2000. gads. Pēterburga un Lipmans murgo

Lai nokļūtu Sanktpēterburgā, Latvijas izlasei iepriekšējā gada novembrī vajadzēja izmest līkumu līdz Šēfildai, kur notika 2000. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs. Lai atgrieztos spēcīgāko sabiedrībā, četru komandu konkurencē bija jābūt otriem. Pretinieki - Kazahstāna, Lielbritānija, Ukraina. Pirmajā mačā briti tiek pieveikti ar kazahi (6:3) un tālāk var sākt spēlēt šahu. Hokeja statistikas sējumos būtu krietni jāpiepūlas, lai atrastu līdzīgu precedentu, kad divās spēlēs pēc kārtas tiek fiksēts vienāds 0:0. Tieši ar šādiem rezultātiem beidzās spēles pret Lielbritāniju un Ukrainu. Godīgi vai negodīgi, taču Latvijas izlase atgriezās A grupā.

Neilgi pirms čempionāta sākuma hokeja saimniecībā notiek neliels brīnums - beidzot ir iedzīts pēdējais pālis 55. vidusskolas hokeja hallei un Rīga ir kļuvusi par vienu slidotavu turīgāka. Šī Andra Siliņa lolotā halle tika celta visus deviņdesitos gadus, celtniecības laikā tika draudēts nošaut Andri Šķēli, par ko "šāvējs" Siliņš tika nogādāts attiecīgu ārstu aprūpē.

Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums Latvijas izlasei gatavošanos pasaules čempionātam ļauj aizvadīt mājās un arī pārbaudes spēles tiek aizvadītas tikai Rīgā. Pavisam sešas. Iesākts ar Krieviju - 3:5 un 2:2. Šī Krievijas izlase bija pavisam cita komandu, kura spēlēja pasaules čempionātā. Pret Somiju 1:2 un 3:6, bet vienīgā uzvara tiek izcīnīta pār Franciju - 6:2 (dienu iepriekš 2:2). Nevienas pazīmes, ka Pēterburga kļūs par vienu no spožākajiem čempionātiem izlases vēsturē.

Jau otro pavasari pēc kārtas kādam no latviešiem izdodas izlauzt ceļu līdz hokeja mekai NHL. Šoreiz īsi pirms Pēterburgas notikumiem to izdarīja Kaspars Astašenko, kuru savās rindās iekļāva Tampabejas "Lightning". Uzspēlējis dažas spēles pasaules spēcīgākajā līgā, Astašenko nosprauda nākamo mērķi - tikt uz pasaules čempionātu. Diemžēl to viņam neizdevās piepildīt.

Uz čempionātu izlase tiek pavadīta ar vienu no vērienīgākajiem skandāliem izlases vēsturē. Tā sauktajā "Ādažu Čipsu" lietā Artūrs Irbe tik konkrēti pakratīja federācijai (Kirovam Lipmanam) ar pirkstu, ka līdz pat pēdējam brīdim solījās nebraukt uz Pēterburgu un kopš 2000. gada pavasara ik brīdi tiek runāts par to, ka vārtos varētu stāties... Lipmans. "Acīmredzot federācijai ir jānokārto saistības ar Irbi un Ozoliņu, jo pretējā gadījumā vārtos būs jāstāv pašam Lipmanam", ecējas izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs.

Kad Latvijas jau bija piesmējusi krievu miljonārus, Sandis Ozoliņš viņpus okeānam gatavojās kārtējais Stenlija kausa izcīņas spēlei ar "Red Wings" un par savu tautiešu uzvaru uzzināja pirms sērijas piektās spēles. "Pirms kāda no iemetieniem es pieslidoju pie Larionova un viņam pateicu: zini, vecīt, Latvija pasaules čempionātā vinnēja Krieviju. Viņš uz mani paskatījās, iepleta acis un pašūpoja galvu - sak, es esmu gar zemi... Mēs vēl uzvarējām Detroitu un tad varam pieņemt, ka šī ziņa paralizēja arī Detroitā spēlējošos krievus."

Pirmo reizi IIHF kongresmeņu vidū atklāti tiek runāts par to, ka kādudien Rīgai (Latvijai) vajadzētu piedāvāt sarīkot pasaules čempionātu un Pēterburga ir pateicīgs laiks, kad hokeja federācija nolemj aptaustīt situāciju piesakoties uz 2003. vai 2004. gada čempionāta sarīkošanu. Saņēmuši vienu kurvīti, Lipmans un viņa komanda tūlīt pat tika pie nākamā - Rīgai tika atteikts arī 2002. gada olimpiskais kvalifikācijas turnīrs.

