Kuru patrieks pirmo?

Gan jau ar savējo varēšanu tiksim galā – tepat vien pašu priekšā izauguši, tāpēc pārsteigumu nav. Ja neskaita, ka jaunais treneris ik pa brīdim uz kādu parāda ar pirkstu un pasaka – too soft (par mīkstu, par maigu). Tas mīkstums tiek attiecināts uz sniegumu laukumā. Par leģionāriem daudz nespriež – vai nu viņi ir, vai nav. Jaunais uzbrucējs Jakubs Šindels, kas ir svaigākā gaļa uz Dinamo plaukta, ir paņemts uz diviem gadiem. Menedžeris Sējējs saka, ka šobrīd bija komandai nepieciešams papildinājums, ko nosaka gan pretinieku muskuļi, gan pašu šķidrauti. Tirgus esot pilnīgi izslaucīts, lai gan NHL sezona jau ir sākusies un, citkārt ap šo laiku varot nolūkot tīri ciešamu materiālu. Ne šogad... „Nezinu, ar ko tas izskaidrojams, bet neviens te par mazāku summu kā par 500 000 dolāru sezonā – nebrauks. Tas ir minimums. Mēs gribējām dabūt somu uzbrucēju Janni Pesonenu – bija labas iestrādnes, cerīgas sarunas, bet – tikko kā viņš vienojās ar HIFK par 300 000 eiro. Ja viņam jāizvēlas par tādu pašu naudu braukt uz Rīgu – tad viņš to, loģiski, nedarīs. Savās mājās vienmēr labāk...” Tāpēc tagad mums ir Šindels. Ar izsistiem zobiem (vienā no sezonas sākuma spēlēm gūtais savainojums), bet ar apņēmību – zinātāji saka, ka pa lēto... Cik tas varētu būt? Menedžeris klusē, bet lēšu, ka ap piecdesmit stabiem eiro – ne vairāk. „Tirgus faktiski ir tukšs un mums vajag, kas gūst vārtus... Parādījās Šindela variants. Es viņu jau biju redzējis pirms pāris gadiem, tad Peka vēl apzvanīja savus paziņas Šveicē un Somijā – vienojāmies. Man jāsāk domāt arī par nākamo gadu, jo daudziem līgumi beigsies...” Tā kā Ņiživijs ir sadauzījis ribas, tad treneri domā Šindelu rīt likt viņa vietā – kopā ar Cipuli un Varju.

No laba prāta šis pirkums nav veikts, jo ir redzams, ka komandas uzbrukums varbūt tikai uz papīra ir tīri sprauns – dabā mēs esam aizaugusi Gaujas senleja. No iegādātājiem leģionāriem šobrīd sevi attaisno tikai Varjs – un arī tad ar kardinālu Pujātu uz pusēm (Dievu iekšā nejauksim – nebūs solīdi). Luseniuss – to jau no paša sākuma apzīmogoja kā jauno, tāpēc bruņojamies ar pacietību. Lundmarks – pasprēgāja blakus Miķelim sezonas sākumā un tagad – pauze vai izspiezts sajūgs. Jā, it kā trenerim pārmet, ka maiņa, kurā bijis Lundijs, Miķelis un Varjs izskatījusies varena – nav bijis labi, ka izjaucis - vienīgi tagad saprotam, ka blakus Miķelim arī šo rindu autors uz vienu maiņu izskatītos, nu vismaz pēc Jura Opuļska (Juri, nekā personīga). Tomēr par lielo nezināmo vai drīzāk – lielo melno caurumu – šobrīd jāsauc Bjorns Melins. Zviedrs nav nedz atvēries, nedz aizvēries – viņš pagaidām ir nekāds. Protams, ka daļēji to var norakstīt uz mums zināmo nelaimi ar Lokomotiv katastrofu un psiholoģiskajiem pārdzīvojumiem, tomēr – cik ilgi tā dzīvosi? Komandai no tā labāk nepaliek. Var nojaust, ka līdzjutējiem ne tik, par vadību pat baidos ierunāties – tur Jotul krāsiņas vietā jau kvēlo vulkāns... Pēc spēles ar Lev komandas vadība nolēma zviedru uzbrucēju nosūtīt uz tā saukto „masku” – tas ir slodžu tests, kur pārbauda funkcionālo gatavību. Redzēs, kādi būs rezultāti, taču šobrīd Dinamo vismaz mēģina izprast vai saprast – ko darīt tālāk ar šo ezīti miglā. Nav tā, ka Bjorns treniņos necenstos, taču spēlē ārā nenāk. Atliek divi scenāriji – triekt viņu ratā un samaksāt kompensāciju (nojaušu, ka viņš nav lētākais Sējēja pirkums), vai otrs ceļš – lai brauc uz fārmklubu Liepājā. Sazin’ – varbūt sapratīs mājienu pats. Tāds Melins, kāds viņš ir šobrīd, neder arī kā ripu savācējs pēc treniņiem – tur mums Podziņš... Starp citu, „masku” jāpiemin vēlreiz, jo pirmdien uz šo procedūru bija nosūtīti Sprukts un Lundmarks – kas ar Janku notika uz ledus jau trešdien, jāprasa Popradas vārtsargam un aizsargiem (labsirdīgi pasmaidīsim). Vai Melins pēc ceturtdienas procedūras sāks elpot – tā jau būtu bukmeikeru intriga.

P.S. Kriss Holts izpelnījies ASV izlases vērību un novembrī ir uzaicināts uz Vācijas kausu – pieaugušo kreklā tā viņam zem tēvoča Sema karoga būs debija. KHL tajā laikā pārtraukums...