Gulbenes basketbols mirst?

Gulbenē basketbols vienmēr ir bijis cieņā. „Buki” ziedu laikus piedzīvoja iepriekšējās tūkstošgades beigās, šīs sākumā, kad itin bieži kāra kaklā bronzas medaļas. Sen tas bija, bet aizmirsts – nav. Un kā lai aizmirst šo simpātisko pilsētu? Tomēr „Buki” no Latvijas basketbola kartes nav pazuduši vēl joprojām, klubs eksistē, taču pēdējais pieraksts LBL elitē ir meklējams 2009. gadā, kad pēdējo reizi tika pulcināts ambiciozs, Latvijas mērogiem labi nokomplektēts sastāvs. Arvis Steckis šo gadu laikā allaž ir mēģinājis augsta līmeņa basketbolu Gulbenē saglabāt, bet tagad, ejot prom(oficiāli gan vēl nekur nav aizgājis). Steckis pauž vilšanos par to, kā tiek organizēts basketbols Gulbenē. „Gulbene ir maza – viens otru pazīst no sētnieka līdz pilsētas mēram. Bieži vien ir grūti skatīties pa labi un pa kreisi, domājot, vai tas, kurš tev smaida un spiež roku, patiesībā tev nākamajā kabinetā nerok kapu. Es nezinu – es vairs nevienam neuzticos, esmu vīlies gan savos kolēģos, gan vadībā.” Proti, neesot skaidrs ne tas, kā tiek pieņemti lēmumi, ne tas, kurš un kādu apsvērumu vadīts tos pieņem. „Kad es prasu, kāpēc ir tā vai šitā, viņi saka, ka tie ir politiski lēmumi, tajā pašā laikā viņi paši pa viņiem balsošanā paceļ roku,” politiskās aizkulises iezīmē Steckis.

Vietu elitē „Buki” zaudēja, jo palika bez ASK finansējuma – komandu vairs nebija iespējams nokomplektēt atbilstoši LBL elites prasībām. Nācās palikt pie jauno spēlētāju attīstīšanas, jo bija labas iestrādnes – no Rīgas atvilinātais Kaspars Mājenieks produktīvi strādāja ar jauno maiņu, sagatavojot Latvijas jaunatnes izlašu līderus. Pazīstamākais no tiem – Ingus Jakovičs. Šķita, ka, apaugot ar traukiem un muskuļiem, Gulbene atgriezīsies, taču – nekā. Vispirms uz Liepāju pārcēlās Mājenieks, tagad – arī Steckis. „Kopējais basketbola līmenis patiesībā nav tik augsts. Kas attiecas uz klubu izmaksām, nekas jau nav mainījies – ir krīze vai nav. Kaut kā jocīgi, ja man LBL 2 mājas spēle izmaksā 200 latus, - tas īsti nelīmējas kopā. Tur taču spēlē Jaunatnes līgas vecākās grupas komanda – skolnieki. Mēs jau paši neesam radījuši viņiem poligonu, kur turpināt, jo Gulbenē jau nav kur mācīties pēc vidusskolas. Laikam jau ir vajadzīga alternatīva, ja gribam, lai viņš pēc vidusskolas turpina pie mums basketbolu spēlēt,” uz situāciju norāda Steckis, skaidrojot, kāpēc nevar izveidot LBL komandu no saviem audzēkņiem, ar kuriem ir pilni visi Latvijas klubi. Steckis norāda, ka arī spēlētāju attieksme varētu būt labāka. „Nav uz kā Gulbenē basketbolam balstīties. Teorētiski varētu vēl vienu sezonu nomocīt, bet, jāsaka godīgi, - es tur plēšos, plēšos, bet spēlētāji mani bieži vien piečakarē. Aizbildinās ar slimībām, mācībām, traumām – tās ir lietas, uz kurām es nevaru nereaģēt. Ja spēlētājs tā saka, man viņam jātic, bet – tiek darīts kaut kas cits, spēlēts kaut kur citur. Godīgi sakot, es viņiem vairs neticu.”

