Ar protēzēm Tegu skrejceļā

Par Oskaru Pistoriusu daudz tika rakstīts pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm, kad, pamatojoties uz zinātnieku atzinumiem, viņam aizliedz startēt kopā ar veseliem sportistiem, jo, redz, protēzes skrējējam dodot priekšrocības.

Pistoriuss un viņa advokāts iesniedza apelāciju Sporta arbitrāžas tiesā Lozannā un uzvarēja prāvā, bet Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) bija spiesta ļaut dienvidafrikānim piedalīties sacensībās. Oskars, kurš piedzima ar iedzimtu gūžas kaulu patoloģiju un nebūtu spējīgs pārvietoties uz savām kājām, un kura kāju amputācijai, kad mazulim bija 11 mēneši, piekrita viņa tēvs, gan nepaspēja izpildīt kvalifikācijas normu, taču domu par sportošanu augstākajā līmenī neatmeta.

Tomēr gāja laiks, bet viņš nespēja uzlabot savus rezultātus, līdz šovasar distanci veica, personisko rekordu uzlabojot vairāk nekā par sekundi un kvalificējoties Tegu pasaules čempionātam.

"Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kļuvu vieglāks par pieciem kilogramiem, divus kilogramus nometu pagājušoziem. Divas pēdējās sezonas praktiski neprogresēju. Kaut kas bija jādara, un man nācās sakopot gribasspēku un atteikties no saldumiem. Tagad ēdu daudz augļu un dārzeņu," atzīst sportists, kurš sev pievērstās milzīgās uzmanības dēļ bija spiest pārtraukt treniņus Eiropā un atgriezties DĀR, kur turpina nodarbības, lai uz Tegu dotos pilnā kaujas gatavībā.

"Jūs pat nevarat iedomāties, cik daudz man sakrājušies lūgumi sniegt intervijas. Ar gadu nepietiktu, lai uz visiem atbildētu," smejas Pistoriuss. "Aizvadām pēdējos treniņus, un esmu ļoti apmierināts ar pašreizējiem rezultātiem. Negribu Tegu kļūt par staigājošu uzmanības piesaistīšanas objektu un daru visu iespējamo, lai pret mani attiektos kā pret visiem pārējiem sportistiem. Esmu tāds kā visi! Cita lieta, ka pastāv objektīvi apstākļi. Man ir tikai 24 gadi, un pirmais pasaules čempionāts karjerā. Un, velns parāvis, man nav kāju. Būšu ļoti laimīgs, ja izdosies pārvarēt priekšskrējienu kārtu. Principā mani apmierinās jebkāds rezultāts personiskā rekorda robežās. Tas nozīmēs, ka psiholoģiski esmu stabils un spēju tikt galā ar spiedienu."

Starp citu, Pistoriusa rekords ir otrais labākais rezultāts, ko šogad sasnieguši DĀR sportisti 400 m distancē, un tas Oskaram dod vietu 4x400 m stafetē. "Gandrīz vai apraudājos, kad uzzināju, ka skriešu arī stafetē. Saņēmu simtiem apsveikuma sūtījumu elektroniskajā pastā no visas pasaules, un arī mana telefona atmiņa bija pilna. Patiesībā man vissvarīgākais ir paspēt atgūties pēc individuālajām sacīkstēm un fiziski būt svaigam stafetē."

Interesanti, ka pasaules čempionātā Tegu Pistoriuss nebūs vienīgais paralimpietis. 100 m distancē startēs vājredzīgais īrs Džeisons Smits. Līdz šim pasaules čempionātos dažādos laikos startējuši pieci paralimpiskie čempioni, turklāt visas - sievietes. Pie medaļām gan neviena no viņām nav tikusi.

Par paralimpiešu augstākā ranga sacensībās vieglatlētikā sasniegto labāko rezultātu uzskatāma 2000. gadā Sidnejas olimpiādē ļoti vājredzīgās amerikānietes Marlas Ranjanas izcīnītā astotā vieta 1500 m skrējienā.

Marla startēja arī Atēnu olimpiādē, šoreiz jau 5000 m distancē. Amerikāniete nespēja saskatīt savas konkurentes pat palēlinātā videoatkārtojumā uz lielā ekrāna. Nodarbojoties ar septiņcīņu, viņa iemācījās veikt barjerskrējienu, skaitot soļus starp kavēkļiem.

Gan Ranjanas, gan Pistoriusa centieni būt tādiem pašiem kā visi veselie ir apbrīnas cienīgi. Ranjana karjeru jau beigusi, bet tagad visas pasaules uzmanība pievērsta Pistoriusam. Daudzi gan joprojām uzskata, ka viņš gūst priekšrocības, skrienot ar protēzēm, īpaši distances beigu daļā, jo viņa mākslīgās kājas ir divreiz vieglākas par sportistu kājām.

"Manas protēzes analizēja visi pasaules vadošie zinātnieki, un Sporta arbitrāžas tiesa viennozīmīgi lēma, ka nekādas priekšrocības neiegūstu. Lasu vieglatlētikas forumus internetā, un tas, ka līdz pat šim nepieklust strīdi, liecina tikai par to, ka cilvēki ir nepietiekami informēti," brīnās Pistoriuss. "Ar tādām pašām protēzēm, kādas ir man, startē lielākā daļa paralimpiešu. Nez kāpēc līdz šim nevienu tas nesatrauca. Taču atlika man sākt uzrādīt rezultātus, un tūlīt tika noskaidrots, ka it kā gūstu kaut kādus pārcilvēciskas priekšrocības".