Starkova kārtējais laiks beidzies. Vai sāksies jauns?

Joprojām dažreiz pārņem sajūta, ka daži vēl joprojām dzīvo 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīra eiforijā. Tagad to mana un jūt ļoti reti un pavisam maz, bet vēl pirms nesena laika tas bija galvenais un vienīgais arguments, kāpēc par Latvijas izlases galveno treneri var būt tikai un vienīgi Aleksandrs Starkovs. Citi varianti nebija pat apspriežami, citu variantu izvirzīšana vai esošā apšaubīšana bija gandrīz vai kā atentāta pieteikums Latvijas futbolam. Starkova nopelnus nevar nenovērtēt, viņš Latvijas futbola vēsturē paliks ierakstīts ar lieliem burtiem un nekas slikts (sliktāks) ar izlasi noteikti nenotiks, ja viņš turpinās darbu. Taču... Pirmkārt, tas tagad vairs nav atkarīgs tikai no viņa un, otrkārt, lai cik nopelniem bagāts un autoritatīvs būtu treneris, agri vai vēlu pienāk brīdis, kad komandai nepieciešamas svaigas asinis un jaunas idejas. Ar to nebūt nenoliedzu Starkovu kā galveno treneri arī nākamajā kvalifikācijas turnīrā, viņš kā treneris sevi vēl noteikti nav ne tuvu izsmēlis un viņa palikšana zināmā mērā būtu pat likumsakarīga - tieši viņš jau ir uzsācis izlases sastāva atjaunināšanu (tas, ka Starkovs vairs nemainīsies un arī turpmāk nereti septiņas reizes nomērīs, bet tik un nenogriezīs - tas ir cits jautājums), turklāt trenera nomaiņa tikai maiņas dēļ reti kad ir devusi labumu.

Runā, ka, vienojoties ar FK "Baku", esot bijusi noruna, ka Starkovs pabeidz ar Latvijas izlasi šo kvalifikācijas turnīru un savu darbu izlasē beidz. Pats treneris par šo tematu runāt negrib, taču viņš šādu norunu arī nenoliedz. Nav noslēpums, ka Starkova galvenā trenera krēsls Baku komandā nav īpaši stabils. Viņš atnāca uz komandu pagājušās sezonas vidū, tāpēc 6. vieta 2011. gada čempionātā un netikšana Azerbaidžanas kausa izcīņas finālā viņam tika piedota, toties šosezon tamlīdzīgus rezultātus viņam var arī nepiedod. Pašreiz FK "Baku" valsts čempionātā ieņem tikai 5. vietu un jau par 7 punktiem (komandas aizvadījušas 7-8 spēles) atpaliek no līdera "Hazar". Līdz pirmajam trijniekam gan ir tikai divi punkti, taču diezin vai kluba vadības mērķis ir trešā vieta. Darbs Latvijas izlasē ir beidzies un tagad arī prasības pret Starkovu varētu mainīties - tagad vari koncentrēties tikai uz darbu klubā, tagad rādi, ko proti un vari. Svētdien (16. oktobrī) FK "Baku" spēlēs Sumgaitā pret vietējo komandu, kas ieņem pēdējo 12. vietu. Vajadzētu uzvarēt. Tad pirmajā riņķī atliks vairs tikai divas spēles un diezin vai ātrāk Baku komandas vadītāji un investori pieņems kardinālus lēmumus, taču viņiem pēc ne visai sekmīgā (daži kluba atbalstītāji to uzskata arī par neveiksmīgu) sezonas sākuma ir daudz vairāk iemesla nostādīt Starkovu izvēles priekšā - vai nu turi vārdu un paliec strādāt tikai klubā, vai arī vari atgriezties Latvijā... Nav noslēpums, ka Azerbaidžanas futbolā apgrozās liela nauda un darbs Baku klubā ir izdevīgs arī materiālā ziņā, turklāt arī vietējā čempionāta līmenis ir diezgan labs, lai darbs būtu interesants un noderīgs arī profesionālā ziņā. Latvijas futbola federācija ar izlases galvenā trenera izvēli nesteidzas, jo nav arī pašreiz, kur steigties - redzēs, kā klāsies Starkovam klubā, bet tad arī lems, jo laika vēl ir diezgan.

