Štāls (Mesjē), Kulda un Rēdlihs

Juris Štāls. Pirms desmit un vēl pāris gadiem Ņujorkas "Rangers" gatavojās jaunajai sezonai un starp jauniņajiem, kuri centās lauzt salauzt ledu uz pasaules hokeja meku, bija arī latvietis Juris Štāls. Par Ņujorkā pavadītajām dienām Juris savulaik stāstīja arī "Sporta Avīzei" un kāda stāstījuma brīdī viņa acīs bija pamanāms neslēpts lepnums. Raug, ģērbtuvē viņam līdzās apsēdās NHL ikona Marks Mesjē un, kā pie amīšiem pieņemts, paslavēja latviešu puiku par centību. Štāls noteikti atceras, ka sēdējis līdzās pašam Mesjē, bet, bet vai dižais vīrs atceras, ka pie vieniem sāniem sēdējis Juris? Ja nē, tad tagad ir īstā reize aizsūtīt Markam atgādinājumu par sevi un nelielu ieskatu Latvijas un Kazahstānas spēlē. Pareizāk sakot, apskatiņu ar Štāla piedalīšanos un par tur redzēto nevienam nebūtu jākaunas. Ja vēl zinātu, kāds apakšā ir neliels stāstiņš par pirms pāris dienām pret somiem piedzīvoto savainojumu, laime būtu pilnībā. Pēc diviem mačiem arī izlases treneri pamanīja, ka ar divām maiņām, kurās jānes medus, kaut kas nav kārtībā, kaut kā pietrūkst. Bija nepieciešami pārkārtojumi un Nolana acī kā aklai vistai grauds, iekrita versija par Štāla paaugstināšanu amatā. Proti, no strādnieku maiņas pārcelt pie plānotajiem rezultāta taisītājiem otrajām maiņā Girgensona un Indraša. Dažs rauca degunu, jo joprojām Rīgas hokeja haļļu gaiteņos klejo kāda ģenerālmenedžera publiski teiktais par stabu un Jura kopsakarībām. Arī iepriekšējo čempionātu Štāla gaitas lika mazliet pasmīkņāt par viņa dienesta paaugstinājumu, bet, redz kā sanāca... Juris ne tikai piedeva enerģiju Indrašim un Giorgensonam (šķiet, ka NHL uzspēlējušais Zemgus pat netika līdzi Štāla manevriem), bet arī pats rādīja spēli, ar kuru viņš pirms entajiem gadiem izpelnījās "Rangers" vērību. Var teikt, ka Štālam paveicās gūstot savus pirmos vārtus pasaules čempionātos (ripa maķenīt skāra aizsarga nūju un mainīja lidojuma virzienu), bet, ja nemetīsi pa vārtiem, nebūs arī golu. It īpaši spēlē, kurā visas vai gandrīz visas ripas lidoja vārtu tīkliņā. Pēc šīs spēles Mesjē teiktu: "Es teicu, ka tu esi centīgs džeks". Pārtulkojot nedaudz savādāk - jebkurš darbs reiz dos rezultātu. Juri, gaidām turpinājumu!

Artūrs Kulda. Negribu līst to cilvēku lauciņā, kuri nosaka katras spēles katras komandas labākos spēlētājus. Mačā pret Kazahstānu šos godus izpelnījās Žora Pujacs. Iespējams, ka Pujacs izdarīja kaut ko tādu, ko nepamanīja žurnālistu acs un, nebūt negrasos apšaubīt speciālistu kompetenci, taču katram ir sava vērtību skala un manējā pirmajā vietā, līdzīgi kā pret Somiju, liekams Kulda. Kad Artūrs no zilās līnijas ielidināja ripu somu vārtos, baltkrievu žurnālisti pārstāja viņu saukt par Kuldu. Aizsargam tika piemeklēts cits, ne sliktāk skanošs "uzvārds" - Kuvalda! Vai ir melots? Nevienu brīdi! Līdzīgs metiens Artūram izdevās arī mačā pret kazahiem, bet vēl vēlāk Kulda parādīja, ka var strādāt ar dausdz smalkākiem darba instrumentiem un kļūt par noslēdzošo posmu trīspirkstu kombinācijā Ķēniņš - M. Rēdlihs - Kulda. Šķiet, ka tikai Ozoliņa laikos esam piedzīvojuši situācijas kad pie vārtu tukšā stūra ganās aizsargs. Toties Ozoliņa laikos nepiedzīvojām brīžus, kad aizsargs laukumā pavada teju pusstundu. Artūra spēles laiks pret kazahiem bija 27:15 minūtes.

Miķelis Rēdlihs. Mazs cinītis gāž lielu vezumu... Miķeļa kontekstā šis latviešu senteiciens piesaukts simtiem reižu. Arī šīs spēles kontekstā. Kad rezultās bija vēl slidenāks par ledu (3:2), otrās trešdaļas vidū uz lielā kuba atkārtojumā ļoti labi redzamas Rēdliha un Antropova auguma proporcijas. Viena vai pusotra galvas tiesu garāko (bez pārspīlējumiem) kazahu uz masu cenšas paņemt uz pusi "plānākais" latvietis Rēdlihs. Iespējams, ka tas bija apzināts uzbrauciens augumā lielajam kazaham un šīs divcīņas sākotnējais sausais atlikums - abpusējais noraidījums. Ar šo epizodi aizsākās turpmāko divu minūšu notikumi, kuriem vajadzēja salauzt spēles gaitu un jau priekšlaicīgi nokārtot šo maču par labu latviešiem. Vispirms Indrašis smuki saskalda pretinieka nūju (noraidījums), tad vienīgais kazahs Žailauovs uzskrien virsū Masaļskim (noraidījums). Viss notiek tik kompakti, ka kazahi piemirst par Rēdliha noraidījuma beigām un paši vien vainīgi - ripa pie Sotnieka, viņš pamana Miķeli pie pretinieku zilās līnijas un saņemiet 4:2! Spēle ir salauzta, kazahiem tobrīd ir nolaidies viss, kas vien var nolaisties... Nav nekādu pazīmju, ka viņiem vēl gribas domāt par hokeju, taču tad seko divi noraidījumi pēc kārtas... Tiesa, ar tiem Rēdliham nav nekā kopēja.