Pēc Meladzes nāks...ģitārists Holts

Izslēgšanas spēlēs tā mēdz notikt – komandas mēģina pasargāt savu noskaņu vai uzburt kaut ko jaunu, atklāt vai noslēpt savus mazos un lielos noslēpumus. Saprotams, spēles laikā visas šīs kaķīšu/pelīšu lietas nepalīdz, taču pirms un pēc tas ir stāsts par mikroklimatu un psiholoģisko noskaņojumu. Dažos gadījumos arī par aizspriedumiem. Jo garāka play off sezona, jo vairāk sāc saprast, ka turpinājumā tieši morālā gaisotne saliek vajadzīgos uzsvarus. Uzvar komanda, kas ne tikai ir meistarīgāka, fiziski izturīgāka un gudrāka, bet gan tā, kas vienkārši spēj noticēt savam spēkam. „Eu, bet ar šiem taču var spēlēt!” – tā pēc sērijas otrās spēles bija Rīgas Dinamo ģērbtuvē iesaucies Miķelis Rēdlihs. Var, var – to mūsu komandā saprot visi, taču atliek tāds sīkums – kā izdarīt, lai varēšana atnestu arī gribēto rezultātu. Pagaidām mēs sērijā atrodamies iedzinējos.

Svētdienas pusdienas laikā Rīgas Dinamo hokejisti izgāja uz Arēnas ledus, lai palaizītu brūces, ielocītu kaulus un iepūstu savā pašapziņā un pārliecībā jaunu strāvojumu. Zāģis bija iespaidīgs (4:8), taču sērijā uzvar tā komanda, kas izcīna vismaz četras uzvaras. Pagaidām mums ir viena, Jaroslavļai – divas. Nav šaubu, ka pirmdienas vakara spēle Rīgā būs ar dubultu svaru un pēc šīm pārdomām meklēju ar acīm vārtsargus. Viņiem pēc trešā mača tika visvairāk – ne gluži, kā metiens, tā vārti, bet otrajā trešdaļā dažās minūtēs mūsu kaste tika samest pilna līdz lūpai. Tā notiek – neviens nav pasargāts no sliktajām dienām. Murgaini, ka mums šīs vīriešu reizes sakrita abiem diviem vienā vakarā. Telkvists uz ledus iznāk pēdējais no komandas un jau tajā brīdī ir tāda kā nojausma, ka viņš zina – kam ceturtajā mačā treneri liks vilkt lielo vezumu. Holta enerģija sprēgā un tad, kad nodarbības izskaņā vārtsargu treneris Sergejs Naumovs draudzīgi apķer ap pleciem lielo amerikāni un viņam kādas pāris minūtes kaut ko stāsta, var droši teikt – ceturto maču komanda sāks ar ģitāristu Krisu vārtos. Tā ir bijis arī iepriekš. Telkvista spēles tehnika pārliecina vairāk, taču šobrīd komandai vajadzīgas emocijas. Holtam šīs receptes ir pilna kabata – katrā ziņā, viņš pēc visām darbībām un rīcībām uz ledus rāda, ka grib uzvarēt. Telkvists rāda, ka ir gatavs jebkurā brīdī spēlēt. Atšķirība ir.

