Pirms 10 gadiem. Afro labāki (lētāki) par baltiešiem...

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 276 (2001. gada 12. – 18. marts)

Un labākais no kaimiņiem 10 gados Latvijā ir... Rauno Pehka

Sešpadsmit Eiropas čempionāta finālistu vidū 2001. gadā bija iekļuvušas visas trīs Baltijas valstis, liekot domāt, ka basketbola līmenis šajās valstīs ir augstā līmenī. Tāpēc „SA” nolēma papētīt, kāda ir leģionāru apmaiņa savā starpā.

„Šobrīd Latvijā gatavs spēlēt tikai viens kaimiņš - lietuvietis Mariuss Janišis, un tas pats atrasts nevis Lietuvā, bet Amerikā. Igaunijas čempionātā atrodami četri "viesbaltieši", savukārt Lietuvas klubi vispār iztikuši bez kaimiņvalstu basketbola "produkcijas".

Jau pieminētais Janišis, kuru gan Latvijas publikai vēl nav radusies izdevība vērot klātienē, ir tikai otrais lietuvietis Latvijas Basketbola līgas (LBL) desmit gadu ilgajā vēsturē - pat līgas klubu ziedu laikos deviņdesmito gadu vidū leišu nebija, un pirmā bezdelīga Mindaugs Pranckevičs šai pusē parādījās tikai 1999. gadā. Turklāt arī tas nebija klasisks darījums, jo Pranckevičs par "LainERS" (un otrādi) uzzināja tikai, pateicoties savam bijušajam komandas biedram Pluņģes "Olimpia" vienībā Igoram Migliniekam. Kluba menedžeris Andris Vanags pirms sezonas par šo pirkumu bija ļoti apmierināts, taču realitāte izrādījās skaudrāka - lietuvietis vairāk mocījās ar veselības likstām nekā spēlēja, tad starpsezonā pārgāja uz LMT, kur īsti neiederējās pat otrā plāna aktiera lomā. .. Tāpat gaidītās cerības gadu pirms Pranckeviča neattaisnoja cits "LainERS" pirkums - igaunis Indreks Verblane, un šobrīd atliek secināt, ka labākie kaimiņvalstu basketbolisti Latvijā spēlēja tālajā 1994. gadā – (igauņi. – D.Ā.) Indreks Rumma, Markuss Normets un Rauno Pehka patiešām atbilda priekšstatam par to, kā jāspēlē leģionāriem.

Andris Vanags gan uzsver, ka arī pēcāk Latvijā pabijušie spēlētāji nav bijuši slikti - tieši otrādi. "Nevar teikt, ka, piemēram, Verblane bija neveiksmīga izvēle. .. Verblane bija snaiperis, un viņam blakus bija nepieciešams labs saspēles vadītājs, bet mums tāda nebija.”
Savulaik Tallinas "Baltika" uz gadu paņēma Jāni Āzaci, bet sezonā pirms desmit gadiem Igaunijā spēlēja veseli trīs latvieši - Igors Meļņiks un Edmunds Valeiko Rakveres klubā, kā arī tikai 18 gadus vecais Latvijas vēstniecības darbinieka dēls Mārtiņš Zvaigzne – Tallinas "Kalev" rindās.

Kaimiņus raksturoja Valeiko: "Igaunijas čempionātā toni lielā mērā nosaka ārzemnieki - šķiet, šobrīd kopā esam piecpadsmit. Ja runā par kopējo meistarības līmeni, neesmu gluži apmierināts - tāds es biju tajās pāris spēlēs, kuras aizvadīju "Kalev" sastāvā. Tas tomēr bija pavisam cits līmenis - sākot ar sadzīvisko pusi un beidzot ar visu pārējo. Tomēr kopumā var teikt, ka salīdzinājumā ar Latviju gan basketbola, gan finansiālā ziņā es šobrīd dodu priekšroku Igaunijai."

„Es domāju, ka lietuvieši savā ziņā ir līdzīgi dienvidslāviem - viņiem ir sava ļoti laba skola, jaunatnes basketbols ir attīstīts ļoti augstā līmenī, līdz ar to lietuvieši daudz labprātāk pieturas pie savējiem spēlētājiem, dodot jaunajiem stabilas izaugsmes iespējas, nevis paļaujoties uz viesspēlētājiem. Viņi labāk pakāpeniski iespēlē savējos, nevis meklē apšaubāmu preci," uzskata Valeiko. "Savukārt Igaunijā jaunatnes basketbols ir ļoti sliktā līmenī - labākajā gadījumā ir 23 vai 24 gadus veci basketbolisti, bet padsmitniekus vispār nevar atrast."

Kā norāda Vanags, viens no aspektiem, kādēļ Latvijā tik reti parādās kāds lietuvietis vai latvietis, ir par viņiem prasītā nauda. "Labi igauņu vai lietuviešu spēlētāji ir daudz dārgāki nekā samērā līdzīga līmeņa amerikāņi, tādēļ arī izvēle parasti krīt par labu pēdējiem. .. Arī Latvijas publiku vairāk interesē atnākt un paskatīties uz melnajiem, nevis kaimiņu baltajiem."

