Uz priekšu, līdakas!

Tā nav pasaka (sākas taču ar "reiz kāds...") un tas nav arī pilnīgi patiess gadījums. Taču tas arī nav pilnīgi izdomāts gadījums, par kuru pavisam nesen nācās dzirdēt biatlona aprindās. Nelabvēļi bija vietējie sporta skolas treneri. Sak, ko tas "gudrinieks" te lien, neviens viņu te nav aicinājis?! Mēs paši zinām, kā vajag... Kā strādājām pirms n-tajiem gadiem, tā arī strādāsim. Bija mierīgi un labi, bet ieradās te viens... Tikai gaisu jauc, vecākus tramīgus padara. Vārdu sakot - grauj mūsu reputāciju. Var jau vietējos trenerus saprast - ja nu entiziastam kaut kas sāk iznākt daudz labāk, ja pie viņa sāk vērsties arvien vairāk vecāku, ja viņš ar savām jaunajām idejām un treniņiem mums atņem ne tikai potenciālos, bet jau esošos audzēkņus? Tas taču nozīmēs, ka mēs... Nē, to pieļaut nedrīkst.

Nepieļaušana tamlīdzīgos gadījumos visbiežāk izpaužas nevis savas darbības mainīšanā (uzlabošanā), bet gan centienos piebremzēt nevēlamā konkurenta centienus. Konkrētu vārdu un uzvārdu nebūs, arī neviena konkrēta sporta skola netiks minēta, kad gan runa bija gan par konkrētu bijušo biatlonistu, gan par konkrētu sporta skolu. Droši vien, ka tamlīdzīgus piemērus var minēt vairākus un droši vien ne tikai biatlonā. Laikam jau patiešām klusā dīķi vajag reizēm ielaist līdaku, lai tā patramda aizsnaudušās karūsas. Lai karūsas sarosās un sāk ātrāk augt! Tas taču attiecas arī uz treneri - tiklīdz tu vairs nemācies neko jaunu un negribi pilnveidoties, tad kā treneris tu esi "aizmidzis" jeb pat beidzies... Jācer, ka vismaz viena tāda līdaka jau drīz biatlona "dīķī" iepeldēs, jācer, ka tā nekļūs pirmā un beidzamā.

Var saprast tā sauktos vecos trenerus, taču, pirmkārt, visi viņi nemaz nav vienādi un tik kūtri apgūt kaut ko jaunu, bet, otrkārt, nav jau viņiem arī īpaši liela stimula uz kaut ko tiekties. Tāda sistēma. Sporta skolas vai viena daļa no tām nav vēl pārtapušas par interešu pulciņiem, bet uz to pusi lēnām ejam. Savulaik sporta skolā vēl vajadzēja tikt, kuru katru tur nemaz neņēma vai arī pēc dažiem treniņiem jau paziņoja par nepiemērotību (tas attiecas uz jebkuru sporta veidu, kaut katram ir arī savas īpatnības). Netaisnīgi? Tieši taisnīgi! Vispirms laikam vajadzētu vēlreiz noformulēt, kas ir sporta skola. Tā ir specializēta mācību iestāde, kurā trenējas labākie un apdāvinātākie, tā ir skola, kas mērķtiecīgi strādā uz rezultātu, kam jāgatavo jauniešus lielajam sportam nevis interesšu pulciņš, kur pēc stundām skolā var lietderīgi pavadīt laiku. Visi gluži vienkārši nevar būt labākie un apdāvinātākie. Arī līdz lielajam sportam visi nenonāks, taču tas nemaina lietas būtību - sporta skola ir specializēta skola ar novirzienu atsevišķos sporta veidos. Ar darbu uz rezultātu, uz izaugsmi konkrētā sporta veidā.

Laikam jau kaut kas šajā sistēmā nedarbojas tā, kā nākas, ja reiz var atļauties iesūnot, ja reiz pilnīgi nejauša bijušā augstas klases sportista parādīšanās pie redzesloka un viņa centieni no laba prāta palīdzēt rada tik slimīgu reakciju. Bija tik labi un mierīgi... Ieradās te viens... Vairāk par visiem viņam vajag... Būs vēl mums jāsāk strādāt nevis aizvadīt treniņu stundas... Tā ka - uz priekšu, līdakas!

P.S. Vēlreiz gribu uzvērt - netērējiet velti laiku, skaidrojot, kurā sporta skolā un kura bijušā biatlonista sakarā kaut kas tāds varēja notikt. Jācer, ka tieši Jums nav iemesla to attiecīnāt ne uz sevi, ne uz savu sporta skolu. Ir daudz svarīgākas lietas, kurām jāvelta laiks, zināšanas un spēki. Tajā skaitā arī jaunu zināšanu iegūšanai.