Lai gan pēc sestdienas zaudējuma treneris Šuplers īpaši pasvītroja, ka viņam nepatīk pacelt balsi un kliegt uz komandu, svētdien treniņā uz ledus slovāks klaigāja kā Brīvdabas muzeja sezonas atklāšanā, piedāvājot savu preci. Tā nebija histērija, drīzāk vēlme pārliecināt hokejistus, ka rīt spēles sākumā rezultāts atkal būs - 0:0. Šuplers ar varen skaļu rīkli apsveica katru vārtu guvumu, ko iespēja kāda no maiņām, izspēlējot mikromačus un, ja arēnā pažobelēs būtu baloži, viņi dažos gadījumos no šiem decibeliem ķēzītu hokejistiem uz galvas – protams, ka no bailēm... Arī tāpēc, ka trenera slovāku/krievu/čehu valodas sajaukums patiesībā rada jaunas valodas aizmetņus – šuplerismus... Saprast neko nevar, bet visiem skaidrs. Jo palīgā vēl tiek ņemtas rokas, nūjas un, ja vajadzīgs – kājas. Kad treniņa beigās Šuplers palūdz komandu izstaipīties un apļa centrā kā priekšā rādītāju noliek Hartiganu, treneris sev netipiski visu šo procedūru noraugās kā bērns pie rotaļlietu veikala skatloga. Labā nozīmē, protams. Citos gadījumos šo spēlētāju čupošanos Jūlis pavada ar savu slaveno slidsoli – plašiem vēzieniem, turot vienu roku aiz muguras, apļojot apkārt centrā esošajai grupai. Šoreiz tāda izrādīšanās netiek pieļauta. Viņam ir ko padomāt, pirms ceturtās spēles, jo draugs Vladimirs Vujteks, kas vada Lokomotiv, pagaidām viņu ir apspēlējis ar gaužām vienkāršiem līdzekļiem. Ja Jaroslavļas aizsargi trešajā spēlē guva piecus vārtus, tad atliek vien saprast – kurš nenobloķēja šos tālmetienus vai atļāva vispār pretiniekam šīs ripas izmest? Tāpat trenerim ir jābūt maķenīt modrākam, spēles gaitā apstāvot pretinieku vadošo maiņu. Bija situācijas, kad Vujteks savus labākos tomēr dabūja nost no Sprukta skavām. Ja esam mājinieki un mums ir tiesības uz pēdējo vārdu maiņu karuselī, tik daudz jau var iespringt.

Viens no pēdējiem treniņā uz ledus paliek jaunais Ainārs Podziņš. Vispirms kapteinis Ozoliņš viņam kaut ko pacietīgi stāsta, bet pēc tam no viena iemetiena apļa, jau ar nūju rokās, specifiskus izspēles vingrinājumus liek atkārtot treneris Ābols. Kas viņiem padomā – redzēsim spēlē. Ak, piemirsu vienu ainu, ko parādīja treniņa sākums – Džeriņš savu dzelteno (ceturtās maiņas) kreklu turpat uz ledus iedeva Štālam, kas diezgan droši nozīmē, ka pirmdien ceturtie skraidīs ar Juri, Aināru pa malām, un Robertu (Petrovicki) centrā. Gar laukuma malu, ģērbies sporta šortos un t-kreklā, noklibo Galviņš (potīte), kas arī laikam sniedz atbildi – vai viņš pirmdien palīdzēs.
- Man liekas, ka mums vajadzēja no Jaroslavļas atvest divas uzvaras, - pārliecināts par Dinamo fizisko gatavību ir treneris Vilnis Klucis: - Fiziski mēs esam labāki, no malas jau labi redzams, ka viņi sēžas...
Hmm, kaut ko līdzīgu no tās pašas malas pirms divām nedēļām par Rīgas komandu teica Oļegs Znaroks. Vai Vilnis mierina sevi, vai grib pārliecināt citus?
- Nē, nē, man neviens nav jāpārliecina. Es zinu, kādā kondīcijā šobrīd ir mūsējie un, ar profesionāļa aci redzu, kā spēles laikā pretinieks gurst ātrāk. Vienīgais, kas pagaidām viņiem ļauj būt priekšā sērijā – tā ir spēles gudrība un meistarība. Dažos brīžos mēs vienkārši iekrītam uz pretspēlētāju viltībām. Ja būsim modri un tādas lietas nepieļausim – ar kājām izskriesim, tiksim līdzi...

Gudrība un meistarība? Daudz, ja vēlamies viņus apspēlēt. Vai esam mazāk gudri un mazāk meistarīgi? Lai paši hokejisti atbild... Ja Lokomotiv, kā saka Dinamo treneri, fiziski sēžas vai šobrīd netur visu spēli, tad būtu labi, ja mēs viņiem palīdzētu...padot krēslu. Lai sēž ar’ un skatās hokeju televizorā. Redz, Maskavas Dinamo to mierīgi dara un nekādu problēmu... Jā, bet vakara izdošanās tomēr būs vārtsarga rokās. Paliekot sausā vai izcīnot pirmdien uzvaru, Holts mums garantēs vēl vismaz vienu spēli Rīgā (sesto), kas šajos apstākļos drīzāk zosādu uzdzīs pretiniekam.