Igauņi Latvijā
1994 Indreks Rumma "VEF/Ādaži"
1994 Markuss Normets "VEF/Ādaži"
1994 Rauno Pehka "SWH/Brocēni"
1998 Indreks Verblane "LainERS"
Lietuvieši Latvijā
1999 Mindaugs Pranckevičs "LainERS", LMT
2001 Mariuss Janišis LMT
Latvieši Igaunijā
1997 Jānis Āzacis "Baltika"
2000 Igors Meļņiks "Rakvere"
2001 Edmunds Valeiko "Rakvere"
2001 Mārtiņš Zvaigzne "Kalev"
Latvieši Lietuvā
1997 Igors Miglinieks "Olimpia"
(Igaunijā pašlaik spēlē viens lietuvietis - Rolands Macjulaitis (Tartu "Delta"), savukārt Lietuvā igauņu basketbolistu šosezon nav.)

Sportacentrs.com atkāpe: Pēc finanšu izraisītā basketbola buma Latvijā 90. gadu vidū jau piecus gadus vēlāk garām bija ne tikai Lietuva, kurā basketbols ir reliģijas līmenī, bet arī Igaunija...

Sandim Prūsim 35 gadu vecumā labākā sezona

Sandis Prūsis sezonu noslēdza uz skanīgas nots, pēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Leikplesidā divnieku sacīkstēs izcīnot sudraba, bet četriniekos - bronzas medaļu. Kopumā viņa pūrā sezonā trīs sudraba un viena bronzas medaļa, viena ceturtā un piektā, kā arī četras sestās vietas, kas bija veiksmīgākais sniegums pilota līdzšinējā karjerā.

„Pēdējo reizi Sandis Prūsis divnieku sacīkstēs uz goda pjedestāla stāvēja 1995. gadā, kad uzvarēja Pasaules kausa posmā Vinterbergā. Toreiz gan zelta bobu nācās nolikt malā, jo latvieši, izmantojot viltību, tajā bija iebūvējuši neatļautu detaļu, kuru Tehniskā komisija ar laiku varēja atklāt. Turklāt citās trasēs šis divnieks īpaši labi "negāja".” .. Ar nākamo divnieku, kurš uz nomaksu tika nopirkts Drēzdenē, Prūsis Nagano olimpiādē "aizvizinājās" līdz sestajai vietai. .. Tāpēc Latvijā tapa jaunais divnieks, kura būve Prūsim izmaksāja apmēram 50 000 dolāru.”

„Kaut arī četrinieks ir diezgan "sirms", jo Prūsis to stūrē jau kopš 1994. gada, tā tehniskais potenciāls ir gana augsts, lai varētu cīnīties par medaļām. Zemākā vieta, kuru šīs sezonas septiņās sacīkstēs izcīnīja mūsu pirmā ekipāža, bija astotā, bet trīs reizes tā tika uz goda pjedestāla. Latviešu konkurētspēju nodrošināja ne vien ātrais bobs un slieces, bet arī starta ieskrējiens, kurā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams ievērojams progress un ko var pieskaitīt šīs sezonas lielākajiem plusiem. Divniekos Prūša ekipāža startā labāko desmitniekā bija tikai piecos braucienos, toties četriniekos tikai divos palika ārpus tā.”

„Pateicoties tam, ka Leikplesidā četrinieku sacīkstēs nestartēja šveicieši, kanādieši, francūži, vācieši Langens un Bēnešs (kopā startēja tikai 13 ekipāžu), .. Gatis Gūts, kurš izcīnīja ceturto vietu un kuru no bronzas medaļas šķīra tikai divas sekundes simtdaļas. Līdz ar to Pasaules kausa kopvērtējumā viņš iekļuva labāko desmitniekā.”

Sportacentrs.com atkāpe: Pats Sandis atzina, ka divvietīgais bobs nav tik ātrs, lai olimpiādē varētu lolot ilūzijas par medaļu. Turklāt divniekos līderiem pārāk daudz tika zaudēts startā. Iespējams, tāpēc 10 gadus vēlāk tik liela uzmanība tiek veltīta starta ieskrējienam. Apsverot, ka arī ar četrinieka bobu nevarēs braukt mūžīgi, laika jautājums bija jauna būve.

Pārējās tēmas

NHL. Līdz 13. datumam gaidot spēlētāju maiņu beigas, kopā ar Sanda Ozoliņa stāvokļa aprakstīšanu „Sporta Avīze” aktualizē jautājumu par to, vai ar Robu Bleiku ierindā Kolorado „Avalanche” vinnēs Stenlija kausu un nosauc četrus gadījumus, kad maiņas ir palīdzējušas vinnēt salātu trauku:
1991. gada 4. marts: Pitsburgas "Penguins" dabū no Hārtfordas "Whalers" Ronu Frensisu, Grantu Dženingsu un Ulfu Samuelsonu, pretī atdodot Džonu Kalenu, Džefu Pārkeru un Zarliju Zalapski. "Penguins" izcīnīja Stenlija kausu.

