Oslo skola. Pirms Stokholmas

Cilvēki, kas skatās KHL hokeju, var nodomāt, ka Latvijai šos trīs "nīkuļus" jāapslido uz vienas slidas, taču dzīvē nekas nestāv uz vietas arī Norvēģijā, Dānijā un Francijā. 2011. gada pasaules čempionātā norvēģi bija sestie, pārējās trīs izlases blakus: 11. Dānija, 12. Francija, 13. Latvija, turklāt dāņi pēcspēles bullīšu sērijā ar 3:2 uzvarēja Latviju, nosūtot Znaroka brigādi uz autsaideru turnīru. IIHF rangā, kas ir objektīvāks izlašu vērtējums pēdējo četru gadu laikā, norvēģi ir mums diezgan tālu priekšā - 9. vieta (3175 punkti), 12. Latvija - 2985, 13. Dānija - 2965, 14. Francija - 2765.

Braucot uz Oslo, rēķinājos, ka šādi varētu būtu spēļu iznākumi, favorītu lomu atvēlot Norvēģijai, cerot, ka Dāniju un Franciju uzvarēsim. Uz papīra uzvarēt Norvēģiju likās nereāli. Nu ļoti spēcīgs sastāvs! Mačā pret Latviju no Bratislavas sastāva Norvēģijas izlasē bija iekļauti 16 (!) spēlētāji: trīs aizsargi - Holoss ("Vaxjo", zviedru elite, 32 spēles, 2+6), Tollefsens ("MoDo", 40, 0+9) un Bonsakens ("Rogle"), kā arī 13 uzbrucēji - Skroders ("MoDo", 43, 17+23), Forsbergs ("MoDo", 45, 4+4), Bastiansens (45 6+13) un Holtets (abi "Farjestad", 42, 7+3), M. Olimbs ("Frolunda", 9+26), Kristiansens (21, 3+3) un Āsks (abi HV71, 24, 1+1), Hansens ("Brynas", 39, 5+8), Reimarks ("Timra", 45, 6+9), K. A. Olimbs ("Leksand"), Martinsens ("Lillehammer"), Spēts un Jilevens (abi "Lorenskog"). Kopā ar Matu Trigu (HV71, 12, 2+1)iznāk 12 hokejisti no Zviedrijas elites līgas, turklāt Skroders ir trešais rezultatīvākais visā čempionātā, Olimbs - labākais savā klubā.

Ir labi, ka Nolans savām acīm redzēja, kas ir kas pasaules hokeja otrajā ešelonā. Skatoties tikai "Dinamo" spēles, var iznākt, ka pārvērtē savus spēkus un pretiniekus nenovērtē. Kā tas pirms sezonas bija Rautakalio. Tagad Nolans redzēja, kas ir norvēģi, dāņi un franči. Redzēja arī, ka mūsu stipri eksperimentālais sastāvs var uzvarēt. Un kaujas apstākļos iepazina apmēram 10-12 izlases pamatsastāva spēlētājus.

Nolans: "Biju pārsteigts, ka pēc tik liela pārtraukuma tik labi spēlēja Džeriņš. Viņam tomēr bija ļoti nopietns rokas lūzums, izskatās, ka viņš ir atguvies. Patika Meijas attieksme, Štālam ir labs ātrums, bet viņam vajag lielāku pārliecību par saviem spēkiem. No aizsargiem vislabāk patika Cibuļskis un Andersons. Jučers pret Franciju nospēlēja pietiekami labu maču. Masaļskis aizvadīja labu spēli ar Norvēģiju, zaudējām ar 1:2, bet varēja būt arī 1:5. Liekas, ka ar vārtsargiem viss ir kārtībā."

Sen kopā vienā piecniekā nejozuši, Meija, Džeriņš un Bukarts parādīja, ka "Dinamo" viņiem jābūt tuvāk pie pirmā galda. Visa turnīra laikā šis trijnieks bija aktīvs, sportiski nekaunīgs un viņiem arī spēle gāja no rokas. Ja vēl izdotos realizēt izgājienus viens pret vienu, kādi bija spēlē ar Dāniju! Tad "Dinamo" snaiperis nebūtu vis Hosa, bet kāds no mūsējiem.
Viens no spēlētājiem, kurš iekrita acīs Nolanam, bija Indrašis. 1,90 m garš malējais uzbrucējs, vijīgas rokas - šādi parametri ir cieņā arī Kanādā. Jā, ātrums varētu būt lielāks un vārtu momentu realizācija labāka... Spēlē pret Franciju otrās trešdaļas beigās ar dažu sekunžu nobīdi Miks bija gan varonis, gan grēkāzis. Kā varonis joza uz franču vārtiem, kā grēkāzis, ka ar nūju aizķeksēja savu pretspēlētāju, nopelnot aizturēto sodu. Franči to realizēja, un grēkāzis pēdējās 20 minūtes bija rezervists. Pārbaudes turnīri arī tam domāti, lai pārbaudītu, kurš ar kuru labāk kopā der. No malas izskatījās, ka Štāls lāga neder pa vidu starp Ķēniņu un Cipuli, Straupe tur bija tā kā 100 gramus labāks. Toties Štāls solīdāk izskatījās starp Upīti un Dobreņkiju.
Skaidrs, ka Dobreņkijs bija pēdējā brīža piedāvājums, taču 1,73 m garais uzbrucējs kopējo bildi nemaitāja. Trīs aizsargi - Dīķis, Porejs un Salija pirmajā spēlē izskatījās mazliet apjukuši, turpmāk apjukumu zaudējot, taču viss trijnieks vismaz pagaidām ir tālu no izlases 7. vai 8. aizsarga. Ceturtajā uzbrucēju trijniekā cerīgs izskatās Skvorcovs. Nolans slavēja arī Tribuncovu - esot aizsargs, kurš var iemest no zilās līnijas.