Neglorificēsim Peku, neapspļaudīsim Jūli

Skaidrs, ka katram trenerim darbs ar jaunu komandu ir jauns izaicinājums un paiet laiks, kamēr treneris iepazīst komandu un spēlētāji pielāgojas jaunai pātagai, taču nav nekāda pamata sist tamtamu, ka Peka sasniedzis "Dinamo" nebijušas tāles. Normāla sezona, normāls treneris un daudz maz normāls rezultāts. Taču nevar salīdzināt šo "Dinamo" ar pirmās sezonas komandu, kad nevienam nebija skaidrs, kāds ir KHL spēks un ko tur var izdarīt "Dinamo".

Gribam mēs to redzēt vai negribam, bet četru sezonu laikā šis tomēr bija pirmās kārtas vājākais pretinieks. Būtu uzvarējuši, Pekam pienāktos lauru vainags. Zaudējām, neko nevar darīt. Taču atšķirībā no pirmās sezonas, kad Maskavas "Dinamo" zaudējām bez variantiem (un bez nopietnas cīņas!), šoreiz bija play-off gars. Toreiz, kad Šuplers zaudēja Vujtekam ar 0-3, Maskavā zaudējot ar nepieklājīgi lieliem rēķiniem (0:4, 1:7), Rīgā - 3:4, Viesturs Koziols gribēja atbrīvot Šupleru, bet Juris Savickis ar savējiem padzina Koziolu. Šogad apkaunojošu rezultātu nebija, izņemot 3:7.

Palasot ļaužu atsauksmes, gan šķiet, ka Rautakalio šo sēriju ir uzvarējis un ar vienu roku jau sniedzies pēc Gagarina kausa... Jā, trenera darba stils Pekam ir stipri atšķirīgs kā Jūlim, taču man kā pragmātiķim ir vienalga, kādā krāsā ir Pekas kaķis un kādā Jūļa kaķis. Ka tikai ķer peles! Jūļa kaķis divus pavasarus ķēra... Ar apmēram tādu pašu sastāvu kā šogad. Un mani maz interesē, vai Šuplers to panāca ar Ozoliņa, Ābola, Ignatjeva un Naumova rokām, vai bija ģēnijs - vienpatnis.

Ja Peka būtu ģēnijs, un komanda aizsardzībā nospēlētu visas spēles kā 3:1 Rīgā un 0:2 Ņižņijnovgorodā, varētu teikt, ka viņa aizsardzības modelis rullē. Taču pārējās piecās spēlēs aizsardzība un vārtpriekša bija caurumiem bagāta. Pa reizei iekrītot visiem, sezonu kopumā ļoti labi nospēlējušo pirmo aizsargu pāri ieskaitot. Izcils soma nelabvēlis teiktu, ka treneris nav panācis komandas labāko kondīciju sezonas svarīgākajās spēlēs... No malas bija redzams, ka Krišjānis nav tik sprauns kā sezonā, arī Arvīds un Kristaps, toties lido Cibuļskis un Laviņš. Prasīt prasījās abus izmantot vairāk.

Kā lielu Pekas panākumu tauta min pirmā piecnieka spēli, bet droši vien retais atceras, ka sezonas sākumā Miķelis bija plānots kopā ar Varju un Ņiživiju, ka Galviņš sezonu uzsāka otrajā aizsargu pārī kopā ar Reķi, bet Krišjānis bija trešajā kopā ar Laviņu. Piecnieks kopā sāka spēlēt tikai 9. mačā Čerepovecā. Viss aizgāja un labi.

Toties nekas neaizgāja leģionāriem, kurus pirms sezonas ņēma ar Pekas piekrišanu. Pēcāk arī Nieminenu. Gandrīz pusotru desmitu spēļu novembrī, decembrī nospēlēja trijnieks Landmarks - Varjs - Nieminens. Bez rezultātiem... GM par vainīgo atzina Nieminenu, kaut daudzi citu uzskata, ka "Dinamo" modelī galīgi nav iederējies Landmarks. Play-off septiņās spēlēs maiņas, kurās bija Landmarks, uzvarēja tikai vienu mikromaču, Rīgā, kad iemeta Ozo. Piecās citās spēlēs Landmarks un Co izštancēja 0:1...

Zinu, ka Peka ir sajūsmā par Bičevski, taču zinu arī, ka viņš Bičevski pamanīja tikai lidmašīnā uz Davosu...

Varbūt vajag ļaut Rautakalio nostrādāt ar "Dinamo" vēl vismaz divas sezonas un tad viņu vērtēt kā speciālistu. Pērn, kad "Dinamo" vadība iepazīstināja presi ar jauno treneri, izskanēja, ka ar šo treneri ir iespējams pacīnīties par Gagarina kausu. Kas ar Šupleru neesot bijis iespējams. Lai Peka strādā! Un lai viņam veicas! Bet no veiksmes gan turpmāk nekad nevajag atteikties...