Vietas iz(aiz-)pildītājs

Normunda Sējēja aizņemtā vieta ir brīva, lai gan „Dinamo” padome zibenīgi centās to aizšpaktelēt. Paziņojums, ka pagaidām menedžera pienākumus pildīs ekspremjers un politiķis Aigars Kalvītis, norāda, ka klubā patiesībā domā un strādā kā krievu laikos. Nu, pasakiet – kāda šobrīd ir starpība, ja publika uzzina, ka galvenā menedžera vietas izpildītājs ir cilvēks X? Sējējs ir prom – meklējam viņa vietā jaunu un cienīgu šim amatam. „Uz laiku” vai „vietas izpildītāju” pasaciņa tikai parāda, ka „Dinamo” resnais gals patiešām bija mazliet apjukuši, uzzinot par Sējēja lēmumu aiziet. Ja vien klubam ir mārketinga stratēģija, tad šajā reizē vienkārši bija jāpaklusē un ātri jāsāk meklēt jaunais menedžeris, bet nosaukt jau tajā pašā minūtē v.i. (vietas izpildītāju), turklāt neizprotot, kādu rezonansi publikā radīs Kalvīša pieminēšana – nav šaubu, ka tajā dienā gaišais saprāts pa Skanstes ielu nebraukāja. Tiesa, arī tā var strādāt ar saviem līdzjutējiem, liekot lielai daļai no viņiem no dusmām paģībt, bet pēc tam piedāvāt figūru, kas kā tirgū saka – sliktāka jau „par to cūku” nebūs... Skaidrs, ka šajā laikā kādam ir jāpieņem lēmumi, vai vismaz jāturpina sarunas ar spēlētājiem un aģentiem par jaunajiem līgumiem. Vai tas Kalvītis, Priede vai kordiriģents Teterovskis – kāda starpība? Galvenais, lai darbs neapsīkst. Vai tas pats Kalvītis to nevarēja darīt bez publiskās spoguļošanās? Varēja. Arguments – kā tas izskatītos, ja komanda paliek bez menedžera? – nav nopietns, jo tas, starp citu, izskatās gana normāli. Tā mēdz notikt. Savukārt cilvēks Kalvīša kostīmā šobrīd būtu publiskais putnubiedēklis jebkuros apstākļos, ko kādam taču pie padomes galda vajadzēja saprast un pateikt. No otras puses – lai tauta pačurkst, uzlabo savu asinsriti, paklačojas. Interesi par „Dinamo” tas nemazina – teiks kluba mārketinga departamenta vadītājs.

Starp citu, gānīt Kalvīti par neprašu vai neko nesaprotošu, nav prātīgi. Ja cilvēks ir vadījis kādas valsts Ministru kabinetu, viņš patiesībā jau ir bijis nopietns menedžeris. Tāpat, kā politiķis un publiska persona, viņš komunikācijā ar padotajiem vai potenciālajiem darba ņēmējiem, ir tālu priekšā tam pašam Sējējam – nemaz nerunājot par diplomātiju vai kompromisu mākslu bez kuras ekspremjers vienkārši nevar iztikt. Uz brīdi aizmirstam hokeju, bet akcentējam vadītāja īpašības. Ja salīdzinām Kalvīša menedžera komplektu ar Sējēja iemaņām, tad pēdējais jaunajam ģenerālmenedžera v.i. labākajā gadījumā var uzvārīt tikai kafiju bez cukura. Ja atgriežamies pie hokeja izpratnes, tad, protams, ar savu dēlu audzināšanu vien – tā Kalvītim ir par īsu. Tiesa, šajos gados pie padomes galda viņš noteikti ir guvis gana daudz, lai sāktu atšķirt džinsu audumu no tamborējuma, tomēr – ir dažas lietas, kas prasa tieši hokeja galvu un domāšanu. Tajā pašā laikā, no visiem, kas tur apkārt Savickim vingro, tieši Aigars Kalvītis līdz šim ir praties daudzmaz saturēt savu dabisko vajadzību tukši muldēt vai tēlot. Arī tas parāda, ka viņš tomēr zina savu vietu un rīt neies uz ledus mācīt hokejistiem metienus no neērtās. Tostarp, neredzamas ir palikušas tās aktivitātes, kas par Kalvīti neko labu nerunā – nu, piemēram, lūgums menedžerim Sējējam tomēr apskatīt kāda sava paziņas puiku „Dinamo” treniņu kontekstā. Nevis HK”Rīga” vai HK”Juniors” ietvarā, kas censonim piestāvētu labāk – bet uzreiz „Dinamo”... Nav svarīgi kā puiku sauca, skumji, ka Aigars pats nesaprata šāda lūguma idiotismu. Tiesa, arī tādiem brīžiem ir jāiet cauri, lai saprastu, ka spogulis nemelo.

