Evolūciju vai revolūciju?
Šķiet, tas bija Ļevs Trockis jeb Leiba Bronšteins, kurš pirms nepilniem simts gadiem sapņoja par vispasaules revolūciju. Kad noārdīts tiks viss vecais. Viss, kas bijis derīgs iepriekšējām paaudzēm, jaunai sabiedrībai ir nederīgs. Pie mums valdīs taisnība un darbs! Pēc Latvijas izlases zaudējuma Austrijai daļā Latvijas valdīja apmēram šāda satura trockisms.
Ka izlasei ir jāizkrīt uz 1. divīziju. Ka varbūt tad mēs beidzot sāktu sakārtot savu hokeju. Ka Lipmanam un LHF valdei jāatkāpjas, ka jāizdzenā arī viss Raunas ielas kantoris. Diskusijās un sarakstēs tika izteikts tik daudz revolucionāru domu! Ka jāsakārto Latvijas jaunatnes čempionāts utt. Vienvārdu sakot, Latvijas hokejs esot tādā ānusā, kā nekad un, ja mēs neko nedarīsim, tad tuvākajos gados pasaules čempionātos dabūsim pa degunu ne tikai no Austrijas un Vācijas, bet varbūt pat kolēģa Metuzāla iecienītās Mongolijas. Ka bērnu čempionātā līdz 10 - 12 gadiem esot 40 komandas, bet U-20 grupā vairs nevienas. Latvijai neesot savas hokeja attīstības stratēģijas utt. Lai taču vienreiz Lipmans ķeras klāt hokeja sakārtošanai. Sen esot vajadzīga revolūcija...
Saka, ka jaunībā cilvēkam jābūt revolucionāram, bet brieduma gados - konservatīvam. Pirms gadiem 18 es arī domāju, ka, nomainot ļauno caru ar labo (savējo), Latvijas hokejs ies kalnā ne rikšiem vien, bet aulēkšiem. Ne vella! Izrādījās, ka pat rikšošanai vajag naudu, bet tās nav, par aulēkšiem i nedomājot. Vai Latvijas hokejam šobrīd obligāti ir nepieciešama revolūcija? Nezinu, vai precīzāk - šaubos. Man nezin kāpēc liekas, ka pietiek ar evolūciju. Lai radītu Latvijas hokeja attīstības sistēmu.
Nu jau kādu laiku ir atjaunota Treneru padome ar priekšsēdētāju Gintu Bisenieku. Kur problēma - izdiskutēt un pārņemt Zviedrijas jaunatnes attīstības programmu. Ja tā tik laba. Kad visas viena vecuma komandas tiek trenētas vienādi, vienādam spēles stilam, ar vienādu metodiku. Te gan maza piebilde: Zviedrijā vecāki savus bērnus sūta hokejā, lai viņi sportotu, Latvijā - ved uz hokeju ar domu par NHL. Vai latvju hokeja biezie tēvi būs ar mieru, ka līdz 12-13 gadu vecumam puikas uz REZULTĀTU NESPĒLĒ. Viņruden LHF kongresā dažs tēvs sūdzējās, ka U-10 liekot spēlēt vienā zonā, bet jāspēlējot esot visā laukumā.
Daudz bērnu komandu, maz junioru komandu. Biedri un brāļi! Mazo hokejistu vecāki! Vai tad neesat pamanījuši, ka Latvijas bērnu un jaunatnes hokejā ir tikai KOMANDAS, bet nav klubu. Līdz ar to neviens nav ieinteresēts par to, kas notiks ar 18-20 gadus veco hokejistu, kurš, piemēram, Rīgā nebūs ticis sava vecuma Rīgas izlasē: "Rīgā-96", "Rīgā-97", "Rīgā-98".
Vēl viena lieta, ko hokeja tauta var sakārtot evolūcijas ceļā. Ja vien kāds neuzskata, ka vispirms jāieņem Daugavpils, Ventspils, Valmieras, Ogres un Tukuma Domes. Tie, kas nav tikai pavasara hokeja fani, protams, zina, ka šajās pilsētās nav/nebija savu virslīgas komandu. Kaut Daugavpilī mākslīgais ledus ir kopš 1999. gada, Ventspilī - kopš 2000., Ogrē - kopš 2001., Tukumā - kopš 2005., Valmierā - kopš 2006. Vai tiešām tas jādara emisāriem no galvaspilsētas? Varbūt pat vēl pievedot klāt naudu un spēlētājus?