Sākot ar Pēterburgas čempionātu, līdzjutēju pieplūdums no Latvijas bija skaitāms nevis simtos, bet vairākos tūkstošos. No latviešu pasaules staigāšanas labums tika Latvijas izlasei (jūties kā mājās), bet čempionāta rīkotājiem tas nozīmēja garantētus ienākumus. Diemžēl jau pašā saknē līdzjutēju kustība nav noregulēta pareizajā virzienā, jo 3/4 no daudzajiem tūkstošiem parasti aizbrauc uz pirmā posma spēlēm, kuras teorētiski neskaitās pašas galvenās, bet kad sākās īstās cīņas par kaut ko (par ceturtdaļfinālu vai par palikšanu), tad mūsējie jau sen ir mājās. Uz Pēterburgu esot aizbraukuši aptuveni četri tūkstoši, bet vēsturisko uzvaru pār Krieviju klātienē noskatījis labi ja pāris simti.

Leonīds Tambijevs kā pirmais no izlases veterāniem aizvada 100 spēli Latvijas izlases sastāvā un prēmijā no hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana saņem simts latu. Par šo prezidenta cēlo žestu tika savlaicīgi izziņots visiem uz Krieviju aizbraukušajiem Latvijas žurnālistiem. Kad kārta simtajām spēlēm izlasē pienāca nākamajiem piecpadsmit hokejistiem, neviens vairs nerunāja par simts latiem un neviens jau nebija tik nekaunīgs (vai nabags), lai paši uzprasītu.

Viens no pieredzējušākajiem čempionāta un Latvijas izlases spēlētājiem Andrejs Maticins nopelnīja titulu, kuru varēja dabūt tikai viņš un neviens cits - pasaules čempionāta retro stila piekritējs.

Latvijas izlasei 2000. gada pasaules čempionāts nebeidzās ar ceturtdaļfināla spēli pret Čehiju, vai ar svinīgo sagaidīšanu Rīgas dzelzceļa stacijā. Tikai pēc atgriešanās Rīgā sākās "īstais" hokejs, jeb šķelšanās. Vēl Pēterburgā Aleksandrs Kerčs paziņoja, ka turpmāk Haralda Vasiļjeva vadībā izlasē nespēlēs, taču veterāna teiktajam netika pievērsta liela vērība. Tikai pēc tam, kad līdzīgus vārdus teica arī Aleksandrs Beļavskis un Grigorijs Panteļejevs, situācija kļuva pavisam karsta. Beļavskis esot uzmetis lūpu par to, ka viņš netika nosaukts kā labākais uzbrucējs izlasē. Vasiļjevs par labāko izvēlējās Vītoliņu... Vasiļjevs daudziem bija neērts, arī Kirovam Lipmanam, kurš tad arī esot īstais viļņošanās autors.

Latvijas izlasei šis čempionāts bija viens no spožākajiem, un būtu bijis loģiski, ja hokeja federācijā (Lipmans) neviens daudz nedomātu - pagarināt vai nepagarināt līgumu ar Vasiļjevu. Uzdevums bija izpildīts, bet izlase palika bez trenera. Lipmans pats sev uzdod jautājumu:
- Labi vien ir, ka neesmu parakstījis Vasiļjeva iesniegumu. Neviens jau nevarēja paredzēt, ka sāksies šāda veida izskaidrošanās. Ja es būtu parakstījis līgumu ar Vasiļjevu un iznāktu tā, ka viņš pēc spēlētāju protestiem būtu jāmet nost, ko tad es darītu?

Meklējot zelta vidusceļu, Lipmans iedibina jaunu kārtību - lai atrastu īsto izlases galveno treneri, tiek izsludināts konkurss. Ir acīmredzami, ka federācija meklē iespējas kā atbrīvoties no neērtā Vasiļjeva. Palīdzēt Kirovam pieņemot pareizo lēmumu palīdz arī "Sporta Avīze", kura ilgākā laika posmā veic aptauju starp līdzjutējiem - Vasiļjevam ir jāpaliek par galveno treneri vai nē? Aptaujā piedalās vairāk kā 1000 līdzjutēju un atbilde ir viena - JĀ.

29.04.-14.05.2000
Sanktpēterburga (Krievija)
30.04.2000. ZVIEDRIJA 1:3 (0:2, 1:1, 0:0). Sanktpēterburga
Irbe; Sējējs (2)-Skrastiņš (4), Panteļejevs-Vītoliņš (2)-Tambijevs; Maticins-Laviņš, Beļavskis-Fanduļs (2)-Kerčs; Bondarevs-Ignatjevs, Opuļskis-Semjonovs-Ņiživijs; Tribuncovs (2), Seņins-Sprukts-Ābols.
7:50 Gāns (H.Sedins, D.Sedins) 0:1, 9:40 Huselius (Akselsons, Ronkvists) 0:2, 31:00 D.Sedins (Gāns, H.Sedins) 0:3, 39:39 Beļavskis (Fanduļs, Maticins) 1:3. Sodi: 12:14.

