Kas ir kas?

Dānijai, kas aizvada desmito sezonu pēc kārtas pasaules hokeja elitē (vai tas vien nav pietiekams apliecinājums tam, ka Dānijas izlase nevienam nevar būt tikai viegli paņemama garda ēsma?) un kas pirms diviem gadiem spēlēja 1/4 finālā, šis čempionāts ir neveiksmīgs. Dāņi cīnās par palikšanu Elites grupā un viņiem tas ir lielāks stimuls, jo reālāk sasniedzams, nekā Latvijas izlasei iekļūt ceturtdaļfinālā. Norvēģiem pēdējā spēlē jāpaņem no dāņiem divus punktus un viņi mums ir nepanākami, taču, ja mēs uzvaram dāņus, tad dāņiem pēdējais mačs ar Norvēģiju kļūs par "būt vai nebūt" spēli un tajā notikt var viss. Neaizrausimies ar rēķināšanu, jo tai būs nozīme tikai pēc uzvaras pār Dāniju. Aprēķini var ietekmēt spēles gaitu un iznākumu, taču cerams, ka to ietekmēs kaut kas cits - proti, Latvijas hokejistu vēlēšanās pierādīt savu spēku, vairāku mūsu izlases hokejistu centieni apliecināt, ka vismaz par dāņu klubu līmeni viņi stāv augstāk un vēlme revanšēties par pagājušā gada sāpīgo zaudējumu. Lai cik banāli tas skan, bet Elites divīzijā vairs nav komandu, kuras var apspēlēt uz vienas slidas un mums tādu laikam nekad arī nav bijis, kā arī diezin vai tuvākajā laikā mums Elites grupā tādi būs. Šajā kontekstā "Kas ir kas" kļūst vēl svarīgāks.

Atliek ieskatīties Latvijas izlases spēlētāju statistikā, lai secinātu, ka vairākiem - vismaz pusei - no komandas ir, ko pierādīt. Kam? Kaut vai sev. Ir virkne spēlētāju, kas nav apmierināti ar savu lomu klubā (runa nav tikai par Rīgas "Dinamo"), ar trenera neuzticēšanos (ja man dotu daudz vairāk laika spēlēt, tad gan es parādītu!) un nesapratni. Esam jau spēlējuši ar Vāciju, kas par spīti katastrofālajam zaudējumam norvēģiem, tomēr ir stipra komanda, esam spēlējuši ar Itāliju, kas tomēr ir zemāka līmeņa komanda nekā Latvijas izlase, esam spēlējuši ar Norvēģiju, ko vārtsargs un šā čempionāta laikā TV komentētājs Edgars Lūsiņš (apsveicu ar labu debiju!) trāpīgi nosauca par "Zviedrijas otro izlasi" (13 spēlētāji no Elitserien klubiem, turklāt visi viņi ir pirmo vai otro maiņu spēlētāji). Visas šis izlases ir no tā sauktā "mūsu plauktiņa". Kurš no mūsu "nenovērtētajiem spēlētājiem" šajās spēlēs īpaši izcēlās? Kurus Latvijas izlases spēlētājus pēc šīm spēlēt ļoti gribētu redzēt savās rindās kā līderus DEL, Norvēģijas līgas vai kaut Itālijas A sērijas spēcīgākie klubi? Runa nav par to, ka viņi nevar daudz maksāt, ka Itālijā turklāt arī vietējā čempionāta līmenis ir viduvējs. Pēc šīm spēlēm viņi diezin vai kādu no "nenovērtētajiem" alkst pie sevis aicināt. Tā ka dažiem, pirms izvirzīt pretenzijas treneriem un klubu vadītājiem (nevar noliegt - bez trenera uzticēšanās arī nekas nevar sanākt, taču tā nevar būt bezgalīga), laikam vispirms derētu padomāt - kas es esmu hokejā un cik vērts es tajā esmu? Būs mazāk neizpratnes. Tas nav nekāds kauns, ja esi labāko dāņu, vācu, norvēģu vai itāļu hokejistu līmenī vai tuvu tam, bet neesi par tiem acīmredzami pārāks, jo - hokeju labi prot spēlēt arī viņi! Šķiet, ka derētu nedaudz pamainīt skatu punktu un izdarīt korekcijas vērtību skalā. Tad sava vieta liksies reālāka un atnāks vēlme tiekties kāpt augstāk. Bet mums taču ir labs KHL klubs! Ir gan, taču tas vien nav glābiņš Latvijas izlasei, bet gan tikai krietns atbalsts tās hokejistiem, un tas jau ir pavisam cits temats, kuram pievērsīsimies nākamreiz. Pasaules čempionāts savā ziņā ir ļoti vērtīgs tieši tāpēc, ka ļauj paskatīties uz sevi no malas, ļauj nolaisties no KHL debesīm un salīdzināt sevi ar minēto valstu līgu labākajiem hokejistiem. Izdarīt vai neizdarīt secinājumus - tā jau ir katra privāta lieta.

Dānijas izlases rindās spēlē sešu dažādu līgu hokejisti - 4 no NHL, 2 no zviedru Elitserien, 3 no somu SM-liiga, 2 no vācu DEL, 7 no zviedru Allsenska un 5 no Dānijas līgas. Raiba kompānija, bet viņi visi prot spēlēt hokeju. Arī tie, kas nāk no otrās pēc ranga zviedru līgas un no dāņu līgas. Starp citu - kāpēc tos Latvijas hokejistus, kuri netiek Rīgas "Dinamo" sastāvā neaicina, piemēram, Elitserien vai SM-liiga labākās komandas? Par maz maksā un tāpēc mūsējie turp nemaz neraujas? Izdevīgāk būt "Dinamo" rezervē? Iespējams. Bet varbūt iemesls ir cits - proti, meistarības līmenis ir par zemu? Jau šovakar daudziem būs iespēja pierādīt pretējo. Cerēsim, ka izdosies un ka pēdējā spēle Stokholmas grupā Latvijas izlasei nekļūs par formālu pēdējo spēli šajā čempionātā.