Oskars noķer lasi. Kas tālāk?

No fārmkluba līdz Stenlija kausa finālam, tas viss vienas sezonas laikā – vai mūsu priekšā ir stāsts par trešo tēva dēlu, kas aizgāja pa pareizo ceļu? Šobrīd nav pat tik daudz svarīgi, ko sezonas laikā Oskars Bārtulis sastrādāja personiskajā statistikā – teiksim tā, savu iespēju viņš nenogulēja. Svarīgāks ir fakts, ka viņa kabatā tagad ir gan pieredze, gan garantēts līgums. Bārtulim vajadzēja desmit regulārā čempionāta spēles, lai Filadelfijas Flyers vadība viņam piedāvātu darba attiecības ar iedvesmojošu nākotni. Trīs gadu līgums par kopējo summu 1,8 miljoni dolāru (vidēji sezonā – 600 000 usd) nav, protams, nekas ārkārtējs priekš NHL kluba. Tāpat vienvirziena līgums pie šādiem cipariem jebkurai komandai drīzāk ir formalitāte, nekā apgrūtinājums. Vai atgādināt, kas notika ar Karsumu, kad viņš ieleca līdzīgās kurpēs Tampabejā? Labā ziņa – atšķirībā no citiem, Oskars savu lasi jau ir noķēris. Atliek vien to gaumīgi un gardi pagatavot.

Pēc Stenlija kausa fināla, kurā Filadelfijas klubs uz kausu paskatījās, to paostīja, taču līdz celšanai un apkārt vadāšanai netika, aktuāls ir jautājums – ko viņi izdarīs nākamgad? Lielai daļai no pašreizējā sastāva līgumi ar komandu jau ir noslēgti. Faktiski var teikt, ka Flyers šī situācija uz papīra izskatās pat ļoti skaista: uzbrukuma galā formāli ir tikai viena vakance (ceturtā maiņa), aizsardzībā – divas (otrajā un trešajā pārī), vārtsargu līnijā – viena (pirmais numurs). Tas gan nenozīmē, ka pēc veiksmīgās pavasara sesijas nekas kardināls nebūtu jāmaina, kā vien jāizdara daži kosmētiski labojumi. Zaudējums finālā tomēr parādīja Flyers vājumus un pie reizes izcēla arī labo. Piemēram, uzbrucējam Villem Leino, kas izslēgšanas spēlēs nodemonstrēja izcilus kaujinieka instinktus, noteikti gribēsies jau šovasar saņemt kaut ko cerīgāku par tiem 800 000 dolāru, ko viņam Flyers ir apsolījis maksāt vēl vienu sezonu. To pašu var teikt par Klodu Žirū (821 000 usd), kam arī līgumā jāatstrādā vēl viens gads. Prakse rāda, ka klubi mēdz savlaicīgi šādos gadījumos pārskatīt kontrakta lielumus un termiņu, tādejādi nosargājot savus produktīvākos aktīvus. Nav izslēgts, ka kāds no uzbrucēju biezā gala tiek samainīts vai upurēts (piemēram, Karters, Gaņjē), atbrīvojot vietu ne tikai brīvai naudai, bet jaunām sejām.

Provizoriskie aprēķini rāda, ka Flyers tā sauktos algas griestus varētu aizsniegt, ja iztērēs 10 miljonus, kas šobrīd karājas gaisā. Tā ir liela un tajā pašā laikā – maza nauda, ja saprotam, kādas ir viņu vajadzības. Pilnīgi skaidrs, ka komanda brīvajā tirgū meklēs labu vārtsargu. Nevar jau teikt, ka esošie bija slikti (Bušē kopā ar Leitonu algā sezonas laikā saņēma kopā ap 1,6 miljoniem dolāru, ko var uzskatīt par neoficiālo līgas rekordu, šī sasnieguma pieticīgajā izpratnē), taču galvenais mērķis netika sasniegts. Var domāt, ka jaunam pirmajam numuram viņi varētu atvēlēt robežās no 4-6 miljoniem, tad paliek vēl tukši divi trīs caurumi aizsardzībā un vismaz pāris robi – uzbrukumā. Ja patur prātā, ka tiks pārslēgti vismaz daži no esošajiem līgumiem, tad naudas tā vien pietiks, bet – bez ikriem un šņabja...

Mums interesē aizsardzība, ko arī sauc par vienu no Flyers klupšanas akmeņiem, ceļā pēc pasaules prestižākās hokeja trofejas. Filadelfija izšķirošo cēlienu aizvadīja praktiski ar četriem aizsardzības spēlētājiem, kas ir visnotaļ netipisks gadījums. Saprotams, tiem četriem tika milzu slodze un spēles laiks, taču – ja būtu viņiem blakus vēl vismaz divi pieklājīgi darba darītāji, kas zin – varbūt tajā pašā finālsērijā lietas iegrozītos filadelfiešiem labvēlīgāk. Visi ir tikai cilvēki, lai gan Krisu Pronžeru un Kimo Timonenu, pēc padarītā darba uz ledus, drīzāk varētu saukt par pārcilvēkiem. Taču tā ir Flyers rezerve, kur var meklēt darbojošās personas... Abiem nosauktajiem ir kontrakts ar klubu arī uz nākamo sezonu, tāpat kā Metam Karlam. Attiecīgi: Pronžers saņems 4,9 miljonus dolāru (līgums spēkā līdz 2017. gadam), Timonens – 6,3 miljonus dolāru (2013. gads), Karls – 3,4 miljonus dolāru (2012. gads). Ceturtais Flyers aizsargs ar garantētu līgumu arī uz nākamo sezonu ir Oskars Bārtulis. Play off spēlēs Timonens veidoja pāri kopā ar Koburnu, tā kā var iztēloties, ka komanda mēģinās šo saikni gan nosargāt, gan saglabāt. Tad paliks faktiski vēl viens aizsargu pāris, kam vajadzētu būt ar Bārtuļa un vēl kāda – pagaidām nezināma, taču gan jau noskatīta – hokejista sejas un meistarības vaibstiem. Vai tas būs Krajičeks, ko sezonas laikā Flyers iemainīja – grūti spriest. Pārāk bikli viņš sev atvēlēto ledus laiku izmantoja. Tad jau drīzāk Parents vai Sirvē - abi ir gana jauni, sprauni un paburzījušies pa lielo līgu. Līgumi beidzas, taču tos viņiem noteikti piedāvās pagarināt. Cits jautājums – kādi būs nosacījumi. Lūk, tad ar šiem diviem vienaudžiem Oskaram vajadzēs cīnīties par vietu sastāvā. Spriežot pēc trenera rokraksta, vairāk par trīs aizsargu pāriem viņš savā apritē neturēs.

Tas, ka komanda Bārtulim uzticas – par to nav šaubu. Bažas rada hokejista spēja novērtēt un saprast – tas, kas viņam šobrīd iedots avansā, nav nekādā gadījumā iecirsts akmenī. Sarunas un intervijas, kas bijušas ar Oskaru, liek domāt – vajadzētu visam būt kārtībā. Konkurence par vietu NHL klubā ir liela – nevarēsi tu, nāks vietā cits. No vienas puses – kārdinājumi apkārt ir daudz. Arī vasara gara... No otras – labi, ka nemaz tālu nav jāmeklē piemēri, kas jaunizceptos profesionāļus piezemē ar seju dubļu peļķē. Oskars Bārtulis nav muļķa puika, ja reiz pacietīgi sagaidīja savu lielo iespēju. Kas notiks tālāk? Pārbaudījumi – ar slavu, naudu un...