Dažviet jau ir izskanējis viedoklis, ka galvenajam trenerim jābūt citam. Ārzemniekam. Starp Latvijas treneriem, lai nu viņi neņem ļaunā, pašreiz neredzu nevienu, kurš varētu stāties pie izlases stūres Starkova vietā. Ja nu vienīgi ar ilglaicīgu programmu, kas skartu ne tikai nacionālo izlasi, taču kaut kā neviens ne ar kādu programmu vai kaut vēlmi vadīt izlasi nenāk. Vai tās nav sekas jau iepriekš minētajam Starkova neaizskaramības oreolam, ko radīja EURO 2004? Turklāt ir taču jau mēģināts cits treneris... Kas attiecas uz ārzemnieku, tad kaut kur jau tika minēts bijušais Latvijas izlases galvenais treneris Garijs Džonsons. Nav dzirdēts, ka viņš pēdējā laikā kaut kur būtu treneris, kas pats par sevi nav arguments pret viņu, taču laikam tomēr tas nebūtu labākais variants. Turklāt ārzemju treneris, lai cik slavens un dārgs tas būtu, neatrisinās Latvijas izlases problēmas, kas patiesībā nav tikai nacionālās izlases problēmas. Ārzemju trenera uzaicināšanai pluss ir tas, ka ārzemnieks atnāks bez stereotipiem par mūsu spēlētājiem, viņa redzējums uz tiem būs gan svaigāks, gan objektīvāks un līdz ar to izlasē atkal var parādīties iepriekš nenovērtēti spēlētāji (Revaza Dzodzuašvili un Džonsona piemēri to tikai apliecina), taču galvenā trenera uzaicināšana no ārzemēm, manuprāt, ir attaisnoja vienīgi tad, ja līdz ar to kaut kas mainās ne tikai lielajā izlasē, bet futbola sistēmā vispār (un tas attiecas ne tikai uz futbolu - hokejā mums tagad ir Teds Nolans, bet var būt kaut vai Skotijs Boumens, taču tas ilgākā laka posmā neko nedos, ja nekas nemainīsies pašā sporta veida saimniecībā un visos tās līmeņos).

Šajā ziņā diezgan uzskatāms ir Igaunijas piemērs. Mūsu ziemeļu kaimiņu otrā vieta kvalifikācijas grupā nav vēl odziņas tam, ko igauņi pirms apmēram desmit gadiem uzsāka un ko viņi turpina. No 2000. līdz 2004. gadam Igaunijas izlases galvenais treneris bija holandietis Arno Pijperss (55 spēles viņa vadībā), bet tad trīs sezonas darbu turpināja viņa tautietis Jelle Gēss (29 spēles) un šajā laikā igauņi kardināli pārkārtoja (un turpina pārkārtot) savu futbola saimniecību, kas vispirms skar jauno futbolistu sagatavošanu. Viņi iet - atbilstoši savām iespējām - holandiešu ceļu, holandiešu treneri strādā Igaunijā, bet igauņu jauniešu un bērnu treneri "bariem" brauc mācīties, viņi jaunatnes līmenī (īpaši spēlētāju individuālās sagatavošanas ziņā) jau ir mums garām un tā ir mūsu pašu treneru atziņa. Tā ka igauņu futbolā īstie ziediņi vēl tikai būs, bet tad nogatavosies arī odziņas. Mums jauniešu un bērnu treneru mācīšanās ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem, jo daudzi nezina valodas, vairāki nevīžo iemācīties pat latviešu valodu un par kādu mācīšanos vai pieredzes gūšanu, piemēram, pazīstamakajās jaunatnes futbola akadēmijās Eiropā var būt runa... Starp citu, mums kādu laiku arī bija viens holandiešu treneris - Antons Jore - JFC "Skonto" sistēmā un bija viņš JFC "Olimps" galvenais treneris, bija arī runas par to, cik tas ir vērtīgi mūsu jaunatnes futbolam, cik tas būs liels ieguvums u.tt., bet... Pašreiz Jore strādā Tartu. Viens no viņa aizbraukšanas iemesliem bija tieši tas, ka no mūsu treneru puses nebija vēlēšanās kaut ko kardināli mainīt, mācīties, pilnveidoties u.tt. Nav jau trenerim obligāti jābūt no Nīderlandes, runa ir tikai par pašu principu. Jaunatnes un bērnu futbols - tas ir atsevišķs un "sāpīgs" temats, taču tas nav atraujams no nacionālās izlases un no ārzemju galvenā trenera uzaicināšanas konteksta.

Latvijas izlasei pašreiz formāli galvenā trenera nav un rīt vai parīt to arī vēl nevajag nosaukt, bet, pirms par to lemt, vispirms varbūt vajadzētu izlemt, kā mēs futbolā gribam turpmāk dzīvot. Ne tikai attiecībā uz nacionālo izlasi.