Steckim bija plāni un dažādi mēģinājumi izveidot Gulbeni par reģiona centru, pulcējot visus talantus vienkopus, taču visi mēģinājumi cieta neveiksmi. Steckis cer, ka varbūt Jēkabpilij izdosies paveikt šo misiju. „Ceru, ka Jēkabpils aizpildīs mūsu nišu – ķemmēs to reģionu. Spēlētāji ir – ir te ko ķemmēt, pārliecināt. Protams, es to nevaru izdarīt viens. Otrs, ja skatāmies no sliktākās puses, - pat ja tu atrodi kādus piecus sešus audzēkņus, viņu nevar nogādāt līdz sporta zālei. Tā ir lauku problēma – nabadzība, alkoholisms, cilvēcīga degradācija, jo daudzi pat nespēj sakarīgi runāt. Ja bērnus, kas dzīvo 20 – 30 km no Gulbenes, nevar dabūt uz sporta zāli, nevarot rast kompromisu ar vecākiem, tad kāda iespēja, ka es aizbraukšu uz Dagdu un no turienes kādu atvedīšu?” retoriski vaicā Steckis. „Tā ir kapitāla problēma! Atrast var, bet – kā atvedīsi? Nav vairs PSRS laiki, automātu pie deniņiem neliksi, uz sporta zāli nevedīsi, internātā neieliksi, liekot ēst to, ko dod, nevis to, ko viņš grib.”

Gulbenes basketbola trūkst saimnieka, autoritātes, līdera. Trūkst Egila Čakara. „Viņam Čakaram pie vienas rokas bija sporta skola, pie otras – novada domes pārstāvji. Viņš pats bija autoritatīva persona, kurā visi ieklausījās, smēlās idejas. Pat ja Čakars kādu lamāja, tāpat viņā ieklausījās. Viņš bija tas, kurš cīnījās un kuram bija visas iespējas panākt labu, profesionālu rezultātu. Šodien tāda nav. Nav tāda cilvēka, nav arī ideju, kur taustīt un kā taustīt. Ir cilvēki, kas mēģina kaut ko darīt lietas labā, bet tas ir tas pats, kas pie Ventspils budžeta piekasīt 100 latus – neko jau tas nemaina.” Gulbenes basketbolā roku rokā ir saistīta sporta skola, dome, klubs „Buki” un sporta centrs. Katrs atbild par savu, bet rezultātā iznāk tikai zirnekļu tīkls, nevis produktīvs darbs. Kādreiz visi striķi bija viena cilvēka rokās, tāpēc bija kārtība. Tagad tāda cilvēka nav. Kāda iezīmējas Gulbenes basketbola nākotne? Ir un būs sporta skola, kura turpinās funkcionēt, ik pa laikam sagatavojot jaunos talantus, kurus ar laiku izķers LBL klubi, bet „Buki” turpinās mīcīties pa LBL 2. divīzijas lejasgalu, bet varbūt pat kritīs līmeni zemāk. Skarbi, bet – ko darīt?

Arvis Steckis sarunas beigās norāda, ka, ja nāksies iet prom, viņš „vēlas aiziet ar mūziku”. Proti, Latvijas olimpiādē šobrīd veiksmīgi cīnās Gulbenes komandu, kuru veido visi spēlētāji, kuri sekmīgi cīnījās vēl LBL. Varam pat teikt – leģendas. Steckis pauž gandarījumu par pieredzējušo spēlētāju attieksmi, jo tiek aktīvi strādāts treniņos, bet nesen tika ar vienu punktu pārsvaru pārspēta Valmiera, soļojot tālāk. Tādā sastāvā spēlējot, pielasot klāt vēl tos dažus, kuri nav, Gulbenes komandu būtu cienīgs oponents ikvienam LBL klubam – kā vecajos laikos. Vai tādi laiki kādreiz pienāks? Cerēsim, ka jā, bet tam ir vajadzīga nauda. Kāds ir gatavs ziedot?