1994. gada 21. marts: Ņujorkas "Rangers" no Čikāgas iemaina Stefanu Metjū un Braianu Nūenu, no Toronto - Glenu Andersonu un Skotu Melonu, no Edmontonas - Kreigu Maktevišu. Šis jauniegūtais piecnieks palīdz "Rangers" vienībai izcīnīt Stenlija kausu, ko komanda nespēja izdarīt 54 iepriekšējos gados.

1997. gada 18. marts: Detroitas "Red Wings" no Toronto "Maple Leafs" iegūst aizsargu Lariju Mērfiju, kas vēlāk Stenlija kausa izcīņā savas jaunās komandas labā gūst 11 punktu (lietderības koeficients - plus 16) un palīdz tai izcīnīt Stenlija kausu.

2000. gada 14. marts: Ņūdžersijas "Devils" no Vankūveras "Canucks" dabū krievu uzbrucēju Aleksandru Mogiļniju, kas ir viens no svarīgākajiem uzbrukuma ieročiem un palīdz savam jaunajam klubam pēc piecu gadu pārtraukuma atkal triumfēt Stenlija kausā.

Hokejs. Uzreiz divi Latvijas hokeja klubi pamanījušies iekļūt Austrumeiropas Hokeja līgas pusfinālā – HK "Rīga-2000" un "Liepājas metalurgs"! Hokeja kluba "Rīgas vilki" hokejisti Vitālijs Durnovs un Andrejs Ņesterenko par kaušanos tika diskvalificēti uz vienu gadu, turklāt pirmais vēl saņēma nosacītu diskvalifikāciju, kas attiecas uz 2003. gada sezonu. Artis Ābols, Andrejs Maticins un Mihails Bogdanovs beiguši spēles Zviedrijas čempionātā un var krāt spēkus pasaules hokeja čempionātam.

Futbols. Futbolistam Imantam Bleidelim arī pārbaudes spēlēs neizdodas iemantot "Southampton" trenera simpātijas un jādomā par kluba maiņu. Arī Juris Laizāns vēl nedebitēja Maskavas CSKA. No astoņām Latvijas virslīgas komandām 2-3 treniņnometnes ārzemēs var atļauties vadošās četras – „Skonto”, Liepājas, Ventspils un Daugavpils vienības.

Basketbols. NEBL līgas astotdaļfinālā „Ventspils” pretī dabūjusi Londonas „Haribo Towers”, bet LMT – Maskavas CSKA...

Citi sporta veidi. Biatlonists Raivis Zīmelis Pasaules kausa izcīņas posmā Leikplesidā sprintā izcīnīja augsto devīto vietu. Kamēr Ilmāram Bricim pienāksies valsts atzinība par pasaules čempionāta medaļu, biatlonisti grib tikt pie naudas arī savādākā veidā un ir iesūdzējusi tiesā „Latloto” par sportistu vārda neatļautu valkāšanu un kā kompensāciju pieprasa no neapdomīgās iestādes 10 000 latu. Vieglatlēte Līga Kļaviņa pasaules vieglatlētikas čempionātā telpās pieccīņā pēc divām disciplīnām (60m barjerskrējiena un augstlēkšanas) bija pirmā, līdz pat pēdējai disciplīnai (800 m skrējienam) saglabāja izredzes nostāties uz goda pjedestāla. Kalnu slēpotāja Ilze Ābola uzvarējusi milzu slalomā FIS sacīkstēs Melonā (Austrija), kas ir viņas pirmais starptautiskais panākums. Brāļiem Traubergiem IRSI ziemas autosacīkstēs kopvērtējumā ceturtā vieta. Trīskārtējais olimpietis slēpošanā Jānis Hermanis lielajā intervijā „SA” stāsta, ka esot uzbliezis slēpošanas un biatlona trasi, piedalījies slēpošanas kluba „Mailes” dibināšanā, uztur vienīgo normālo slēpošanas trasi valstī, darbā policijā apsargā citu valstu vēstniecības, uzskata, ka labākie slēpotāji valstī ir biatlonisti, tad Juris Ģērmanis, tad pats, aiz muguras atstājot jaunos biatlonistus, un vēl cer tikt uz savu ceturto olimpiādi.

Barjerists Staņislavs Olijars pasaules čempionātā telpās 60 m/b finālā aizķērās aiz pēdējās barjeras un nokrita. Ātrslidotāja Ilonda Lūse tiek diskvalificēta pasaules čempionātā. Kamēr pasaules boksa interesenti runāja par to, kurš kļūs par pasaules profesionāļu absolūto čempionu – Maiks Taisons, Lenokss Lūiss vai Īvanders Holifīlds, pasaules čempiona jostu WBA versijā pēdējam no viņiem atņēma ASV puertorikānis Džons Ruiss, turklāt baltais, kas tobrīd bija neiedomājami. F-1 gaidāmi „riepu kari” - ar „Bridgestone” pirms 10 gadiem konkurēt sasparojās „Michelin”. Toreiz katra komanda varēja izvēlēties, kurš riepu ražotājs labāk patīk.