Nu, labi – ļausim Kalvītim pastrādāt kā menedžera vietas izpildītājam, kas patiesībā jau notiek. Aģenti zvana, runā, iztaujā, prasa... Ja var ticēt Savicka teikumiem, Sējējs ir atstājis labas iestrādnes. Tiesa, neviens cits bez Galviņa nav parakstījis jaunu līgumu, kas tomēr nav daudz. Tajā pašā laikā ir palikušas stingras vienošanās ar Sotnieku, Jēkabu Rēdlihu un Meiju, kas prasa tikai papīru un pildspalvu pēdējo formalitāšu sakārtošanai. Tāpat esot noskatīti trīs Ziemeļamerikas uzbrucēji, kuri – kā apgalvo Peka Rautakalio – ja piekritīs, būs „oi, oi, oi kāds spēks”. Tādā nozīmē – būs labi spēlētāji. Bet – ja piekritīs... Redz, atšķirībā no Sējēja, Kalvītis ir par vienu pakāpi nopietnāks kluba maka satura pārzinātājs, kas kritiskos brīžos vai mirkļos, kad zivs draud norauties, var izrādīties vērtīgi. Starp citu, Aigaram jau šajā dienās būs pašam jāpieņem vēl kāds lēmums, kas noteiks kluba nākamās sezonas vaibstus – ko darīt ar Krisu Holtu? Pēc vecuma vārtsargs ir ierobežots brīvais aģents, kas nozīmē – ja vien komanda izsaka spēlētājam tā saukto kvalifikācijas piedāvājumu, viņi saglabā tiesības uz šo hokejistu KHL apritē. Ja šāds piedāvājums neseko – Holts ir tiesīgs brīvi sevi piedāvāt jebkuram. To Rīga it kā nevēlas. Tā kā leijerkastnieks Savickis nepilna mēneša laikā jau ir Holta sakarā bijis ielas abos grāvjos – vārtsargs labs, vārtsargs slikts – atliek vien padomāt, ka pagaidām „Dinamo” nezina, ko darīt. Bet – kvalifikācijas piedāvājumi ir jāizsaka līdz 30. aprīlim.