Par Rīgas hokeja sistēmu atsevišķs stāsts. Rīga ir milzis uz māla kājām... Par to kādu citu reizi un varbūt "SA" žurnāla versijā. Tūdaļ būs redzama vēl viena Rīgas un "Dinamo" akūta problēma. Nebūs kur likt 1991. gada hokejistus - Upīti, Biezo, Poreju, Jakovļevu, Dīķi, varbūt vēl kādu. MHL vecums pāraugts, "Dinamo" pa īstam vēl neder. Derētu, ja būtu starpposms "Rīga 2000", kas savulaik Baltkrievijā spēlēja ar samērā mazu budžetu.
Vai slavenais forčekings jeb presings. Jā, tas ir mūsdienu hokejs, taču tam vajag ļoti labi fiziskās sagatavotības bāzi. Augstvērtīgas sporta stundas skolā, papildus fiziskās aktivitātes, vēlmi jaunajam hokejistam (14-18 gadi) papildus attīstīt savu ķermeni. Bet to nevar izdarīt vienā dienā un ar katru jauno censoni atsevišķi taču Lipmans nevar skriet krosu vai strādāt atlētikas zālē...
Latvijas hokejā ir ļoti daudz kas uzlabojams un pilnveidojams. Taču ir jādara un nevis tikai gudri jāfilozofē. Man nezin kāpēc liekas, ka tas izdarāms bez revolūcijas. Ka visu noārdot, mums var nepietikt resursu jaunā celtniecībai.
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Pieņemsim, ka normāls līmenis priekš Latvijas izlases varētu būt spēlētājs, kurš varētu būt NHL vai tuvu NHL līmenim (uz pasaules fona tas tiešām ir vidēji labs līmenis ar ko var pretendēt uz +/- pozitīvu rezultātu, t.i., būt kā vieni no kandidātiem par cīņu uz PČ izslēgšanas mačiem).
Nu lūk.., tagad paņemsim NHL un ASV/Kanādas hokeju... tur 1 NHL spēlētājs vidēji ir uz katriem ~1700 reģistrētajiem hokejistiem (CAN- 1200, USA - 2180).
Latvijā ir nepilni 4 tūkstoši spēlētāju un 2 NHL komandu pieteikumos esoši hokejisti. Tb tendences ir aptuveni tādas pašas. Jebšu, lai būtu vēl 2 (un ik pa laikam nāktu klāt vēl kāds), reģistrēto spēlētāju skaits ir JĀDUBULTO! Un jādubulto nevis tā, ka tagad iet pie katra dīķa un visus uzskaitīt, kas ir kļušku turējuši rokās, bet kvalitatīvi, palielinot hokejā iesaistīto bērnu/jauniešu skaitu (protams, klāt neizbēgami nāktu arī onkuļi-amatieri, sievietes utt.).
Masveidība agri vai vēlu noved pie tā, ka no bara arī parādās tas viens vai divi, kurus tālāk var virzīt uz augsto sasniegumu sportu.
Vispirms ir sports kā masu pasākums valsts iedzīvotājiem un tikai tad ir sports, kas vērsts uz konkrētu rezultātu, ja sistēmu veido otrādāk, tad sanāk tā kā sanāk (to var atļauties tikai lielvaras, kur konkurence ir nenormāla). Nesportiskā sabiedrībā nevar pēkšņi parādīties megasportistu paaudze, kas sitīs visus hokejā, basketbolā utt.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Kas attiecas uz tiem laikiem - sen tas bija un pagāja, vairāk tā nebūs.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
NHL ir pilnīgi cits, komandu vairāk, ārzemnieku vairāk, noteikumi citi, Krievijā - tāpat. Hokeja noteikumi kopumā ir citi. Spēles raksturs ir pamainījies, spēle pati pa sevi ir attīstījusies (salīdzini kaut vai to kā spēleja vārtsargi pirms gadiem 25 un kā tagad). Tā var turpināt bezgalīgi.
[+] [-]
[+] [-]