārējiem visas savas iespējas uzvarēt palaiduši gar ausīm (t. sk. savās mājās pret Rakveres un TTU vienībām). Praktiski saglabājuši iepriekšējā gada sastāvu, komandā pārsvarā tomēr savākti Daugavpils Universitātē studējoši kadri, kuri par profesionāļiem uzskatīti tikt nevar. Jākrāj pieredze, jāaug (gaidām jau otro sezonu) un jāgrib uzvarēt. Šī ir komanda, kas var spēlēt tikai labāk (gan spēles, gan rezultātu ziņā). Liekas, ka šodien pret nokaitināto „Lāsi” lielu izredžu nebūs, tomēr varbūt, ka tā domās arī „lāsēni”.

Intriga ir radīta, gaidām turpinājumu!