Ērti un izdevīgi: kā ietaupīt 5000 latu

Rīgas VEF izvēlētā stratēģija paredz, ka šosezon komanda savas mājas spēles LBL turnīrā aizvada reģionos. Tas var patikt un var nepatikt, taču privāts klubs savas attiecības ar līdzjutējiem var veidot, kā vien pats to vēlas – rēķinoties gan ar ieguvumiem, gan arī zaudējumiem sava tēla veidošanā. Kad šī konsekventā līnija tika ieturēta arī Latvijas čempionāta finālsērijas sakarā un kļuva skaidrs, ka Rīgas (tomēr kluba pieraksta vieta un fanu bāze) publika šopavasar Latvijas finālus neieraudzīs, bija daudz sašutušo, taču klubs palika savās pozīcijās un neiebilda arī Basketbola savienība. Vienīgā atkāpīte – kad par mājas spēļu vietu VEF izvēlējās Saldus zāli, kurā ikdienā nav vietu pat tūkstotim skatītāju, radās jautājums par tās atbilstību. Lasi, LBL nolikuma punkts 9.3.1. paģēr sekojošo:

Spēļu zālē, kurā klubs/komanda aizvada mājas spēles čempionāta izslēgšanas turnīra finālsērijā par 1. vietu, jābūt ne mazāk kā 1800 (viens tūkstotis astoņsimts) fiksētām sēdvietām.
Sods par 9.3.1. punkta neievērošanu LVL 5000 par katru spēli.

VEF pat neiebilda – jā, zāle nav atbilstoša, tāpēc maksāsim. Kādā Edgara Jaunupa komentārā pat bija skaidri norādīts virziens, kur šai naudai jānonāk – jaunatnes basketbolam. Sak, labāk ieguldām šo summu basketbola attīstībā, nevis ieberam Arēnas saimnieku milzīgajā kabatā. Jau atkal – doma var patikt vai nepatikt, joprojām var bozties par Rīgas līdzjutēja interešu neievērošanu un nolikuma būtības ignorēšanu, taču jānovērtē – klubam sava doma, tas ir gatavs ieturēt savu līniju un maksāt par to noteikto cenu. Gan materiālā, gan visā pārējā izteiksmē.

Pirmās spēles protokols rāda, ka finālsērijas atklāšanas maču klātienē noskatījās 950 cilvēku, un jebkurš klātesošais, kas matemātikas dēļ vairākkārt nav palicis uz otru gadu, redzēja – sēdvietu zālē bija vismaz par trešdaļu mazāk, nekā to prasa nolikums. Tiktāl viss kā gaidāms, paredzētā situācija. Taču SA+ rīcībā šorīt nonāca LBL direktora Ērika Ozola vakar parakstītais lēmums Nr.78 par to, ka sekas tomēr nebūs paredzētās – par zāles neatbilstību nolikumam soda nauda VEF klubam nebūs jāmaksā. Iemesls – zāle nav bijusi... pilna.

Nolikumā šādas atkāpes par brīvajām vietām, kas atbrīvo no atbildības, protams, nav, un loģiski, ka nav – jo tas padarītu šo punktu bezjēdzīgu. Tieši to šobrīd ar savu lēmumu izdarījusi LBS un, cerams, pati vismaz apzinās, ka tā. Būtībā tas nozīmē, ka klubs Latvijas čempionāta finālsēriju varētu spēlēt kaut vai LU Ekonomikas fakultātes līkajā zālē – atliktu tik vien kā pieturēt kasē un neiztirgot dažas biļetītes, lai pēc tam norādītu uz tukšajiem krēsliem zāles stūrī. Nedomāju, ka Ozols vai LBS tagad pārbauda, vai tiešām Saldū kāds gribētājs nepalika aiz durvīm – tas būtu interesanti, taču ne svarīgākais. Galvenais, par ko gan nešaubos – ja spēle notiktu Arēnā Rīga, uz šo finālmaču atnāktu krietni vairāk nekā 950 cilvēku. Tie fani, kas sestdien patiešām tika atstāti "aiz durvīm". Akceptēt, ka VEF aizved finālu uz nomali, un pēc tam attaisnot tā pārkāpumu ar pamatojumu, ka tur neatnāca pietiekams skaits cilvēku – piedodiet, veči, bet tas ir izsmiekls! Kurš tad šajā situācijā ir vainīgs, ka tik maz skatītāju, ja pats klubs?!

Līdz ar šo soli Basketbola savienība oficiāli papildina savu šā pavasara “sasniegumu” sarakstu – tā ne tikai izčakarējusi pašmāju basketbola gaidītāko notikumu, bet tagad piedevām izdarījusi to par brīvu. Pieceļamies un aplaudējam...

P.S. Pēcpusdienā satikos ar Ēriku Ozolu, lai uzklausītu pieņemtā lēmuma argumentāciju. Lūk, dažas pamatdomas: “Līdz pēdējam brīdim cerējām, ka VEF tomēr izdosies Saldus zālē izvietot nepieciešamo sēdvietu skaitu, un nedomāju, ka arī klubs apzināti gāja uz šādu pārkāpumu. Lai vai kā, šobrīd klubs jau ir informēts par lēmumu, ka nākamajā reizē spēlei jānotiek zālē ar 1800 vietām, citādi 5000 latu sods būs neizbēgams. Tas jau praktiski ir nolemts. Var spēlēt Valmierā, var Jelgavā – iespējas pastāv. Iemesls, kāpēc nesodījām šoreiz – arī citiem klubiem sezonas gaitā bija dažādi pārkāpumi, un pirmajā reizē parasti centāmies iztikt ar brīdinājumu. Jā, saprotu, ka šis gadījums ir nopietnāks – runa ir par finālsēriju. Tomēr ceru, ka klubs apzinās, ka šī ir pēdējā pretimnākšana, un turpmāk jārēķinās ar sekām. Rīgā skatītāju uz šādu maču droši vien būtu vairāk un uzskatu, ka ideālā situācijā pēdējais mājas mačs VEF tomēr būtu jāaizvada Arēnā. Atbalstu, ka par šo situāciju ir jārunā – varbūt tas motivēs uz nākamo gadu nodrošināt atbilstošāku finālsērijas norisi.”