12h pēc spēles: Ir! Nav!?! Čau...

Par spēli
Šī spēle spilgti atšķīrās no abām iepriekšējām un to varētu raksturot ar vārdiem – „komanda spēlēja tā kā ļāva pretinieks” un pretinieki viens otram ļāva daudz. Spēle vidus zonā praktiski neeksistēja, abas komandas, bez lielas pretestības varēja brīvi savā zonā uzsākt uzbrukumus un viegli pārvarēt vidus zonu. Spēle norisinājās labā ātrumā, no vieniem vārtiem uz otriem. Lai arī spēles raksturs solīja daudz vārtu guvumus, bezvārtu neizšķirts saglabājās līdz pat trešā perioda vidum. Abu komandu aizsargi (arī uzbrucēji) ļoti centīgi bloķēja un traucēja metienus, kamēr vārtsargi glāba situācijās, kad tas bija nepieciešams. Tomēr spēlēs izskaņā, īsā laika posmā, komandas izmantoja pretinieku kļūdas un laimīgus rikošetus, lai apmainītos ar vārtu guvumiem. Diemžēl rīdzinieku vārtu guvumu neieskaitīja, kamēr Kazaņas spēlētājiem veiksmīgi talkā nāca Sprukta slida, novirzot ripu uz nūjas Bodrovam.

Vājais ķēdes posms
Šīs spēles sakarā, kas pēc sajūtām šķiet uzvarēta, bet faktiski ir zaudēta, ir ļoti grūti runāt par kādiem trūkumiem. Protams, varēja vēlēties ciešāku spēli vidus zonā, kur uzbrucēji spētu labāk slāpēt pretinieka uzbrukuma ātrumu un mazāk paļautos uz vārtsargu un aizsargu spējām bloķēt metienus. Tomēr tādā gadījumā, tā būtu cita spēlē un grūti prognozēt, vai labvēlīgāka Rīgas „Dinamo”.

Lūzuma punkts
Protams, ka neieskaitītie vārti. Jādomā, ka ne tikai Šuplers, bet liela daļa „Dinamo” līdzjutēju vēlētos iepazīties ar to cilvēku, kurš izšķīra uzvarētāju šajā spēlē. Būs interesanti dzirdēt, kāds būs šāda lēmuma pamatojums, ja tāds sekos. Kaut nav šaubu, ka pie vēlmes kaut ko pamatot, vienmēr var lietas interpretēt vēlamā gaismā. Tiešsaistes protokolā kā iemesls minēt spēle ar kāju, bet, jādomā, ka drīzāk video tiesnesis saskatīja, ka ripa atlecot no nūjas, trāpīja Miķelim pa cimdu un ielidoja vārtos, proti, video tiesnesis izlēma, ka vārti gūti ar roku...

Vairākums/ mazākums
Pēc ilgāka laika vairākumā izdevās ieiet zonā, nostāties, izspēlēt un pat apdraudēt vārtus. Vārtu guvums gan atnāca kā dāvana, jo pretinieks vienkāršā situācijā kļūdījās izmetot ripu. Tā negaidīti nonāca dinamiešiem un tālāk jau viss tika izdarīt ļoti meistarīgi.

Mazākumā rīdzinieki spēlēja veiksmīgi, pat, sev ierasti, veidoja pretuzbrukumus. Tomēr tieši cenšoties pārķert ripu, trīs rīdzinieki satikās vienā malā, bet ripu neieguva un tam sekoja ātra izspēle uz otru malu, kur Jemeļins netraucēts no tuvas distances cauršāva Telkvistu.

Treneru lēmums
Arī šajā spēlē neviens no savainotajiem vēl nebija gatavs atgriezties laukumā un palīdzēt komandai. Tas treneriem nedeva daudz manevra iespējas un uzbrukuma maiņas palika tādas pašas kā iepriekšējās spēlēs. Jāpiemin, ka šajā spēlē, iespējams, ņemot vērā, ka nebija nopietna presinga no pretinieka puses, komandai atkal bija redzami vilcēji – par sevi spilgti atgādināja Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts, Trotres, arī Karsums. Aizsardzībā šoreiz malā palika iepriekšējās spēles vārtu guvējs – Laviņš. Arī šajā spēlē komanda spēlēja ar septiņiem aizsargiem. Aizsargiem šādā spēlē bija liela slodze un viņi tika galā, jo vieni vārti zaudēti mazākumā (un ne jau aizsargam bija jānovaktē Jemeļina pieslēgšanās) un otri pēc neveiksmīga rikošeta, kad ripa ļoti ērti atlēca pretiniekam.

Labais sliktajā
Telkvists. Pēc Holta savainojuma, nācās stāties vārtos nesagatavotam, bet tika galā un kopumā aizvadīja ļoti stabilu spēli.

Pašaizliedzība. Visa komanda ļoti labi aizsardzībā palīdzēja vārtsargam, ļoti daudzās situācijās bloķējot vai traucējot metienus no bīstamām pozīcijām. Bez šādas pašaizliedzības, metienu skaits noteikti būtu lielāks un iespējams arī rezultāts.

Spēlētāju statistika spēlē pret „AK Bars”