Tagad atgriežamies pie kluba ģenerālā menedžera institūcijas. Dzirdējāt, Sandis Ozoliņš esot viens no kandidātiem... Labi, ka viņš pats to arī tagad zina. Klausīties Savicki pilnmēness iespaidā ir gandrīz tas pats, kas noticēt, ka pusnaktī daži zirgi kūtī sarunājoties. Pavaicāju pašam Sandim, ko viņš domā? „Neko nedomāju. Tas nav aktuāli...” Ja varētu šai replikai klāt pielikt bildi ar Ozoliņa plato smaidu, jums nerastos nekādas šaubas, cik tālu viņš ir no Savicka frekvences... Interesanti būs pavērot kluba vadības reakciju šajās dienās vēl kāda menedžera amata kandidāta sakarā. Ja nosauktu vārdu, jūs pakristu – tomēr, runājuši ar viņa pārstāvi „Dinamo” cilvēki ir... Ja vien Kalvītis ir saprātīgs, viņš vismaz publiski nesāks tēlot tagad „Red Bulls” reklāmas vārnu, kas pacēlusies spārnos. Par Savicki nevar garantēt neviens... Pretendents sensacionāls, bet – nereāls. Kādā nozīmē? Ja pateikšu – jums pat nevajadzēs zvanīt draugam, lai saprastu, par ko runa. Pašiem „Dinamo” cilvēkiem arī to vajadzētu saprast, kas liecinātu, ka saprāts un acu gaišums viņus nav pametis. Tostarp, šo rindu autors piezvanīja Pēterim Skudram uz Čerepovecu, lai uzzinātu viņa domas par šobrīd iekārojamāko Rīgas vakanci. No visiem brīvajiem, tieši Skudra būtu labs pretendents un savulaik viņš patiešām to vēlējās. „Zini, visādi mēdz dzīvē notikt, bet šobrīd saku – nē. Man ir dažas labas iestrādnes, labi piedāvājumi, kuras šajās dienās izskatu. Jūtu, ka mans īstais aicinājums ir darbs uz soliņa – proti, vēlos strādāt kādā no komandām par trenera palīgu. Man tas ļoti patīk, turklāt, redzu, ka arī sanāk... Menedžera vieta Rīgā? Padome tāpat balso par katru spēlētāju, ko viņi vēlas nolīgt. Šajā ziņā „Dinamo” menedžera darbs ir kā pastniekam – sameklēt un nolikt uz galda izvērtēšanai. Pie padomes galda tagad noteikti pietrūkst hokeja cilvēka. Sējējs tāds tur bija vienīgais, ja viņš ir prom – kas viņa hokeja kompetenci aizstās? Labi vēl, ka treneris ir spēcīgs, saprot šo spēli, bet – viņš nav valdē un padomē, kas pieņem lēmumus. Lielu traģēdiju neredzu, bet vienu hokeja cilvēku viņiem blakus pie galda vajag...” Tiktāl Skudra.

Hokeja cilvēks? Labi skan. Par tiem, kas nevēlas – tā kā esam tikuši skaidrībā. Par tiem, kas varētu un arī gribētu? Tikai viens necils padoms, lai ir par ko domāt. Kā būtu ar Ģirtu Ankipānu? Jā, jā – to pašu, kas tagad spēlēs Latvijas izlasē, bet, kas, visticamāk – nespēlēs „Dinamo”. Treneris Rautakalio nav slēpis, ka ar Ģirta pakalpojumiem uz ledus nerēķinās. Pats hokejists to zina... Pēc vecuma ir skaidrs, ka uzbrucējam būs grūti kaut kur citur atrast aktīvā spēlētāja karjeras turpinājumu – vazāties pa utubungu līgām, tas nav nopietni. Pieslēgties komandas menedžmentam? Kāpēc, nē? Pirmkārt, mēs izmantotu klubam lojālu cilvēku, otrkārt, Ģirtam ir galva, treškārt, kāpēc „Dinamo” nevarētu saviem bijušajiem spēlētājiem dot šādu iespēju? Ja reiz svešiniekam Hosam esam gatavi izklāties „grūtā brīdī”, palīdzam arī savējiem. Ģirts ir hokeja cilvēks, saprot šo spēli ne sliktāk par Sējēju. Varbūt nav tik apķērīgs aizkulišu sarunās un intrigās, bet – tā ir apgūstama viela... Nevajag domāt, ka Normunds te atnāca kā menedžmenta lauva un noslīpēts dimants. Beigu galā, nav jau tagad jāizdomā kā aizstāt Sējēju. Kā pareizi minēja Skudra, pie „Dinamo” galda ir vajadzīgs hokeja cilvēks. Ne liels, ne mazs, ne tievs, ne garš, bet – hokeja cilvēks. Mums tādi ir – tikai jāapskatās apkārt un – jārīkojas.
Protams, ja vien Aigars jau nav noticējis, ka šī ir viņa zvaigžņu stunda...