02.05.2000. BALTKRIEVIJA 6:3 (2:0, 3:3, 1:0). Sanktpēterburga
Irbe; Sējējs-Skrastiņš, Panteļejevs-Vītoliņš (2)-Tambijevs; Bondarevs-Ignatjevs (2), Opuļskis-Semjonovs (2)-Ņiživijs; Maticins-Laviņš (2), Beļavskis-Fanduļs-Kerčs; Tribuncovs-Seņins, Cipruss-Sprukts-Ābols.
5:13 Beļavskis (Laviņš, Fanduļs, vair.) 1:0, 17:16 Skrastiņš (Vītoliņš, vair.) 2:0, 27:44 Opuļskis (Ņiživijs, Skrastiņš) 3:0, 28:51 Kovaļovs (Ciplakovs) 3:1, 33:30 Opuļskis (Ņiživijs) 4:1, 34:09 Valujs 4:2, 36:41 Panteļejevs (Tambijevs, Sējējs) 5:2, 37:53 Karačuns (Andrijevskis, Skabelka) 5:3, 41:06 Beļavskis (Fanduļs, maz.) 6:3. Sodi: 8:8.

04.05.2000. UKRAINA 2:1 (1:0, 0:1, 1:0). Sanktpēterburga.
Irbe; Sējējs (2)-Skrastiņš, Panteļejevs-Vītoliņš (2)-Tambijevs; Bondarevs (2)-Ignatjevs, Opuļskis-Semjonovs-Ņiživijs; Maticins-Laviņš, Beļavskis-Fanduļs-Kerčs; Tribuncovs (2)-Seņins, Cipruss-Sprukts-Ābols.
10:54 Ļitviņenko (vair.) 0:1, 23:09 Vītoliņš (Tambijevs, vair.) 1:1, 54:08 Tambijevs (Skrastiņš, Panteļejevs) 2:1. Sodi: 8:14.

05.05.2000. KRIEVIJA 3:2 (0:0, 3:2, 0:0). Sanktpēterburga.
Irbe (2); Sējējs-Skrastiņš, Panteļejevs-Vītoliņš (2)-Tambijevs; Bondarevs (2)-Ignatjevs (2), Opuļskis-Semjonovs-Ņiživijs; Maticins (2)-Laviņš (2), Beļavskis-Fanduļs-Kerčs; Tribuncovs, Cipruss-Seņins-Ābols.
21:58 Beļavskis (Kerčs, Laviņš, vair.) 1:0, 34:16 Petrovs (Žamnovs) 1:1, 36:58 Semjonovs (Ņiživijs) 2:1, 38:36 Semjonovs (vair.) 3:1, 39:25 Burē (Kozlovs) 3:2. Sodi: 12:16.

07.05.2000. ASV 1:1 (1:0, 0:0, 0:1). Sanktpēterburga.
Irbe (2); Sējējs-Skrastiņš, Panteļejevs (2)-Vītoliņš-Tambijevs; Tribuncovs (2)-Ignatjevs (6), Opuļskis-Semjonovs-Ņiživijs; Maticins-Laviņš, Beļavskis-Seņins-Kerčs; Bondarevs, Sprukts, Ābols.
6:33 Laviņš (Kerčs, Semjonovs, vair.) 1:0, 49:32 Hegertijs (Nilsens, Boguņeckis) 1:1. Sodi: 12:12.

08.05.2000. ŠVEICE 1:4 (0:0, 0:3, 1:1). Sanktpēterburga.
Irbe; Sējējs-Skrastiņš, Panteļejevs-Vītoliņš (2)-Tambijevs (2); Tribuncovs-Ignatjevs (2), Opuļskis-Semjonovs (4)-Ņiživijs; Maticins-Laviņš, Beļavskis-Seņins-Kerčs; Bondarevs-Sprukts-Ābols.
21:30 Fišers (Krameri, Ženni) 0:1, 27:15 Ženni (Cīglers) 0:2, 29:44 Fišers (Suters, Krameri, vair.) 0:3, 52:20 Krameri (Fišers) 0:4, 57:47 Kerčs (Beļavskis) 1:4. Sodi: 10:6.

11.05.2000. ČEHIJA 1:3 (0:0, 1:3, 0:0). Sanktpēterburga.
Irbe; Sējējs-Skrastiņš, Panteļejevs-Vītoliņš (2)-Vasiļjevs (4), Bondarevs (2)-Ignatjevs (6), Opuļskis-Semjonovs (2)-Ņiživijs; Maticins-Laviņš, Beļavskis-Seņins-Kerčs; Tribuncovs (2), Ābols (2), Sprukts.
26:36 Ņiživijs (Opuļskis) 1:0, 31:10 Varada (Kaberle, Prohāzka, vair.) 1:1, 32:11 Sikora (Vibornijs, vair.) 1:2, 35:37 Dopita (Sikora, Kučera, vair.) 1:3. Sodi: 20:10.

Latvijas izlase 2000.gada čempionātā
Vārtsargi

Aizsargi

Uzbrucēji

PČ noslēguma rangs
Čehija
Slovākija
Somija
Kanāda
ASV
Šveice
Zviedrija
Latvija
Baltkrievija
Norvēģija
Krievija
Itālija
Austrija
Ukraina
Francija
Japāna

Saistītie raksti:

sportaavize.lv: Latvija atgriežas hokeja elitē!
sportaavize.lv: Jurzinovs "uzmet" Latviju, Irbe meklē striķi
sportaavize.lv: Skudra atkal runā